Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_23-seq14> ?p ?o. }

• 2006_03_23-seq14 type Speech.
• 2006_03_23-seq14 number "14".
• 2006_03_23-seq14 date "2006-03-23".
• 2006_03_23-seq14 isPartOf 2006_03_23.
• 2006_03_23-seq14 spokenAs 147.
• 2006_03_23-seq14 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām jautājumu, par kuru, es nebaidos teikt, mēs esam diskutējuši vairāku gadu garumā dažādās Saeimas komisijās, apakškomisijās, semināros un diskusijās. Un šis ir jautājums par prostitūciju un tās ierobežošanu Latvijā. Lai pārietu no runām pie darbiem, Latvijas Pirmā partija piedāvā izdarīt grozījumus Krimināllikumā un papildināt Krimināllikumu ar normu, kas nosaka sodu personām par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Mūsu valstī prostitūcija, ja tā varētu teikt, ir īpašā statusā. Tā nav legalizēta, bet nav arī aizliegta. Šāda situācija Latviju padara par prostitūcijai ļoti labvēlīgu vidi. Diemžēl ir jāatzīst, ka Eiropā mūs sāk atpazīt kā sekstūrisma valsti. Ir nožēlojami un sāpīgi skatīties uz mūsu vecpilsētu vakaros, uz šīm meitenēm, kas tirgo sevi kā preci, un klausīties, kā ārvalstu tūristi televīzijas kameru priekšā neslēpti sajūsminās par Latvijas skaistajām meitenēm un atklāj sava brauciena mērķi, kas nav Latvijas valstij glaimojošs, bet - tieši otrādi - ir Latviju pazemojošs un apkaunojošs. Tā, piemēram, tādā tūristiem domātā izdevumā kā “Riga This Week” katrā numurā vismaz desmit lapaspuses ir veltītas striptīzbāru reklāmām. Papildus apšaubāmajai slavai, ko rada prostitūcijas plašā izplatība, šim biznesam ir vēl arī cita satraucoša ēnas puse. Prostitūcija ir cilvēka cieņu pazemojoša nodarbošanās, un reti kura sieviete nodarbojas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu sava prieka pēc. Parasti tās ir sekas vardarbībai ģimenē, grūtiem sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem. Cilvēktiesību aizstāvji ir vienoti uzskatā, ka prostitūtas uzskatāmas par vardarbības upuriem. Diemžēl arī Latvijas tiesiskais regulējums tikai pastiprina prostitūtas kā upura lomu, jo saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem visa atbildība par seksuālo pakalpojumu sniegšanu ir uzlikta prostitūtai. Pasaulē pastāv vairāki ceļi, kā regulēt prostitūcijas izplatību. Viens no tiem ir pilnīga prostitūcijas atzīšana par kriminālsodāmu, kā tas ir regulēts, piemēram, Kanādā. Otrs ceļš, ko ir izvēlējusies Nīderlande un vairākas citas valstis, ir prostitūcijas legalizēšana. Tomēr, kā atzīst organizācijas, kas cīnās pret cilvēku tirdzniecību, prostitūcijas legalizācija nevis nodrošina tajā iesaistīto sieviešu tiesības, bet dod zaļo gaismu šā biznesa izplatībai, tātad paplašina prostitūcijas biznesu. Piemēram, tajā pašā Nīderlandē pēdējā desmitgadē pēc sutenerisma legalizācijas - un vēlāk, 2000. gadā, tur notika arī bordeļu dekriminalizācija - seksa industrija paplašinājusies par divdesmit pieciem procentiem un šobrīd veido piecus procentus no Nīderlandes ekonomikas. Vai šāds ceļš būtu ejams arī Latvijai? Iespējams, ka atrastos cilvēki, kas pret to neiebilstu un to atbalstītu. Mēs tam nekādā ziņā nevaram piekrist. Un tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija sadarbībā ar Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīklu, kas sastāv no vairāk nekā piecdesmit nevalstiskajām organizācijām, ir izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, tādējādi, sekojot mūsu kaimiņvalstu Zviedrijas un Somijas piemēram, paredzēdama kriminālatbildību suteneriem un jebkurām citām personām, kas ekspluatē prostitūtas, to skaitā arī seksuālo pakalpojumu pircējiem. Šādas normas ieviešana tiek nopietni apsvērta arī Igaunijas parlamentā, turpretī Lietuvā jau kopš 2005. gada vasaras ir noteikta administratīvā atbildība par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Šādu modeli atbalsta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija “Par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešās personas puses”. Kā mēs labi zinām, viens no argumentiem par labu prostitūcijas aizstāvībai ir šāds: kur pieprasījums, tur ir arī piedāvājums. Ierosinātais tiesiskais regulējums paredz tieši pieprasījuma mazināšanos, jo tiek vērsts pret šā darījuma pieprasījumu veicinošo pusi - pret pircēju. Tādējādi šāda norma, ja tā tiks iekļauta Krimināllikumā, pircējus padarīs par atbildīgiem kriminālsodāmā darbībā, nevis par legāliem seksuālo pakalpojumu patērētājiem. Mēs ceram, ka šo Krimināllikuma grozījumu pieņemšana palīdzēs sagraut priekšstatu par seksuālo pakalpojumu vieglu un nesodītu pieejamību Latvijā. Es apzinos, ka mūsu iesniegtais priekšlikums izdarīt Krimināllikumā šādus grozījumus varbūt nav ideāls, taču es uzskatu, ka Latvijas apstākļos šis ir pats labākais risinājums, jo seksuālo pakalpojumu pirkšana ir cilvēka cieņu pazemojošs un sabiedrības interesēm kaitīgs nodarījums, par kuru ir jāsaņem adekvāts sods. Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs visus pāriet no runām pie konkrētiem darbiem, atbalstot mūsu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām. Paldies. (No zāles: “Sekss par brīvu!”)".
• 2006_03_23-seq14 language "lv".
• 2006_03_23-seq14 speaker Inese_Slesere-1972.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q822919.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q211.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q37.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q191.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q193089.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q33.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q16.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q8436.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q55.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q34.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q1065.
• 2006_03_23-seq14 mentions Q3401675.