Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_02-seq697> ?p ?o. }

• 2006_03_02-seq697 type Speech.
• 2006_03_02-seq697 number "697".
• 2006_03_02-seq697 date "2006-03-02".
• 2006_03_02-seq697 isPartOf 2006_03_02.
• 2006_03_02-seq697 spokenAs 49.
• 2006_03_02-seq697 spokenText "Manuprāt, atbilde ir diezgan izsmeļoša, bet es varbūt atļaušos pakavēties pie dažām lietām, kas ir noteikušas šo inflācijas pieaugumu. Un tādi ir vairāki faktori. Tātad tās ir inflācijas gaidas, ko ietekmēja divu iepriekšējo gadu augstā inflācija, augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi, administratīvi regulējamo cenu palielinājums, strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā un faktiski arī sabiedriskajā sektorā. Un tātad mēs redzam, ka inflācija veidojas no visiem šiem te komponentiem. Par to, ko dara valdība. Valdība vairākās sēdēs ir skatījusi šos jautājumus un ir secinājusi, ka nav kādas vienas efektīvas sviras, ko varbūt izmantojot. . . realizējot kaut kādu drastisku pasākumu, mēs varētu apkarot šo tā saucamo inflāciju. Tas ir vesels pasākumu plāns, kas sastāv no vairāk nekā 30 punktiem. Un viens no tiem ir maksimāls taupības režīms sabiedriskajā sektorā, ko nosaka budžeta deficīta samazināšana no 1,68% pagājušajā gadā uz 1,5% - šogad. Pie tam arī budžeta samazinājuma īpatsvars nav tieši proporcionāls, bet tie ir aptuveni 0,3-0,4 procentpunkti pret vienu budžeta deficīta samazinājuma procentu, kā tas ir redzams Latvijas Valsts bankas aprēķinos. Otrs. Ir lietas, ko Latvijas valdība nevar ietekmēt, piemēram, degvielas tirgus cenu kāpumu pasaulē vai arī valūtu kursa svārstības pasaulē. Tātad mūsu galvenais instruments ir šā budžeta deficīta samazināšana, ko mēs šogad esam arī veikuši. Mēs esam saņēmuši ļoti daudzus pārmetumus no starptautiskajiem ekspertiem, to skaitā arī no Starptautiskā valūtas fonda, par neadekvāto algu pieaugumu skolotājiem, ārstiem un citiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ko mēs esam atvēlējuši no šāgada budžeta. Valdība to ir apstrīdējusi, pasakot, ka budžeta deficīta lielums, kas ir 1,5 procenti, ir samērojams un atbilst Māstrihtas kritērijiem, bet arī es kā finanšu ministrs uzskatu, ka, būdams lielāks, tas jau veicinātu daudz straujāku inflācijas kāpumu. Arī Latvijas Valsts banka ir veikusi savus monetāros pasākumus, lai varētu ietekmēt šo inflācijas paaugstināšanos. Tā pagājušajā gadā divkārši ir paaugstinājusi obligāto rezervju prasības komercbankām, kas arī ir devis savu rezultātu. Tomēr sakarā ar straujo tautsaimniecības attīstību šajos pēdējos gados Latvijā šī 6 - 7 procentus lielā inflācija, ko mēs esam pieredzējuši, ir izskaidrojama un atbilstoši šiem manis nosauktajiem faktoriem arī izvērtējama. Mēs paredzam, ka šis inflācijas kāpums nenotiks strauji. Tendence, kas saskatāma, salīdzinot atbilstošos iepriekšējā gada mēnešus un šā gada sākumu, rāda, ka inflācija nepalielināsies. Eksperti uzskata, un arī valdība savā konverģences programmā ir paredzējusi, ka notiks inflācijas pazeminājums. Ir skaidrs, ka tik strauji, lai mēs izpildītu pēc iespējas ātrāk šo vidējo Māstrihtas kritēriju un sasniegtu Eiropas Savienības valstu inflācijas līmeni, tas nenotiks. Mūs arī bieži mēdz salīdzināt ar kaimiņiem - ar Igauniju un ar Lietuvu. Mēs redzam, ka pēdējos desmit gados, (kā to apliecina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopā ar valdību veiktais pētījums) mēs nebūt neizceļamies, un mums nav pati augstākā inflācija. Pēdējos gados mums tā vienīgi ir straujāk kāpusi, bet, ja mēs paskatāmies tos iepriekšējos gadus - 2000. , 2001. un 2002. gadu -, tad redzam, ka Lietuvā un Igaunijā bija daudz lielāka inflācija nekā Latvijā. Mums pat bija daži mēneši, kad bija deflācija. Tā ka faktiski vidējais inflācijas līmenis mums nav augstāks. Šobrīd ir jautājums, ko valdība risina kopīgi ar Latvijas centrālo banku jeb Latvijas Banku, - par to, vai Latvijas Bankai būtu nepieciešams vēl paaugstināt obligāto rezervju prasības komercbankām. Tas ir viens no monetārajiem instrumentiem, ko banka var izmantot. Tas, ko savukārt valdība var darīt, attiecas uz budžeta deficīta konverģenci. Uz nākamo gadu vajadzētu būt vēl samazinātam budžeta deficīta līmenim. Nākamais. Tas, ko dara Ekonomikas ministrija, ir saistīts ar programmām. . .".
• 2006_03_02-seq697 language "lv".
• 2006_03_02-seq697 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q211.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q37.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q191.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q193089.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q458.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q21625222.
• 2006_03_02-seq697 mentions Q687709.