Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_23-seq578> ?p ?o. }

• 2006_03_23-seq578 type Speech.
• 2006_03_23-seq578 number "578".
• 2006_03_23-seq578 date "2006-03-23".
• 2006_03_23-seq578 isPartOf 2006_03_23.
• 2006_03_23-seq578 spokenAs 104.
• 2006_03_23-seq578 spokenText "Labdien! Atgādinu, ka jautājums skanēja tā: kad tiks izstrādāts pasākumu plāns neatliekamai valsts palīdzībai denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kam draud izlikšana bez dzīvojamās platības ierādīšanas? Un otrais - kas ir jādara, lai šie cilvēki nepaliktu uz ielas, un vai ir arī iesniegti jau priekšlikumi, lai tiktu organizēts pārcelšanās gadījumiem paredzēts dzīvojamais fonds? Faktiski tie ir jautājumi, uz kuriem es šeit arī atbildēšu. Attiecībā uz pirmo jautājumu - par pasākumu plānu - jāteic, ka šobrīd mēs balstāmies uz 2004. gadā Saeimā pieņemto likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Par kompleksajiem risinājumiem, kas bija jāizstrādā, atgādinu un informēju, kā tie šobrīd darbojas. Pirmais un, var teikt, tas, kurš, kā es uzskaitīju, būs arī pats efektīvākais, ir 2005. gada 9. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 594 - “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”. Būtība ir tāda, ka valsts sedz pusi no tā, ko pašvaldības piešķir pabalstiem. Šā gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2 miljoni latu, kas šobrīd vēl iztērēti nav. Saistošos noteikumus par pabalstu izmaksu ir pieņēmusi Rīga, Daugavpils, Valmiera, Ogre, Tukums, Talsi, Cēsis. . . arī Alūksnes pilsētas dome. Ņemot vērā oficiālos statistikas datus, ka 69,8% faktiski attiecas uz Rīgu, mēs šobrīd gaidām, kad Rīga izmaksās pirmos pabalstus. Šodien viņa to vēl nebija izdarījusi. Mēs esam gatavi šo pusi segt un uzskatām, ka, ja būs arī pieprasījums un ja tas risinājums izrādīsies efektīvs, iesniegt nākamā gada budžeta sakarā arī priekšlikumus par lielāka apjoma summām. Otrais palīdzības veids ir paredzēts pagājušā gada 5. aprīlī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 237 - “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”. Faktiski tā vairāk ir vērsta uz maznodrošinātajiem, kas ar pabalstu palīdzību nevarētu tās problēmas atrisināt. Šā jautājuma sakarā valsts budžetā ir 3 miljoni latu, no kuriem viens miljons un 500 latu ir rezervēti Rīgai. Jau šajā piektdienā faktiski tiks acīmredzot izskatīts un pieņemts lēmums par šīs naudas atdošanu pašvaldībām, kuras ir sākušas namu celtniecību, to skaitā arī Rīgai. Nākamais palīdzības veids, kas darbojas, ir pagājušā gada 16. augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 609 - “Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu”. Tādam nolūkam ir šobrīd Hipotēku un zemes bankā līdzekļi. Nākamais palīdzības veids ir 2. septembrī pieņemtie noteikumi, saskaņā ar kuriem (es stāstīšu, tā teikt, populārā valodā, ne tā, kā rakstīts) pašvaldībām ir tiesības segt to starpību, kas rodas, ja pašvaldība izīrē no privātīpašnieka dzīvokļus un nodod tos saviem īrniekiem. Par to jums jāprasa Rīgas Domei, bet man šķiet, ka šobrīd par efektu, par to, kā tas veids īstenojas praksē, man ir grūti runāt. Nākamais palīdzības veids ir likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ietverto normu izpilde. Ir runa par brīvajiem dzīvokļiem, kas tiek nodoti pašvaldībām, nevis nodoti izsolei. Informēju, ka no likuma pieņemšanas brīža neviens valsts dzīvoklis izsolei nav ticis arī nodots, ja pašvaldība to ir pieprasījusi. Valsts sociālās garantijas šobrīd tiek nodrošinātas ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām, kuras paredz, ka, paaugstinot īres maksu, īpašniekiem par to jābrīdina sešus mēnešus iepriekš un finansiāli jāpamato paaugstinājums. Tātad šis aizsargmehānisms šobrīd vēl ir spēkā. Jūs uzdevāt arī jautājumu, vai par to, kas jādara turpmāk, ir likumdošanas priekšlikumi. Mūsu analīze un secinājumi ir tādi: likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir ļoti konkrēti jāparedz, ka dzīvokļa pabalstu pašvaldības maksā denacionalizēto namu īrniekiem, ja to palikšana esošajā dzīvoklī ir ekonomiski izdevīga un ja nav iespējams cits palīdzības veids. Šobrīd pašvaldībai ir tiesības izsniegt pabalstu, bet tas ir paredzēts ar saistošajiem noteikumiem. Nepieciešams to fiksēt arī likumā.".
• 2006_03_23-seq578 language "lv".
• 2006_03_23-seq578 speaker Maris_Kucinskis-1961.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q822919.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q2660080.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q4102950.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q80021.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q3154693.
• 2006_03_23-seq578 mentions Q6112588.