Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_16-seq10> ?p ?o. }

• 2006_03_16-seq10 type Speech.
• 2006_03_16-seq10 number "10".
• 2006_03_16-seq10 date "2006-03-16".
• 2006_03_16-seq10 isPartOf 2006_03_16.
• 2006_03_16-seq10 spokenAs 10.
• 2006_03_16-seq10 spokenText "Labrīt! Es lūdzu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu sakarā ar to, ka, mūsuprāt, šodien tas reālais pielikums, kas pensionāriem tiek maksāts sakarā ar to, ka mums ir augsta inflācija, ir nepietiekams. Mums vajag reāli indeksēt pensiju, ne tikai ielikt kaut kur krustiņu, ka pie mums tas notiek, bet vajag reāli mainīt kārtību. Un mūsu priekšlikumā tiek piedāvāts konkrēts variants, kā grozīt šo kārtību. Saprotiet, ka tas, ko šodien plāno Labklājības ministrija - palielināt pensijas par 3 latiem -, nav nopietni, tāpēc ka reālā inflācija valstī ir aptuveni 10 procenti. Līdz ar to cilvēkam minimāli vajadzētu palielināt pensiju par 10 latiem, nevis par trim latiem. Mēs varam to pierādīt ar cipariem, ja vajag. Ja šo likumprojektu nodos komisijai, mēs tur varēsim izdiskutēt, kā uzlabot šo situāciju. Ja valstij prioritāte ir palielināt minimālās pensijas vai tās pensijas, kuras ir zemākas par 100 latiem, tad tas ir normāls ceļš - ik pēc pusgada pacelt pensiju atbilstoši inflācijas reālajam rādītājam. Un nevajag radīt kaut kādu izdomātu mistisku shēmu, kuru ir piedāvājusi Labklājības ministrija. Tur galarezultātā tiek plānots 3 latu pielikums, kas nesedz neko - ne elektrības, ne gāzes tarifu palielinājumu, nemaz nerunājot par pārtikas precēm un tā tālāk. Es domāju, ka Labklājības ministrija šodien var to atļauties, jo arī sociālais budžets patlaban ir lielos plusos - gandrīz 90 miljoni tur ir pārsniegums. Ja mēs palielināsim pensijas par 10 latiem un izmantosim šo mūsu piedāvāto variantu, tad reāli no budžeta tas prasīs 55 miljonus, un ir skaidrs, ka mēs to varam atļauties. Un es neredzu pašlaik citas iespējas uzturēt šīs pensijas kaut kādā zināmā līmenī. Iznāk tā, ka katru mēnesi, katru pusgadu šī pensija, kuru izmaksā Labklājības ministrija caur sociālo budžetu, samazinās, tāpēc ka par šo pensiju nopirkt var arvien mazāk un mazāk. Un mēs redzam, kā šo problēmu atrisināt: ja pensiju nepalielina, tad vajag inflāciju uzturēt tādā pašā līmenī, lai par šo latu var arī attiecīgi nopirkt, nevis tikai 80 vai 75 santīmu vērtībā, kā tas reāli iznāk. Es lūdzu to atbalstīt. Tā bija priekšlikuma viena daļa. Priekšlikuma tālākajā daļā es gribu atgādināt gan Labklājības ministrijai, gan Sociālo un darba lietu komisijai tādu faktu: pārejas noteikumi paredz, ka to 36. punkts darbosies līdz gada beigām, un, ja mēs komisijā neatrisināsim šo problēmu un nepagarināsim šo termiņu, tad visas personas, kurām apdrošināšanas stāžs ir lielāks, pieņemsim, par 30 vai par 20 gadiem, bet alga nav bijusi liela, saņems ļoti zemu pensiju - tātad mazāku, nekā tām ir piešķirta šodien. Šīs normas darbību vajag pagarināt arī tāpēc, ka situācija pēdējos piecos gados nav uzlabojusies, bet ir pat pasliktinājusies. Tāpēc mēs lūdzam vēl arī palielināt šo koeficientu līdz 10 procentiem. Mēs varam to šodien atļauties, lai reāli atspoguļotu to, kas pašlaik notiek veikalos. Pieņemsim, ir persona, kuras apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem. . . Cilvēks ir strādājis visu mūžu, bet mēs viņam piedāvājam pensiju, kas ir zemāka par 100 latiem. Tas nav nopietni! Mums vajag mēģināt šim cilvēkam, kurš visu mūžu ir strādājis, noteikt tādu koeficientu, atbilstoši kuram viņam varētu piešķirt tādu pensiju, lai viņš normāli dzīvotu. Cilvēks godīgi ir nostrādājis visu mūžu, un viņam ir tiesības uz šādu pensiju. Ja mēs neizlabosim šo normu, tad nākamgad šie cilvēki vispār saņems tikai minimumu - pensiju, kas mazāka par 50 latiem, tāpēc ka ir tāda situācija. Ja 90. gados viņam nebija algas (jūs jau zināt, ka tajā momentā ļoti daudzi darba devēji nemaksāja nodokļus, maksāja kapeikas un tā tālāk), tad šis cilvēks, neskatoties uz savu lielo darba stāžu, saņems ļoti mazu pensiju. Kāpēc šo normu vajag grozīt šodien? Tāpēc, ka visiem ir skaidrs, ka jau šodien ir jāsāk veidot nākamā gada budžetu, un gan Finanšu ministrijai, gan Labklājības ministrijai vajag zināt, cik lielas izmaksas būs nākamgad. . .".
• 2006_03_16-seq10 language "lv".
• 2006_03_16-seq10 speaker Andrejs_Klementjevs-1973.
• 2006_03_16-seq10 mentions Q4294791.