Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_04_08_a-seq26> ?p ?o. }

• 2006_04_08_a-seq26 type Speech.
• 2006_04_08_a-seq26 number "26".
• 2006_04_08_a-seq26 date "2006-04-08".
• 2006_04_08_a-seq26 isPartOf 2006_04_08_a.
• 2006_04_08_a-seq26 spokenAs 150.
• 2006_04_08_a-seq26 spokenText "Godātie kolēģi! Šodien mums ir diezgan maz izvēles iespēju. (No zāles dep. L. Ozoliņš: “Nav izvēles!”) Mums ir viena izvēle – ļaut, lai Ministru prezidenta Kalvīša kunga valdība pabeidz darbu. Un otra lieta ir tā, ka mums ir iespēja veidot jaunu valdību. Kā tad mēs tagad, dažus mēnešus pirms 9. Saeimas vēlēšanām, esam nonākuši tādā situācijā? Atcerēsimies, ka premjera Repšes kunga valdība demisionēja īstenībā pati pēc savas gribas ļoti grūtā situācijā – dažus mēnešus pirms tam, kad mums bija jāpievienojas Eiropas Savienībai un NATO. Dažus mēnešus pirms tam, kad mums bija jāsaglabā izglītības reforma. Un šādā grūtā brīdī valsts palika bez valdības. Es gribētu teikt, ka arī toreiz tā zināmā mērā bija mazdūšība, un es domāju, ka “Jaunajam laikam” toreiz nevajadzēja to darīt. Vajadzēja pabeigt darbu, jo, nākot šeit, ir ļoti svarīgi pabeigt uzsākto. Ir grūti, reizēm ir pretrunas, ir ļoti sarežģītas pretrunas, bet tās ir jāpārvar un jādara šis darbs, ko no mums gaida cilvēki. Toreiz man vajadzēja vadīt mazākuma valdību. Tas, protams, ir daudz sarežģītāk. Tas ir ļoti sarežģīti. Es arī uzskatu, ka toreiz mēs centāmies iedibināt nedaudz citas tradīcijas valsts pārvaldē. Un tās bija sadarbības tradīcijas, saprašanās tradīcijas, kad mēģina cits cita programmas dziļāk saprast un cenšas vienoties par tām. Tā bija ļoti saskaņota sadarbības un sapratnes valdība, kurā cits citu nelamāja, nekritizēja, bet runāja par lietu un mēģināja konstruktīvi nonākt līdz vajadzīgajam konsensam. Un šādā saskaņotā gaisotnē, kurā arī es nekautrējos uzrunāt visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, lai izstāstītu tām, kāpēc mēs to darām un kāpēc mums ir nepieciešami tieši šādi soļi, mēs varējām strādāt. Mēs varējām strādāt un izdarījām vajadzīgas lietas toreiz. Eiropas Savienības dokumentu pakete tika sakārtota pilnībā, pensionāri tika pie palielinātām pensijām, arī skolotāju algu jautājums tika atrisināts šajā sarežģītajā periodā. Un arī izglītības reforma tika turpināta, tāpēc izglītības reformas pretiniekiem vajadzēja atteikties no aktīvās cīņas šajā virzienā. Es domāju, tas bija ļoti svarīgi tajā brīdī, un tas viss varēja arī virzīties tālāk. Diemžēl tad nāca kāda pilnmēness nakts, kad Saeima neapstiprināja rūpīgi sagatavoto budžeta projektu, kurā nebija nekādu būtisku izmaiņu pēc tam, kad nākamā valdība to apstiprināja. Tātad budžetam jau vainas nebija, bija kāda cita vaina. Bet neskatīsimies atpakaļ! Toreiz šai saskaņoti darbojošamies valdībai neļāva pabeigt darbu. Nu atkal kādam nepatīk, ka Latvijā strādā! Tagad ir Kalvīša kunga valdība, vairākuma valdība. Saeimā darbs rit relatīvi viegli – mēs varam par visu vienoties. Jā, ir iekšējas pretrunas, bet pasakiet man, kāpēc ir jāiet ārā no šādas vairākuma valdības? Kas ir noticis? Kas ir tie argumenti? Jūs šeit minat atsevišķu politiskās elites pārstāvju iesaistīšanos un saistību ar tādām lietām, kas mums nav pieņemamas, kas nevienam nav pieņemamas. Tad vajag runāt par šiem cilvēkiem, un viņiem vajag aiziet malā – demisionēt! Nostāties malā! Bet tiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ne ar kādiem skandāliem, ne ar kādām lietām, vajag turpināt darbu, jo citādi iekšpolitiski mēs zaudējam. Latvija kopumā zaudē! Mēs nespējam aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā, jo mums trūkst ministru, kas to darītu. Un šobrīd ārpus Latvijas robežām, proti, Briselē, Strasbūrā un citur, notiek lielas lietas. Mums ir vajadzīgi mūsu ministri, kas tur aizstāv Latvijas pozīciju. Mēs redzējām, cik grūti mums iet ar mūsu interešu aizstāvību, ar jauno Pakalpojumu direktīvu un ar citām lietām. Arī ar jauno finanšu perspektīvu – ar to, kā, kādā un kurā vietā mēs nākamajā finanšu periodā (laikā no 2007. līdz 2013. gadam) izvietosim savus resursus. Mums ir vajadzīgi ministri, kas tieši šodien tur strādātu – tagad, tūlīt, neatejot no šiem darbiem ne soli. Un tagad mēs atkal esam nonākuši šādā situācijā, ka mums jāizšķiras vai nu par Ministru kabineta papildināšanu, vai jaunas valdības veidošanu. Kolēģi! Ātrākais ceļš, lai ministri tūlīt ķertos pie lietas, ir papildināt šo valdību. Tas ir pats ātrākais un efektīvākais ceļš. Tas ir vajadzīgs mūsu iedzīvotājiem, un tāpēc tas šodien ir jādara. Un, ja mēs uz šo lietu paskatāmies no ārpolitiskā viedokļa, tad tas viss vispār izskatās traģiski: vienas valdības laikā – trīs aizsardzības ministri. Trīs aizsardzības ministri vienas valdības laikā! Es nerunāju par to, ka mums ir valdības mainījušās. Iedomājieties, mēs uzaicinām NATO valstu vadītājus pie sevis šogad ciemos, bet mums mainās ministri tā kā. . . grūti aprakstīt, kā. Kā mēs varam paskaidrot saviem partneriem, ka esam drošs partneris, ka esam uzticams un stabils partneris? Kā Latvija izskatās? Un ko tas kopumā mums dod? Kopumā visa šī stresainā situācija, kurā mēs tagad dzīvojam katru dienu, mazina Latvijas iedzīvotāju ticību centriskajiem politiskajiem spēkiem. Tas viss mazina uzticību tieši šo centriski labējo politisko spēku elitei. Un tas notiek pirms nākamās – 9. Saeimas vēlēšanām, priekšvēlēšanu periodā! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir sagaidāma sabiedrības radikalizācija. Ir sagaidāms, ka vēlēšanas neapmeklēs ļoti liels skaits cilvēku. Tie, kas apmeklēs, ir sabiedrības radikālo spārnu pārstāvji, kuri uzskata, ka dzīve Latvijā notiek acīmredzot pārāk mierīgi un ne tajā virzienā, kuru viņi vēlētos. Kolēģi! Es gribu teikt, Latvijas iedzīvotāji ir gudri. Ir gudri! Viņi vērtē pēc darba. Un tāpēc tie, kas paši atsakās no darba, būs zaudētāji. Šie politiskie spēki, kas atsakās strādāt, būs zaudētāji, jo vairs nevar to darbu darīt. Mūsu paruna vēsta: “Cāļus skaita rudenī. ” Rudens vēl nav pienācis. Tāpēc mums ir vajadzīga valdība, kas strādā – strādā tūlīt un tagad. Nevar vis tā – ievilkt visu parlamentu tagad batālijās un mēģināt sastādīt kaut kādu jaunu, nezināmu valdību! Es piekrītu daudziem kolēģiem, ka neviens nesaprot, kāda tā valdība varētu izskatīties. Tātad šobrīd mūs visus var glābt tikai darbs. Lai parādītu, ka tie, kas sēž šajā zālē, tiešām ir darba pusē. Darba pusē! Jo pretējā gadījumā nāks citi, kuri teiks, ka viņi strādās. Un tāpēc es gribu teikt: mēs, Zaļo un zemnieku savienība, deleģējot Baibu Rivžu par izglītības un zinātnes ministri, deleģējam to, kas mums ir labākais. Pašu spējīgāko mūsu biedru mēs sūtām šajā atbildīgajā amatā, jo Baiba Rivža ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente. Ieklausieties: Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas! Tas ir tas sektors, par kuru mēs rūpējamies. Mēs gribam šo sektoru attīstīt. Mēs gribam, lai zinātne un izglītība tagad saņemtu pašus lielākos Eiropas Savienības maksājumus un lai šajā virzienā cilvēkiem būtu iespēja un izaugsme. Es domāju, ka pārējie politiskie spēki dara to pašu – vēlas šajos ministru amatos ielikt tos cilvēkus, kuri, kā viņi uzskata, ir tiešām darba spējīgi. Spējīgi novest šo valdību līdz galam un spējīgi pierādīt, ka 8. Saeima bija darba spējīga un varēja darbu izdarīt. Mums ir pēdējie mēneši. Izdarīsim visu līdz galam un ļausim mūsu darbu novērtēt vēlētājiem! Netraucēsim strādāt! Paldies.".
• 2006_04_08_a-seq26 language "lv".
• 2006_04_08_a-seq26 speaker Indulis_Emsis-1952.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q822919.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q211.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q193089.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q458.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q7184.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q1357342.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q16352368.
• 2006_04_08_a-seq26 mentions Q9005.