Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_02_09-seq205> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2006_02_09-seq205 type Speech.
- 2006_02_09-seq205 number "205".
- 2006_02_09-seq205 date "2006-02-09".
- 2006_02_09-seq205 isPartOf 2006_02_09.
- 2006_02_09-seq205 spokenAs 10.
- 2006_02_09-seq205 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā jau tika teikts, šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz 109. direktīvu, kas faktiski stājās spēkā jau 23. janvārī un jau darbojas - darbojas bez šāda likuma, kura projektu šobrīd izskatām. Un no paša sākuma jau rodas jautājumi attiecībā uz to, cik kvalitatīvi šis likumprojekts ir sagatavots. Paskatīsimies uz likumprojekta nosaukumu! Tas saucas “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, kaut gan direktīvas nosaukums ir “Par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir Eiropas Kopienā pastāvīgi dzīvojošas personas”. Un, kā parasti, mūsu valdība vēlas likumā ielikt nepilsoņus un pielīdzināt viņus trešo valstu pilsoņiem. No labas iniciatīvas, kas faktiski sākās Eiropas Savienībā, mēs iztaisām sliktu likumprojektu. Kādā ziņā sliktu? Nepilsoņi nepavisam nav tie cilvēki, kas ir trešās valsts pilsoņi, un viņiem ir pavisam cits statuss šeit, Latvijā, un viņiem ir tiesības uz to, lai valsts nevis pasliktinātu ar katru reizi viņu stāvokli, bet - tieši pretēji - labotu šo stāvokli. Un no šā viedokļa un no šīs loģikas es varu secināt, ka nevis nepilsoņi ir parādā valstij, bet valsts ir parādā nepilsoņiem: viņiem līdz šim brīdim ir ierobežojumi profesijās, viņi nevar Eiropas Savienībā ceļot bez vīzām, un ir vēl arī vairāki citi ierobežojumi, kas eksistē šobrīd. Tāpēc pavisam neloģiski būtu prasīt, lai nepilsoņi maksātu valsts nodevu par šā statusa iegūšanu, jo principā neviens taču neprasa, lai pilsonis šo nodevu maksātu, ja viņš piedzimstot šeit saņem pilsoņa statusu. Man liekas, ka pilnīgi loģiski ir attiecināt arī šajā gadījumā uz nepilsoņiem šo principu - neņemt valsts nodevu. Protams, mēs vēlamies, lai šī valsts nodeva par statusu netiktu ņemta vispār. Neskatoties uz to, ka 109. direktīvā ir skaidri norādīts, ka dalībvalstis nedrīkst lieki un nepamatoti sarežģīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanas procedūru, likumprojekta autori rīkojas tieši pretēji - viņi vēlas pēc iespējas vairāk sarežģīt procedūru. Un šajā ziņā arī prasība visiem pretendentiem kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu nav pamatota. Un kāpēc? Mēs ilgi apspriedām šo jautājumu Juridiskās komisijas sēdē, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, kas piedalījās komisijas sēdē, skaidri pateica, ka šā likumprojekta paredzētās priekšrocības var izmantot tikai ārpus Latvijas. Tātad šis eksāmens faktiski neko tam cilvēkam nedos, jo principā viņš visas priekšrocības var izmantot tikai ārpus Latvijas, kur latviešu valoda principā nav vajadzīga. Tomēr mēs iekļaujam. . . neskatoties uz to, ka pašā direktīvā ir skaidri teikts, ka dalībvalsts pieprasa, lai trešo valstu pilsoņi sniedz pierādījumus par to, ka viņu rīcībā ir stabili un regulāri ienākumi un viņiem ir veikta apdrošināšana slimības gadījumiem (attiecībā uz visiem riskiem). Tātad, lai saņemtu šo statusu, saskaņā ar direktīvu vajag izpildīt tikai šos divus nosacījumus. Mēs to esam iekļāvuši papildus un sarežģījuši procedūru. Faktiski mūsu priekšlikums ir tagad noraidīt šo likumprojektu un izstrādāt jaunu, labāku, ņemot vērā visas prasības, kas ietvertas 109. direktīvā. Aicinu balsot “pret”. Paldies par uzmanību.".
- 2006_02_09-seq205 language "lv".
- 2006_02_09-seq205 speaker Aleksandrs_Bartasevics-1965.
- 2006_02_09-seq205 mentions Q211.
- 2006_02_09-seq205 mentions Q193089.
- 2006_02_09-seq205 mentions Q458.
- 2006_02_09-seq205 mentions Q23012016.