Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_01_26-seq775> ?p ?o. }

• 2006_01_26-seq775 type Speech.
• 2006_01_26-seq775 number "775".
• 2006_01_26-seq775 date "2006-01-26".
• 2006_01_26-seq775 isPartOf 2006_01_26.
• 2006_01_26-seq775 spokenAs 40.
• 2006_01_26-seq775 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Tātad valdības piedāvātais likumprojekts, par kuru bija debates gan pagājušā gada rudenī, gan arī bija debates Juridiskajā komisijā, kur bija ļoti daudz argumentu “pret” šāda projekta tālāku virzīšanu un bija ļoti maz argumentu “par”, izņemot to, ka valdība izmanto šādu paņēmienu, lai noveltu no slimās galvas uz veselo galvu zināmu problēmu. Kāda ir šī problēma? Pirmām kārtām, protams, ir zināmas pretrunas jau pašā šajā likumprojektā, kuras es īsumā pieminēšu. Bet otrām kārtām šis likumprojekts, protams, ir jāskata kontekstā ar Latvijas - Krievijas jauno robežlīgumu, ko ir sagatavojusi Latvijas valdība un ko tā virzīs tālākajā procesā. Būtībā šīs problēmas sakne ir apmēram šāda: kā mums likumīgi atzīt. . . atdot to, ko mums nelikumīgi ir atņēmuši. Tātad jautājums ir tāds: vai Saeimai šāda problēma ir jārisina vai nav jārisina? Mēs uzskatām, ka tā nav mūsu problēma. Mūs pilnīgi apmierina 1920. gada Miera līgums, kas nosaka to, ka Latvijas teritorija ir tā teritorija, kuru pašlaik pārvalda Latvijas valsts, un tā teritorija, kas mums ir atņemta. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šo teritoriju atgūt nevaram un tuvākajā laikā droši vien arī nevarēsim, ja vien radikāli nemainīsies situācija Krievijā vai nemainīsies starptautiskā situācija. Tajā pašā laikā mēs neuzskatām, ka Latvijai būtu jāsper tāds solis, kas legalizē šo zādzību vienalga jebkādā veidā. Tā drīzāk ir Krievijas problēma, ka tā nevar likumīgi noformēt to, ko kādreiz tā jau pirms vairāk nekā 50 gadiem ir paņēmusi. Jautājums: vai Latvijai jābūt tam izpalīgam, kas palīdzēs Krievijai risināt tās šo varbūt relatīvi sīko problēmu, bet Latvijai pietiekami lielo problēmu? Ja Latvija uzskata, ka viņai likumīgi ir atņemts tas, kas mums tika atņemts okupācijas laikā, tad tālāk, protams, sekos arī secinājumi par to, ka šādas okupācijas nemaz nav bijis. Un attiecīgi, ja daļa okupācijas seku ir legalizējamas, kā, piemēram, šī atņemtā teritorija, kas varbūt Latvijai ekonomiski arī nav tik ļoti nozīmīga un tik sāpīga, vismaz nāvējoši ne, tad būtu jālegalizē arī tās okupācijas sekas, ka visi nepilsoņi, kas Latvijā ir sabraukuši okupācijas laikā, un viņu pēcnācēji ātri un likumīgi iegūst pilsonību, ko, taisnību sakot, viena daļa Saeimas deputātu arī prasa. Lūk, tāda ir šī problēma kopumā! Tādējādi mēs uzskatām, ka valdībai būtu jārīkojas šādi: ja tā uzskata, ka šis līgums ir atbilstošs Satversmei, tad tas ir jāvirza tālāk, un tādā gadījumā protestēs citi, to skaitā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Savukārt tad, ja valdība uzskata, ka šis līgums neatbilst Satversmei, tas tālāk nav jāvirza un attiecīgi ir jāmeklē citi varianti, kādā veidā šo problēmu risināt. Tur mēs arī, protams, varam iesaistīties diskusijās. Kas attiecas uz konceptuālo balsojumu 1997. gadā, tad jāteic, ka toreizējā Latvijas valdībā par šā projekta tālāku virzību “tēvzemiešu” ministri un citi nacionāli noskaņotie ministri valdības slēgtajā sēdē balsoja “pret” tādu koncepciju, ka Abrenes jautājums netiktu ņemts vērā gadījumā, ja tiktu parakstīts vai sagatavots jauns robežlīgums. Mūsu pozīcija deviņu gadu laikā nav mainījusies. Par Satversmes tiesas likumu. Tātad, neapšaubāmi, šis projekts pirmām kārtām ir pretrunā ar Satversmes tiesas likumu, kas pietiekami izsmeļoši raksturo to, kādā veidā līgumus, likumus un citus likumdošanas aktus var samērot ar Satversmi. Visa šā likuma jēga ir tāda, ka protestē tie, kuri ir neapmierināti ar kādu likumdošanas aktu. Varam garantēt, ka tajā gadījumā, ja neapmierinošā veidā tiks pieņemts šis likums vai tiks pieņemts Latvijas - Krievijas robežlīgums, mūsu frakcija būs to skaitā, kas protestēs. Savukārt tad, ja valdība, kas šo līgumprojektu ir izstrādājusi, pati vienlaicīgi protestē, tas ir dziļi pretrunīgi, jo tad vai nu to nevajadzēja izstrādāt, vai arī vajadzēja šo protestēšanas iespēju atstāt kādam citam. Otrām kārtām, ja valdība piedāvā projektu nodot Satversmes tiesai izvērtēšanai, tad tas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmes tiesas likuma jēgu, kas paredz jau gatavu līgumu un jau gatavu, pieņemtu likumu izvērtēšanu, un tādā gadījumā būs grūti pamatot, kāpēc arī kādu citu likumprojektu vai līguma projektu nevarētu ar īpašu likumu nodot Satversmes tiesai izvērtēšanai. Varbūt pat ļoti lielā skaitā. Trešām kārtām valdība piedāvā ar šo likumprojektu Satversmes tiesu padarīt par savu konsultantu. Valdībai ir visas pilnvaras un visas iespējas pieaicināt jebkurus konsultantus - gan ārvalstu, gan vietējos, kuri ir spējīgi risināt šo sarežģīto un grūto problēmu. Šajā gadījumā valdība piedāvā to, ka tad, ja tiesneši sāks atbilstoši šim likumam izvērtēt šo līguma projektu, viņi nonāks interešu konfliktā gadījumā, ja, pirmām kārtām, kādi Saeimas deputāti vai kādi citi savukārt iesniegs prasību par šā likuma atbilstību Satversmei, kas ļoti var gadīties. Otrām kārtām, ja jau parakstītā un pieņemtā Latvijas - Krievijas līguma izvērtēšanu par tā atbilstību Satversmei iesniegs kādi citi deputāti, kas arī ļoti var gadīties. Un trešām kārtām, ja kāds iesniegs Saeimā likumprojektu par šā līguma. . . par šā likumprojekta, ko mēs pašlaik skatām, atbilstību Satversmei, kas arī ļoti var gadīties. Kādā tad situācijā nonāks Satversmes tiesa un kādā situācijā nonāks pati Saeima, kas izskata šādas ļoti pretrunīgas lietas? Ceturtām kārtām ar šo likumu tomēr tiek ierobežotas Satversmes tiesas tiesnešu tiesības, kas pietiekami izsmeļoši aprakstītas pašā Satvermes tiesas likumā, to skaitā arī iespēja nepieņemt kādu lietu izskatīšanai, nevis to pieņemt, kā to parāda 4. pants, kur vesela virkne procedūras pantu tiek izslēgta. Līdz ar to tiek ierobežotas pašas tiesas iespējas skatīt pietiekami neatkarīgi šo lietu. Šeit es saskatu mēģinājumu gan no likumdošanas varas, gan no izpildvaras puses iejaukties tiesas kompetencē, kas vismaz likumdevējam, Saeimai, nebūtu jādara pat tad, ja valdība to ļoti gribētu. Tādējādi ir ļoti daudz argumentu, lai šo likumprojektu noraidītu, bet es neesmu dzirdējis nevienu īpašu argumentu, kādēļ šādu likumprojektu vajadzētu pieņemt.".
• 2006_01_26-seq775 language "lv".
• 2006_01_26-seq775 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2006_01_26-seq775 mentions Q822919.
• 2006_01_26-seq775 mentions Q211.
• 2006_01_26-seq775 mentions Q159.
• 2006_01_26-seq775 mentions Q2498135.
• 2006_01_26-seq775 mentions Q3899540.