Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_03_02-seq120> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2006_03_02-seq120 type Speech.
- 2006_03_02-seq120 number "120".
- 2006_03_02-seq120 date "2006-03-02".
- 2006_03_02-seq120 isPartOf 2006_03_02.
- 2006_03_02-seq120 spokenAs 40.
- 2006_03_02-seq120 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lieta ir ļoti nopietna. Es teikšu skaidri un gaiši, ka šī griba forsēt attiecīgo doktoru procentuālo daudzumu ir nepieņemama, vienkārši nepieņemama! Esošajām universitātēm, protams, nav nekādu problēmu izpildīt šo normu, kura paredz šo procentuālo barjeru, un tās to izpilda jau šodien. Taču runa jau ir par citām augstskolām, kuras grib kļūt par universitātēm. Un kāpēc lai tās nekļūtu par universitātēm? Šeit ir saruna par to, ko Zommeres kundze jau pieminēja, - par reģionālajām augstskolām. Kāpēc gan reģionālās augstskolas - vienalga, vai tā būtu Vidzemes augstskola vai Rēzeknes augstskola, - nevarētu iegūt universitātes statusu? Pietiek Rīgā veidot “ūdensgalvu” vēl lielāku, nekā tā ir! Jādomā par šīm augstskolām, lai tās varētu attīstīties un varētu pretendēt uz universitātes statusu! Bet, ja jūs uzstādāt šādu latiņu, tad to nu gan šīs augstskolas nepārvarēs pat vēl divdesmit, trīsdesmit gados. Tā rīkoties nedrīkst! Es nolasīšu, ko raksta Liepājas Pedagoģijas akadēmija šajā sakarībā: “Uzskatām, ka vairākas normas minētajos likumos (un runa šobrīd ir tieši par šo priekšlikumu) un noteikumos ir iestrādātas, lai lobētu universitātes un bremzētu sabalansētu augstākās izglītības attīstību Rīgā un valsts reģionos. ” Lūk, ko raksta reģionālā augstskola! Un tālāk citāts: “Nav pieņemama attiecīgajā punktā ietvertā kvalitātes prasība - universitātēs ne mazāk kā simt akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Pašlaik un tuvākajā laikā šādu rādītāju varēs izpildīt tikai dažas Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Dažām no augstskolām formālo simts doktoru kritēriju uzturēt būs ļoti problemātiski. Pārējās Latvijas augstskolas šādam doktoru skaitam var pietuvoties pēc 10-15 gadiem, ja pieaugs studentu skaits, tam atbilstošais akadēmiskais personāls un viņu zinātniskā kvalifikācija. Šādā situācijā tiek bremzētas augstskolu iespējas izmantot valsts budžeta finansiālos resursus, kas prioritāri paredzēti, pirmkārt, universitāšu attīstībai. Pārējām augstskolām finansējums no valsts budžeta tiek iedalīts pēc pārpalikuma principa. ” Lūk! Un pēc lielām cīņām komisijā, draugi mīļie (tā te tikāt jau uzrunāti), mēs panācām, ka šo simts doktoru barjeru noņem. Ka noņem šo barjeru, jo tā ir pārāk liela un nepieņemama. Šī dzīšanās pēc kvantitātes principā ir nepieņemama. Pašlaik jau izskatās tā kā padomju laikos. Toreiz, es atceros, bija tāda apavu fabrika “Pirmais Maijs”, viņi ražoja pārprodukciju, cilvēkiem nācās iet sestdienās un svētdienās uz darbu. Bet naktīs šī fabrika (un es par to kādreiz runāju Latvijas radio ēterā) dedzināja šos apavus. Vienkārši dedzināja, jo nebija vajadzīga šāda produkcija nevienam! Saprotiet, jādomā par kvalitāti! (No zāles dep. V. Šiliņš: “Pareizi!”) Un, ja tagad ministrija saka. . .".
- 2006_03_02-seq120 language "lv".
- 2006_03_02-seq120 speaker Peteris_Tabuns-1937.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q211.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q2660080.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q1342858.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q498407.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q1773319.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q3498695.
- 2006_03_02-seq120 mentions Q411895.