Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_02_16-seq12> ?p ?o. }

• 2006_02_16-seq12 type Speech.
• 2006_02_16-seq12 number "12".
• 2006_02_16-seq12 date "2006-02-16".
• 2006_02_16-seq12 isPartOf 2006_02_16.
• 2006_02_16-seq12 spokenAs 22.
• 2006_02_16-seq12 spokenText "Jā, Kiršteina kungs, varbūt nākamais priekšlikums no jūsu puses būs tātad visus Latvijas iedzīvotājus pārcelt uz Krieviju, lai Krievija risinātu mūsu iedzīvotāju problēmas. (No zāles dep. A. Kiršteins: “Visus ne, visus ne! Daļu!”) Taču es ignorēšu jūsu replikas, jo neuzskatu tās par pamatotām. Godātie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina piešķirt papildu līdzekļus 15 miljonu latu apmērā, lai finansētu pašvaldību pasākumus dzīvokļu jautājumu risināšanai. 8. februārī Satversmes tiesā notika denacionalizēto namu īpašnieku pieteikuma izskatīšana. Viņi pieprasa, lai Satversmes tiesa atceltu īres griestus denacionalizētajos namos. Galvenais arguments no īpašnieku puses bija tas, ka valsts un pašvaldība vairāk nekā desmit gadus neko nedarīja, lai kaut kādā veidā atrisinātu sasāpējušo problēmu. Kāds varētu būt tiesas galīgais lēmums, pagaidām nav skaidrs, bet jebkurā gadījumā valstij ir jārīkojas jau tagad, jo pretējā gadījumā vienaldzība novedīs pie ļoti smagām sekām. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse rāda, ka valsts var ierobežot īres maksu, it īpaši pārejas periodā, bet ar nosacījumu, ka būs realizēta palīdzības programma, un īres griestu ierobežošana dod laiku šīs programmas īstenošanai. Paanalizēsim un atcerēsimies, ko Saeima izdarīja, lai atrisinātu šo problēmu. Nezinu kāpēc, bet mūsu valstī ir dziļi iesakņojusies ļoti slikta prakse - nerisināt problēmas, bet atlikt uz kādu laiku - labāk pēc vēlēšanām. Tas man atgādina Hodžu Nasredinu, kurš apsolīja padišaham, ka desmit gadu laikā iemācīs ēzeli runāt. Kad viņam jautāja, kāpēc viņš to dara, jo ir skaidrs, ka tas nav iespējams, Nasredins teica: “Es tikai apsolu. Desmit gadu laikā vai nu es nomiršu, vai ēzelis, vai padišahs. ” To pašu principu izmanto mūsu valdības: “Labāk atliksim! Vai nu šīs valdības vairs nebūs, vai īpašnieki pārdos savus īpašumus ārzemniekiem un tie ar dažādiem paņēmieniem atbrīvosies no īrniekiem, vai īrnieki drīz vairs nevarēs samaksāt īres maksu un pārcelsies uz citām vietām. ” Kolēģi! Mēs nesen Saeimā pieņēmām koncepciju “Cilvēks - pirmajā vietā”, kurā ir pateikts, ka cilvēks ir vislielākā valsts vērtība, un par to pašu nemitīgi runā mūsu premjerministrs. Skatoties uz to, kā valdošā koalīcija un dažādas valdības risina šo denacionalizēto namu īrnieku problēmu, es nevaru saprast, kā var deklarēt vienu, bet darīt pilnīgi pretējo. Varbūt Latvijas iedzīvotājus neuzskata par cilvēkiem un līdz ar to šīs koncepcijas un runas uz viņiem neattiecas? Godātie kolēģi! Šajos namos dzīvo vairāk nekā sešdesmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā puse no tiem ir latvieši, Kiršteina kungs! Šo cilvēku “vaina” ir tikai tā, ka viņiem nelaimējās - nācās dzīvot mājās, kuras likumdevējs atdeva īpašniekiem. Viņi nevarēja privatizēt savu dzīvokli, kā to varēja izdarīt kaimiņi no blakusmājas. Viņiem katru gadu ievērojami cēlās īres maksa. Viņiem atslēdza apkuri un ūdeni, lai piespiestu viņus pamest savu dzīvokli. Viņi ir ķīlnieki, viņi dzīvo nenoteiktībā un bailēs par savu nākotni. Vai kāds no jums var dot racionālu paskaidrojumu šiem cilvēkiem, kāpēc visus šos gadus, kopš pieņemts likums par denacionalizāciju, valsts budžetā nebija iedalīts neviens santīms šīs problēmas risināšanai? Ja no paša sākuma būtu realizēta palīdzības un kompensācijas programma, tad mēs par šo problēmu šodien nerunātu un gan īpašnieki, gan īrnieki būtu apmierināti. Kāpēc Igaunija to varēja izdarīt, īstenojot programmu “Pieci tūkstoši dzīvokļu”, bet mēs nevaram? Kas ir pie tā vainīgs? Citplanētieši, slikti laika apstākļi, viltīgi ienaidnieki? Mūsu frakcija, PCTVL frakcija, daudzus gadus pēc kārtas aicināja paredzēt valsts budžetā summas, kas ļautu atrisināt šo problēmu pēc būtības, bet valdošās koalīcijas deputāti mūsu priekšlikumus noraidīja. “Jā,” pateiksiet jūs ar lepnumu, “mēs esam ļoti principiāli un noraidām visus opozīcijas priekšlikumus. ” Labi, tad piedāvājiet risinājumu paši, un mēs atbalstīsim! Bet diemžēl nekas nenotiek. Beidzot šā gada budžetā tiks iedalīti pieci miljoni, to skaitā pārcelšanās pabalstiem - divi miljoni. Rīgas pašvaldība arī iedalīja divus miljonus. Taču ar to summu pietiks, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus tikai apmēram četriem simtiem ģimeņu. Jau pirmajā dienā uz šiem pabalstiem pieteicās divreiz vairāk pretendentu, nekā budžets paredz visam gadam. Godātie kolēģi, vai tad mūžīgi vilksim garumā šīs problēmas risināšanu? Kas notiks, ja 8. martā Satversmes tiesa pieņems lēmumu par īres griestu atcelšanu? Vai jums ir plāns “B”? Mēs aicinām neatlikt problēmas risināšanu, bet risināt to. Pretējā gadījumā jūs uzņemsieties visu atbildību par sekām un neviens no šiem cilvēkiem vairs neticēs jūsu pasakām par to, ka cilvēks jums ir pirmajā vietā, jo noteikti zinās, ka jūs runājat ne jau par viņiem.".
• 2006_02_16-seq12 language "lv".
• 2006_02_16-seq12 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q822919.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q211.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q2660080.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q191.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q193089.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q1020384.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q159.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q2498135.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q164226.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q122880.
• 2006_02_16-seq12 mentions Q1474490.