Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_02_02-seq81> ?p ?o. }

• 2006_02_02-seq81 type Speech.
• 2006_02_02-seq81 number "81".
• 2006_02_02-seq81 date "2006-02-02".
• 2006_02_02-seq81 isPartOf 2006_02_02.
• 2006_02_02-seq81 spokenAs 147.
• 2006_02_02-seq81 spokenText "Godājamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šīs Saeimas laikā šī jau ir trešā reize, kad Latvijas Pirmās partijas frakcija iesniedz kādus priekšlikumus par grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā. Mūsuprāt, pašreiz spēkā esošais likums savā sākotnējā variantā, kādā tas tika izstrādāts, bija ļoti cerīgs, un, ja būtu tikuši pieņemti mūsu priekšlikumi, tad nebūtu vienas otras problēmas, ar kurām mēs vēl šobrīd cīnāmies nezin kādu iemeslu dēļ. Es gribu izstāstīt, kāda ir mūsu koncepcija un kāds ir mūsu priekšstats par azartspēļu jomas sakārtošanu Latvijā. To, ka azartspēles ir ļaunums, nupat kolēģis Strazdiņš, kā jau ārsts, pateica nepārprotami un pārliecinoši. Un par savu personīgo attieksmi es varu teikt, ka kopš 20 gadu vecuma es nenodarbojos pat ar visvieglākajām azartspēlēm, tādām kā “riču-raču”, jo jebkura spēle, kura mudina cilvēku uzvarēt, paredz, protams, arī cita cilvēka zaudējumu. Mūsu, Latvijas Pirmās partijas, viedoklis par to, kāda varētu šī situācija izskatīties Latvijā, ir šāds: likumdevējs nosaka tos parametrus, to, kur nedrīkst atrasties azartspēļu iestādījumi (daļa šo normu ir šajos piedāvātajos grozījumos, daļa bija jau iepriekšējos grozījumos), un, balstoties uz šiem parametriem, tad pašvaldība nosaka to vietu, to teritoriju, kurā azartspēļu iestādījumi var tikt iekārtoti. Un tad mēs tiešām nonāktu pie tādas situācijas, kādu šeit iepriekšējie runātāji jau ieteica, - ka katrā lielā pilsētā varētu būt viens tāds rajons, viena vieta, kur tad visi spēlmaņi sabrauktu ar konkrētu mērķi - vai nu vinnēt, vai diemžēl zaudēt savu naudu, ja viņiem tās ir pietiekami daudz. Tādā veidā mēs izslēgtu šo gadījuma faktoru un šo kārdinājumu: cilvēkam, ejot no darba mājās ar mazo aldziņu kabatā, ir jāiet garām pieciem azartspēļu iestādījumiem, un viņš nevar noturēties pretī kārdinājumam. Mēs šajos grozījumos ierosinām, ka ārpus šīs teritorijas. . . Nav obligāti jādomā tikai par viesnīcas lielumu, bet var būt runa arī par viesnīcas kategoriju, kā jau kolēģis Kiršteins minēja. Un, lūk, šīs būs tās vietas, kur galvenokārt viesi, viesnīcas viesi, droši vien ārzemju viesi, varētu viņiem ērtā veidā šo pakalpojumu saņemt. Un mēs pasargātu jaunus cilvēkus, ja jūs nākamajos balsojumos tiešām piekristu ieviest šo vecuma cenzu - 21 gada vecumu. Man ir grūti saprast, kāpēc pagājušajā reizē jūs lielā vienprātībā nobalsojāt pret šādu priekšlikumu. Pasaulē tas taču nav nekas jauns, ka dažādos atbildīgos gadījumos un lēmumos tomēr ņem vērā šo vairāk vai mazāk nobriedušo vecumu, nevis 18 gadu vecumu. Jā, bija arī šāds arguments: “Jā, bet mēs vēlēšanās ļaujam piedalīties no 18 gadu vecuma. ” Bet vēlēšanas taču nav nekāds azarts, tā nav spēle. Un, ja kādam tā ir tomēr spēle, tad - reizi četros gados, ne jau katru vakaru un ne jau katru dienu, kā tas ir ar azartspēlēm. Mēs šajos grozījumos neesam ielikuši visas savas idejas un visus savus priekšlikumus, jo pieredze rāda, ka cilvēkam vieglāk ir nobalsot par tādu priekšlikumu, ko viņš pats ir iesniedzis un par ko viņš pats ir pārliecināts. Un tāpēc šeit mēs esam atstājuši pietiekami plašu darba lauku, pietiekami daudz iespēju nākt ar vēl citiem priekšlikumiem attiecībā gan uz pašvaldību tiesībām, gan uz šiem aizliedzošajiem parametriem. Kolēģi! Es tiešām ceru, ka šajā jautājumā mūsu rīcību motivēs pirmām kārtām tā nelaime, tas ļaunums, kāds cilvēkiem notiek azartspēļu dēļ. Mēs apzināmies, ka azartspēles kā tādas aizliegt absolūti nevar, lai arī kā mēs, kāda daļa deputātu un mūsu frakcija, to gribētu, jo cilvēka daba - un it sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos - ir tāda: ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums. Un Lietuvas pieredze jau parādīja to, ka šis piedāvājums tiek nodrošināts nelegālā veidā. Tātad vienīgais, ko valsts un pašvaldības var darīt, ir noteikt stingrus “rāmjus”, ieviest stingrus noteikumus, lai paaugstinātu drošību ne tikai tiem, kuri piedalās šajās azartspēlēs, bet arī tiem, kuri tiek aplaupīti tad, kad kādam spēlmanim ir pietrūcis naudas, un lai palielinātu drošību arī pašam spēlmanim tad, ja viņš ir vinnējis un ja viņam ar lielu naudas summu kabatā ir jānokļūst mājās. Un, mūsuprāt, ir jāņem vērā, lūk, tā prakse, kāda jau ir citās valstīs, - ka azartspēļu iestādījumi ir koncentrēti konkrētā pilsētas rajonā, konkrētā vietā, nevis izmētāti pa visu pilsētu, kā šeit mēs redzam: uz viena ielu krustojuma visiem četriem stūriem ir dažādu firmu spēļu zāles. Lūk, tad ja koncentrētu vienā konkrētā vietā un ja ārpus šīs konkrētās vietas to varētu tikai šajās viesnīcās, tad mēs tiešām varētu savest kārtībā arī šo biznesa nozari - no tādas necivilizētas un bīstamas to pārvērst par pietiekami nopietnu, pietiekami labi organizētu. Un, protams, tas mums jādara pilnīgā saskaņā - apspriežoties un vienojoties gan starp ieinteresētajām personām, kuras piedāvā šīs spēles, gan starp likumdevējiem, kuri nes atbildību par šīm spēļu izraisītajām sekām. Paldies par uzmanību, kolēģi! Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!".
• 2006_02_02-seq81 language "lv".
• 2006_02_02-seq81 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2006_02_02-seq81 mentions Q822919.
• 2006_02_02-seq81 mentions Q211.
• 2006_02_02-seq81 mentions Q37.
• 2006_02_02-seq81 mentions Q3401675.