Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_30-seq19> ?p ?o. }

• 2006_03_30-seq19 type Speech.
• 2006_03_30-seq19 number "19".
• 2006_03_30-seq19 date "2006-03-30".
• 2006_03_30-seq19 isPartOf 2006_03_30.
• 2006_03_30-seq19 spokenAs 150.
• 2006_03_30-seq19 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir dokuments, kas tapis nepilna gada laikā, mūsu Saeimas deputātiem un arī Saeimas darbiniekiem aktīvi sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Kā jūs dzirdējāt, šis patstāvīgais priekšlikums - “Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām” - faktiski ir mūsu, deputātu, labās gribas apliecinājums, jo tajā ir apskatīti Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības principi un veicamie uzdevumi sadarbības pilnveidošanā. Es vēlos uzsvērt, ka gadu gaitā Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju starpā ir izveidojusies diezgan laba sadarbība, taču ir daudzas lietas, ko nepieciešams tomēr uzlabot, precizēt, lai šo sadarbību padarītu daudz efektīvāku. Būtībā šī deklarācija ir svarīga pēctecīga procesa sastāvdaļa, un tā skaidri pauž mūsu vēlmi nodrošināt tādu Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbību, kas balstītos uz savstarpēju izpratni, ieinteresētību, atbalstu un atklātību. Tā paplašina ceļu arī efektīvām diskusijām un domu apmaiņām nākotnē. Liela nozīme ir tam, ka pilsoniskā sabiedrība apzinās savas iespējas un tieši nevalstisko organizāciju ietekmi uz Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti. Šobrīd ne visi cilvēki un ne visas nevalstiskās organizācijas to apzinās un izmanto, tāpēc svarīgi ir palīdzēt arī tām nevalstiskajām organizācijām, kas nespēj pašorganizēties, kā arī uzlabot nevalstisko organizāciju darbības vidi. Ir jāorientējas informācijas plūsmā, citādi tiek bremzēta ilgtspējīga un stabila attīstība. Runājot līdzībās, jāizmanto atvērtie logi, nevis jācērt arvien jaunas durvis, lai radītu tikai caurvēju. Likumdošana ir ļoti specifisks un sarežģīts process. Protams, deputāti ir atbildīgi par šā procesa kvalitāti, un, protams, mums tāpēc ir nepieciešams pilnveidot savstarpējās informācijas apmaiņu, vienojoties par tām lietām un par tām sadarbības formām, kas būtu vislabākās, vispieņemamākās sabiedrībai (nevalstiskajām organizācijām to skaitā) un likumdevējam. Mums ir kopīgs mērķis, un šis mērķis ir formulēts dokumentā, ko mēs šodien esam iesnieguši Saeimai izskatei un pieņemšanai. Bet ir būtiski saprast arī to, kas ir rakstīts Satversmē, - to, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Ir jāapzinās, ka modernajā pasaulē demokrātijas izpratne ir daudz mainījusies; piemēram, Lielās franču revolūcijas laikā par demokrātiju tika uzskatīta vienkārša vairākuma diktatūra. Šodien jebkuras valsts sabiedrība vairs nav tikai vienotas tautas masas. Tā ir sarežģīti strukturēta, ar visdažādākajiem uzskatiem, interesēm un vērtību orientāciju. Un demokrātija tikai tad ir pilnasinīga, kad visi sabiedrības elementi tiek līdzsvaroti un kopējā sabiedrības pārvaldības shēmā tiek ievērotas visdažādākās intereses. Tiesiskā sabiedrībā likums valda pār cilvēku, bet demokrātija nozīmē to, ka cilvēks savukārt valda pār likumu, kuram jātop pietiekami plaša konsensa garā, nevis jāpārstāv kādas šauras, atsevišķas iedzīvotāju intereses vai iedzīvotāju grupu intereses. Demokrātija nevar aprobežoties tikai ar pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās vienreiz četros gados. Augstākā atbildība par likumu pieņemšanu, protams, saglabājas likumdevējam - tautas ievēlētam deputātam, bet tikai patstāvīga atgriezeniskā saite ar sabiedrību visā tās dažādībā un mainīgumā var nodrošināt kvalitatīvu likumdošanu un labu pārvaldību valstī. Tieši tāpēc ideja par to, kā sakārtot un padarīt par pastāvīgām, abpusēji interesantām un produktīvām attiecības starp diviem varas pīlāriem - starp likumdevēju un nevalstisko organizāciju sektoru - ir tikai loģiska un laikmeta prasību diktēta nepieciešamība. Kā ir uzsvērusi Eiropas Rasisma un ksenofobijas monitoringa centra valdes priekšsēdētāja Anastasija Kirkleja: “Līdzdalība ir izšķiroša, jo pilsoniskai sabiedrībai nav tikai konsultatīvs raksturs, bet gan tai vajag ietekmēt likumdevēja un valdības lēmumu pieņemšanu. ” Es gribētu nedaudz parunāt arī par to un pastāstīt jums, kā noritēja darbs pie šīs deklarācijas izstrādes. Pašreizējais Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības dokumenta projekts ir tapis darba grupas 17 apspriežu gaitā. Par to, ka jāveido šāda darba grupa un kas tajā strādās, tika lemts pagājušā gada 30. maijā, kad vairāku Saeimas komisiju deputātiem bija tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Pirms tam, 11. maijā, Saeimas deputāti un vairāk nekā 30 nevalstisko organizāciju un apvienību pārstāvji diskutēja par principiāli svarīgiem jautājumiem Saeimas un nevalstiskā sektora sadarbības uzlabošanā. Tika spriests par sabiedriskā labuma organizāciju devumu sabiedrībai un to lielākajiem izaicinājumiem, par valsts atbalstu sociālajai reklāmai, par veicamajām izmaiņām likumdošanā, lai uzlabotu vidi, kurā darbojas biedrības un nodibinājumi. Mēs runājām arī par mehānismiem, kas nodrošinātu nevalstisko organizāciju kvalitatīvu līdzdalību valsts politikas plānošanā un īstenošanā. Pirmā darba grupas sēde notika pagājušā gada 6. jūnijā, bet pagaidām pēdējā šīs darba grupas sēde ir notikusi šā gada 13. martā. Pagājušajā gadā es, deputāts Viesturs Šiliņš un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš - tātad mēs bijām pārstāvji no Saeimas puses - pēc Latvijas Pilsoniskās alianses uzaicinājuma viesojāmies nevalstisko organizāciju pirmajā vasaras akadēmijā, kur kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika publiski apspriesti deklarācijas projektā atrunātie uzdevumi. Akadēmijas dalībnieki vērsa uzmanību arī uz to, kā varētu popularizēt un skaidrot deklarācijas pamatā ieliktās idejas. Ja mēs ielūkojamies darba grupas sēžu protokolos un dažādu tikšanās reižu grafikos, tad atklājam, ka Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbībai pēdējā gada laikā ir veltīta īpaša uzmanība. Taču patiesībā, kā es jau minēju iepriekš, Saeimas komisijām un apakškomisijām ir uzkrāta pietiekami liela pieredze sadarbībā ar nevalstisko sektoru. Turklāt daudzi no deputātiem arī paši ir nevalstisko organizāciju locekļi un labi izprot, kas nepieciešams sekmīgas nevalstisko organizāciju darbības nodrošināšanai. Savu nostāju mēs parādījām, arī balsojot par to, ka, ziedojot līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām, ziedotājs saņem nodokļu atvieglojumus. Pagājušajā gadā Saeimā tika veikta arī Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju sadarbības apkopojoša analīze un tās secinājumi tika ņemti vērā, turpinot darbu pie sadarbības dokumenta. Savukārt 2005. gada nogalē Saeimas komisiju un frakciju vadītāji iesniedza savus komentārus un priekšlikumus par dokumenta projektu, un mēs tos apspriedām arī darba grupas kārtējās sēdēs. Sanākuši kopā ar Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem, mēs to visu vēlreiz pārrunājām šā gada janvārī. Es gribētu teikt, ka Saeimas deputāti konceptuāli pauda atbalstu šāda dokumenta izstrādei un apstiprināšanai Saeimā, tādējādi veicinot konkrēta un precīzāka ietvara veidošanu jau pastāvošajai sadarbībai starp Saeimu un nevalstiskajām organizācijām. Par svarīgu kritēriju tālākās sadarbības veidošanā tika atzīts sabiedriskā labuma organizāciju devums. Par šā dokumenta sagatavošanas procesu mēs regulāri informējām arī masu medijus. Šā gada februārī beidzās arī deklarācijas projekta publiskā apspriešana, un viena no aktīvākajām darba grupas loceklēm - Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiķe - apkopoja nevalstisko organizāciju iesniegtos komentārus un priekšlikumus. Rezultātā darba grupa laboja un precizēja dažas nianses, bet kopumā izstrādātais dokumenta projekts tika atzīts par pietiekami izsvērtu un labu, lai to varētu virzīt apstiprināšanai Saeimā. Šodien es gribētu izteikt pateicību visiem darba grupas locekļiem, kas ziedoja savu laiku un enerģiju, darot šo vajadzīgo darbu. Un tie ir Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiķe, kā arī šīs alianses pārstāves Zinta Miezaine un Baiba Krieviņa, Dzimumu līdztiesības apvienības vadītāja Ineta Ielīte, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš, deputāts Viesturs Šiliņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Mirļins, Saeimas priekšsēdētājas padomniece Dina Balode un darba grupas koordinatore Diāna Čunčule. Paldies arī visiem tiem, kuri tieši ar savu viedokli vai netieši ar savu atbalstu palīdzēja izstrādāt šo deklarāciju. Domāju, mēs visi saprotam, ka līdz ar deklarācijas pieņemšanu netiks pielikts pēdējais punkts, jo šī deklarācija iezīmē konkrētus soļus, kas mums turpmāk būtu jāsper efektīvāka Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības modeļa veidošanā ar mērķi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību un demokrātiju. Deklarācijā ir arī tādi uzstādījumi, kas paredz Saeimas darba reorganizāciju; piemēram, sadaļas “Saeima nolemj” 2. punktā ir atrunāts, ka Saeimā kopumā un katrā Saeimas komisijā tiek nodrošināts koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām. Ar to ir jāsaprot, ka deputāts, kas pilda Saeimas sekretāra pienākumus, un deputāti, kas pilda Saeimas komisiju sekretāru pienākumus, uzņemsies arī šīs koordinatora funkcijas. Es vēlos vērst uzmanību uz šīs sadaļas 6. punktā atrunāto: ne retāk kā reizi gadā rīkot Saeimas un tās komisiju vadības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos jeb forumu. Mums ir nepieciešams šāds forums, lai izvērtētu sadarbības rezultātus un izstrādātu un noteiktu turpmākās sadarbības programmu. Tajā būtu jāpiedalās arī izpildvaras pārstāvjiem. Taču šogad, manuprāt, vismaz līdz Saeimas vēlēšanām, mums šādu forumu nevajadzētu organizēt, lai tas netiktu izmantots vienkārši kā priekšvēlēšanu aģitācijas instruments. Katrā ziņā viss ir mūsu pašu rokās, lai Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbība sniegtu gandarījumu abām pusēm un lai rezultātā ieguvēja būtu visa Latvijas sabiedrība. Es vēlreiz gribu pateikties cilvēkiem, kuri strādāja pie šā dokumenta, un aicinu balsot par Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Paldies.".
• 2006_03_30-seq19 language "lv".
• 2006_03_30-seq19 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q822919.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q211.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q193089.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q4459436.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q498407.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q17593792.
• 2006_03_30-seq19 mentions Q162633.