Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_01_26-seq768> ?p ?o. }

• 2006_01_26-seq768 type Speech.
• 2006_01_26-seq768 number "768".
• 2006_01_26-seq768 date "2006-01-26".
• 2006_01_26-seq768 isPartOf 2006_01_26.
• 2006_01_26-seq768 spokenAs 22.
• 2006_01_26-seq768 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vai vispār ir nepieciešams iejaukt Satversmes tiesu lietas izskatīšanā, kas ir pilnīgi Ministru kabineta kompetences ietvaros? Lai atbildētu uz šo retorisko jautājumu, Juridiskā komisija svārstījās apmēram pusgadu, pirms iesniegt likumprojektu apspriešanai Saeimā pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka likumprojekts taču ir iesniegts, analizēsim vispirms atsevišķus Satversmes pantus, kas raksturo situāciju. Satversmes 3. pants, kura tulkošanā pēkšņi sāka šaubīties mūsu bezatbildīgie ministri, skan šādi: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. ” Šā panta saturs ir tikai un vienīgi šāds, ne vairāk par to: pirmkārt, Latvijā ir četri novadi ar noteiktiem nosaukumiem; otrkārt, šo novadu ārējo perimetru nosaka robeža, kas ir saskaņota ar kaimiņvalstīm. Kādu vēl mistisku saturu jūs sazīmējat šajā vienkāršajā tekstā? Ko tad varētu uzskatīt par šā panta grozījumu, kas, kā zināms, prasa tautas nobalsošanu? Es jums atbildēšu. Pirmkārt, tā ir nosaukuma maiņa jebkuram no novadiem. Otrkārt, - novadu skaita palielināšana vai samazināšana. Treškārt, - tāda robežas posma parādīšanās, kas nav saskaņots ar kaimiņvalstīm. Tātad mūsu Latvijas Republikas tēvi jeb dibinātāji ir ietvēruši šajā Satversmes tekstā vienkāršu prasību: neuzsākt ar kaimiņiem robežstrīdus un neizvirzīt pret kaimiņiem teritoriālas pretenzijas. Uzsveru: “starptautiskos līgumos noteiktās robežās”. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Satversmes pamatlicēji kā mantojumu novēlējuši mums prasmi sasniegt vienošanos ar kaimiņiem. Tāpēc tieši Ministru kabineta, kas bija iesaistījis mūsu valsti teritoriālajā strīdā, bezdarbību vajadzētu saskaņā ar Satversmes 77. pantu novērtēt ar tautas nobalsošanu. Par laimi, Satversmes 77. pants paredz tautas nobalsošanas rīkošanu tikai tādā gadījumā, ja muļķīgus lēmumus, tādus kā vienpusēju deklarāciju pievienošanu robežlīgumam, pieņem nevis Ministru kabinets, bet Saeima. Saeima šo deklarāciju nav apspriedusi un nav atbalstījusi. Tikai Kiršteina kungs ar domubiedriem tur kaut ko bija atbalstījis vēl vasarā - Ārlietu komisijas slēgtajā sēdē. Satversmes 68. pants noteic, ka starptautisku līgumu ratifikācija pieder Saeimas kompetencei. Satversmes 73. pants noteic, ka starptautisku līgumu ratifikācija neprasa tautas nobalsošanu. Divreiz mainot mūsu robežas ar Igauniju un Lietuvu vēl pirms kara, mēs tomēr nekādu referendumu neesam rīkojuši. Ko vēl jūs gribat? Kādas pretrunas ar Satversmi šajā situācijā sameklēja mūsu dārgais Ministru kabinets? Kādēļ viņš aicina Saeimu kolektīvi izvarot Satversmes tiesu?! Apspriežamajā likumprojektā mēs norādām šai tiesai gan uzdevuma izpildes termiņus, gan arī uzdevumu izpildīt termiņā, gan izskatīšanas procedūru. Šajā pantā norādīto termiņu sprieduma pieņemšanai nevar pagarināt vai apturēt. Tieši tāpat kā kaprālis norāda obligātā karadienesta ierindniekam. Cienījamie kolēģi! Ja mēs vēlamies tādā rupjā formā kaut ko uzspiest Satversmes tiesai, tad jāsper arī nākamie soļi. Proti, likumprojektā būtu jāieraksta arī paša Satversmes tiesas sprieduma teksts. Faktiski tas jau ir izdarīts. Uzdevums formulēts tik nepārprotami skaidri, ka ir saprotams pat ikvienam zaldātam: atzīt par Satversmei atbilstošu līgumu ar deklarāciju vai līgumu bez deklarācijas. Tātad šeit ir atklāta un viennozīmīga pavēle - atbalstīt Kalvīša valdības nejēdzīgo soli, kura dēļ mēs palikām par vienu no divām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar nenoregulētu robežlīniju. Acīm redzams ir tiešs un neapstrīdams pierādījums tam, ka Latvijas atbilstība kritērijiem uzņemšanai Eiropas Savienībā - tie ir nekaunīgi meli! Un tas attiecas ne tikai uz nenoslēgto robežlīgumu. Tas attiecas arī uz ekonomiskajiem kritērijiem, uz diskriminācijas novēršanu un uz to, ka Latvija it kā ievēro nacionālo minoritāšu tiesības. Ja nebūtu politiskās konjunktūras, tad mūsu valsti ar nabadzībā slīgstošo Latgali, ar visaptverošo korupciju, ar pusmiljonu nepilsoņu un krievvalodīgās izglītības sistēmas likvidēšanu nepieņemtu pat Āfrikas vienotības organizācijā. Varbūt izdarīsim mēģinājumu atgūt Abreni? Sagrausim, kā to savulaik izdarījām Latvijā, tur darbojošos uzņēmumus, masveidā izliksim iemītniekus no viņu namiem, sarīkosim viņiem vispārēju reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, sāksim skolot viņu bērnus latviešu valodā, bet tiem, kuri tam nepiekritīs, ieteiksim labprātīgi repatriēties 50 kilometrus tālāk uz Austrumiem - tā teikt, vēsturiskās un etniskās dzimtenes virzienā?! Godātie kolēģi! Igaunijas Pamatlikuma 2. pantā, atšķirībā no mūsu Satversmes 3. panta, ir ietverts sīks Igaunijas teritorijas apraksts - par katru zemi, pilsētu un apriņķi. Ir arī noteikums, ka Igaunijas robežas tiks noteiktas, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem. Taču Igaunijas valdība ir visus jautājumus ar Krieviju noregulējusi bez papildprotokoliem, un tikai modrais un mums līdzīgā pakāpē trakais parlaments visu sabendēja. Diemžēl mūsu valstī valdība pēc bezatbildības līmeņa varētu droši sacensties ar Saeimu. Godātie kolēģi, cienījamie okupācijas seku radīto zaudējumu uzskaitītāji! Kur pazuda mūsu ieņēmumi no Austrumu tūrisma, no tranzīta, no tukšās naftas caurules, no gāzes vada, kurš ieplānots ārpus mūsu sauszemes robežām? Ir laiks izveidot pavisam citu komisiju, kura varētu saskaitīt pavisam citus reālos zaudējumus miljarda latu apmērā. Netraucēsim sen mirušo Molotova un Ribentropa ēnas! Jo tie cilvēki, kas ir vainīgi šā reālā un milzīgā kaitējuma izdarīšanā, ir dzīvi arī šodien - un ne īpaši slikti dzīvo, salīdzinot ar mūsu ubagu un nabagu tautu. Vēl vairāk. Viņi atrodas vai nu šeit, zālē, vai valdības ēkā Brīvības ielā. Un ko saņemam mēs no visas šīs juridiskās ekvilibristikas? Varbūt jaunas darba vietas? Vai papildu pabalstu jaunpiedzimušiem bērniem? Nieki! Vienīgi nosprāguša ēzeļa ausis, kuras cienījamais Kalvīša kungs varētu pašrocīgi pakārt uz naglas Okupācijas muzejā. Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un dot Ministru kabinetam iespēju pašam izlabot savu kļūdu.".
• 2006_01_26-seq768 language "lv".
• 2006_01_26-seq768 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q822919.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q211.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q37.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q191.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q193089.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q458.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q159.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q2498135.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q12360039.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q25496595.
• 2006_01_26-seq768 mentions Q4471530.