Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_23-seq12> ?p ?o. }

• 2006_03_23-seq12 type Speech.
• 2006_03_23-seq12 number "12".
• 2006_03_23-seq12 date "2006-03-23".
• 2006_03_23-seq12 isPartOf 2006_03_23.
• 2006_03_23-seq12 spokenAs 40.
• 2006_03_23-seq12 spokenText "Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti piedāvā grozījumus Darba likumā - šā likuma 61. pantā, kas saucas “Minimālā darba alga”. Kāda ir šo priekšlikumu jēga? Pirmām kārtām mēs aicinām minimālās darba algas noteikšanu no Ministru kabineta pārziņas nodot parlamenta pārziņā, tādējādi paplašinot iespēju deputātiem, it sevišķi opozīcijas deputātiem, piedalīties šā svarīgā jautājuma izlemšanā. Otrām kārtām vajadzētu atteikties no tā, ka Ministru kabinets administratīvā kārtā lemj par to, mainīt vai nemainīt minimālo algu. Un bieži vien Ministru kabinets to atstāj tādu pašu, jo minimālās algas izmaiņas savukārt prasa izdevumus citās pozīcijās. Tāpēc bieži vien šī minimālā alga netiek mainīta. Taču šo minimālo algu vajadzētu saistīt ar konkrētu ekonomisko rādītāju - tātad ar vidējo darba algu valstī, jo tās izmaiņas ir atkarīgas no tautsaimniecības attīstības. Vajadzētu noteikt, ka minimālā alga nevar būt mazāka par 50 procentiem no vidējās darba algas valstī iepriekšējā gadā. Šobrīd bieži ir tā, ka minimālā alga tiek mainīta, izlaižot vienu gadu, - tātad vienu gadu to maina, bet otru gadu - ne. Šie likuma grozījumi, 61. panta trešā daļa, piedāvā, ka minimālās algas pārskatīšana notiek reizi gadā un, loģiski, reizē ar valsts budžeta pieņemšanu. Neapšaubāmi, minimālās algas zemais līmenis, kas ievērojami atpaliek no mūsu abām kaimiņvalstīm - no Lietuvas un no Igaunijas -, un daudzos rādītājos tas tomēr ar Latviju ir salīdzināms, ir sāpīgs lielai daļai mūsu sabiedrības. Īpaši tāpēc, ka inflācija pie mums ir 6-7 procentu līmenī, un diemžēl tā tas būs vēl pietiekami ilgi, un arī tāpēc, ka mūsu iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas visai būtiski var ietekmēt Latvijas darba tirgu un daudzu citu jautājumu risināšanu jau tuvāko gadu laikā. Arī tāpēc, ka algas pie mums nav konkurētspējīgas, un cilvēki aizbrauc. Būtiski tas ir arī tāpēc, ka Latvijā privātajā sektorā algu vidējais līmenis ir zemāks nekā sabiedriskajā sektorā, par ko varētu šaubīties, vai tas atbilst patiesībai. Citiem vārdiem sakot, legālo algu līmenis privātajā sektorā ir zemāks nekā sabiedriskajā sektorā, un minimālās algas celšana ar likuma palīdzību tomēr veicinātu arī vidējās algas pieaugumu tieši šajā privātajā sektorā. Tas nozīmētu arī to, ka, lai gan valsts budžetā minimālās algas celšana prasa papildu izdevumus, salīdzinot tos ar visa budžeta apjomu, šie izdevumi parasti nav ļoti lieli. Neapšaubāmi, tie pašvaldībām dotu arī papildu ieņēmumus ienākuma nodokļa veidā un arī sociālajā budžetā sociālo maksājumu veidā. Mēs arī piedāvājam šīs lietas veikt plānveidīgi, nevis pēkšņi nosakot, ka norma, kas nav mazāka par 50 procentiem no vidējās algas, stājas spēkā ar 2010. gada 1. janvāri, bet nākamajos trijos gados pakāpeniski tuvojas šim 50 procentu līmenim - 2007. gadā sasniedzot 45 procentus, kas jau būtu krietni vairāk nekā šābrīža 90 lati, 2008. gadā - 47 procentus un 2009. gadā - 49 procentus no vidējās darba samaksas iepriekšējā gadā. Tādējādi tās būtu plānveidīgas un saprātīgas izmaiņas, kuras skartu visai būtisku iedzīvotāju daļu. . . faktiski mazāk turīgo cilvēku daļu. Mūsu frakcija to atkārtoti piedāvā Saeimas izvērtēšanai. Jūs varat to atbalstīt, ja atzīstat par labu, un, protams, arī noraidīt, ja atzīstat šādu priekšlikumu par sliktu.".
• 2006_03_23-seq12 language "lv".
• 2006_03_23-seq12 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2006_03_23-seq12 mentions Q822919.
• 2006_03_23-seq12 mentions Q211.
• 2006_03_23-seq12 mentions Q37.
• 2006_03_23-seq12 mentions Q191.
• 2006_03_23-seq12 mentions Q3899540.