Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_04_08_a-seq22> ?p ?o. }

• 2006_04_08_a-seq22 type Speech.
• 2006_04_08_a-seq22 number "22".
• 2006_04_08_a-seq22 date "2006-04-08".
• 2006_04_08_a-seq22 isPartOf 2006_04_08_a.
• 2006_04_08_a-seq22 spokenAs 5.
• 2006_04_08_a-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! “Jaunais laiks” ir tas pats, kas bija, un paliks tas pats, kas viņš ir, – partija “Jaunais laiks”. Jūs visi ļoti labi to zināt, un arī visa mūsu tauta to zina, ka “Jaunā laika” kolēģi ienāca šajā Saeimā no citiem darbalaukiem. Neviens iepriekš nebija bijis politiķis, neviens iepriekš nebija Saeimā sēdējis. 8. Saeimas vēlēšanās mūsu vēlētāji varēja labi izšķirties, ko darīt un ko nedarīt. Un šīs vēlēšanas liecināja par to, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai pilsoņi saprastu, ar ko ir darīšana. Un tāpēc viņi gribēja maiņu politikā un valsts attīstībā. To “Jaunais laiks” bija iecerējis. Tā bija vienīgā motivācija šiem cilvēkiem, kas lika viņiem atstāt iepriekšējos darbalaukus un nākt uz šejieni strādāt. Diemžēl, kā jūs zināt, vēlēšanu diena tuvojās, reklāmai līdzekļu nebija. Cik varēja pilsoņus sasniegt ar programmu – tas bija ļoti maz, un tomēr “Jaunais laiks” tika ievēlēts kā pati lielākā frakcija, bet ar vienu ceturtdaļu, cienījamie kolēģi un godājamie tautieši. . . – ar vienu ceturtdaļu Saeimā nevar “jauno laiku” ievest. Nevar! Viena ceturtdaļa ir par maz! Nu izmēģinājām jau visādi. Vispirms gāja gluži raiti. Pusgadu, es gribētu teikt, es jutos ļoti labi, kā Latvijas Pirmās partijas biedrs, kā valdes loceklis un kā frakcijas dalībnieks es jutos ļoti labi, jo mēs veidojām bloku. Jūs atceraties: mēs bijām bloks – “Jaunais laiks” un Latvijas Pirmā partija. Varbūt kādam tas ir aizmirsies. Bet tad sāka risināties neizskaidrojami procesi, kuru tapšanā man vairs nebija dalības, sākot jau ar to grandiozo deklarāciju, ko mēs dzirdējām referenduma naktī. Un turpināja rasties vēl vairāki lēmumi mūsu frakcijā, par kuru tapšanu man nebija skaidrības. Es gribēju palikt uzticīgs savam ideālam un tam solījumam, ko biju apliecinājis Latvijas Pirmās partijas avīzē, kāpēc es pēc pārtraukuma – ienāku politikā, – lai tiesiski strādātu taisnīgas valsts varas nostiprināšanā. Vienīgi tāpēc! Vairāk nekā! Tā nu man iznāca atstāt šo sākotnējo komandu. 12. februārī es iesniedzu atteikšanos un reizē arī pieteikšanos “Jaunā laika” frakcijā un partijā. Un es pateicos “Jaunā laika” kolēģiem par to, ka viņi mani vienbalsīgi uzņēma savā vidū. Tā! Taču tad “Jaunā laika” vadošais posms bija beidzies. Tad “Jaunais laiks” atradās, kā jūs zināt, opozīcijā, un ar jauno Ministru kabineta vadītāju – cienījamo Emša kungu – šī Saeima mēģināja atkal strādāt valsts labā. Ko nu var – to dara! Mēs bijām opozīcijā. Esam izmēģinājuši šo lomu un zinām, kā tas ir, ka neko daudz nevar veidot, jo, atrodoties opozīcijā, var tikai runāt. Nu runāt var! Un, atrodoties opozīcijā, runāt var krietni atklātāk, nekā esot koalīcijā, – tas nu gan ir jāsaka. Jo, atrodoties koalīcijā, lai arī cik nav pa prātam viena vai otra kolēģa ministrijā piedāvātais risinājums, tas nav kritizējams. Kā tad nu mēs viens pret otru uzstāsimies. . . Un atkal “Jaunā laika” deputātiem bija diezgan smags lēmums – iesaistīties trešajā valdībā, kuru vadīt uzņēmās Kalvīša kungs. Tad no visām pusēm izskanēja doma: “Nu jūs taču esat divas lielākās centriskās frakcijas! Strādājiet taču! Strādājiet! Jūs taču to varat!” Tomēr izrādījās, ka, lai arī kā mēs gribētu, mēs tomēr to nevaram. Nu nevaram! Kāpēc nevaram? Te mūs mēģina tagad kaunināt ar trivialitātēm: “Jūs ejat projām no valdības pusgadu pirms Saeimas sasaukuma beigām. . . Strādājiet, jūs taču darbam esat atnākuši!” It kā mēs to nezinātu! It kā te būtu kaut viens deputāts, kurš nebūtu te nācis, lai strādātu! Bet darbam jau ir savi priekšnosacījumi. Ir jau grūti kopīgu laivu airēt, kur viena daļa airē vienā virzienā, bet otra daļa airē tieši pretējā virzienā. . . Un, ja tad vēl atrodas kāds, kas šīs laivas dibenā urbj caurumu, lai ūdens nāktu iekšā, tad nu beidzas tā kuģošana un tā navigācija. Tad vairs uz priekšu neiet. Un tā nu mēs esam mēģinājuši šinī sastāvā godprātīgi strādāt līdzšinējā koalīcijā, esam darījuši, ko varējuši. Ātrumā šeit daži kolēģi uzstājās kā pravieši; piemēram, Urbanoviča kungs gribēja pateikt, ko Repšes kungs domā. Viņam gan vajag būt apveltītam ar pravietiskām dāvanām, ja viņš to grib pateikt. Cits atkal uzstājās kā zinātājs, kas būs un kas tad tagad nu notiks. . . Nāk atkal ar pareģojumiem. Mīļie kolēģi! Es negribu itin neko pareģot vai par nākotni ko teikt. Nākotne ir atklāta. Atklāta! Nav likumsakarību, kas nākotnē vadītu nenovēršamā virzienā. Nākotne ir atklāta un no daudziem faktoriem atkarīga. Mēs esam tie, kas mēs esam, un paliksim tie, kas mēs esam. Uz mums metīs dubļus un vainu, un, ja nevarēs citādi, tad mēģinās kādam atsevišķi uzmest dubļus, uzšķendināt kaut ko virsū, lai arī cik absurdi tas būtu. Es brīnos, bet nu tas notiek. Arī man šad un tad tas ir jāizcieš, kaut gan es nepiederu ķēniņu dzimtai šinī valstī. “Jaunais laiks” paliks tas, kas viņš ir, un tad jau redzēsim. . . Tad jau redzēsim, kā ies tālāk. Es atgādinu: mēs esam ceturtā daļa šinī Saeimā. Ceturtdaļa! Varbūt nākotnē būs citādi. Neņemos pareģot! Viss ir mūsu apzinīgo pilsoņu un vēlētāju rokās, rudenī, oktobrī, nododot balsis. Tomēr es gribu pateikt tikai vienu: pēc septītā gada, kuru es strādāju Saeimā. . . Man diemžēl nav tik liela pieredze, kāda ir dažiem kolēģiem, kas te strādā no pirmā sasaukuma. . . Es tikai septīto gadu strādāju Saeimā, taču es šinī frakcijā jūtos kā īsti demokrātiski domājošu kolēģu vidē. Un velti te mūs kāds mēģina piespiest atzīt, ka mums esot tēvs, kas mūs virza un kas nosaka kaut ko. . . Nav mums tēva! Tāda tēva mums nav! Mēs esam visus jautājumus izdiskutējuši, reizēm tas ir gājis pat līdz vēlai stundai, bet mēs par visu varam runāt. Par visu! Ja mums ir valdes lēmums, tad tas vienprātīgs. Mēs to atzīstam, un tas ir ļoti pareizs lēmums. Un es priecājos par šo vienprātību, ko atrodu savu kolēģu starpā. Es priecājos par šiem pamatprincipiem. Nav jau to daudz, bet šie trīs ir pilnīgi pietiekami, lai mēs varētu godīgi palikt savās pozīcijās un būt uzticīgi saviem vēlētājiem. Lūk, tie: godīgums, atklātums un strādāšana valsts labā! Darbs! Ar šo solījumu mēs esam šeit nākuši un ar šo solījumu mēs paliksim. Mēs joprojām esam atvērti darbam valdībā. Mēs neesam aizgājuši, mūs tikai noliek pie malas. Labi, ja tā ir labāk! Bet man te ir jāatgādina, ka politiskajā dzīvē mums šodien ir jūtama tādu spēku iedarbība, pār kuriem sabiedrībai ir maz kontroles, un par tiem mēs varam tikai nojaust. Tas, kas notika Jūrmalā, tikai nedaudz pacēla priekškaru tehnikai, ar kādu var strādāt politiski atbildīgie cilvēki. Un tas darbojas ne tik vien Jūrmalā, bet tas ir darbojies visus šos gadus atjaunotajā, neatkarīgajā Latvijas Republikā. Un tāpēc ir šis “Jaunais laiks”, kurš grib strādāt citādi. Ar Dieva palīdzību mums tas izdosies! Gaisma aust lēnām, bet gaisma uzvarēs.".
• 2006_04_08_a-seq22 language "lv".
• 2006_04_08_a-seq22 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 2006_04_08_a-seq22 mentions Q822919.
• 2006_04_08_a-seq22 mentions Q211.
• 2006_04_08_a-seq22 mentions Q1020384.
• 2006_04_08_a-seq22 mentions Q1357342.
• 2006_04_08_a-seq22 mentions Q3401675.