Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_01_26-seq764> ?p ?o. }

• 2006_01_26-seq764 type Speech.
• 2006_01_26-seq764 number "764".
• 2006_01_26-seq764 date "2006-01-26".
• 2006_01_26-seq764 isPartOf 2006_01_26.
• 2006_01_26-seq764 spokenAs 84.
• 2006_01_26-seq764 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka jums visiem tāpat kā man nāca pēkšņi šis pārsteigums par šā “politiskā miroņa” - likumprojekta par Satversmes tiesas pienākumiem ierosināšanu. Mēs vēl pirms divām nedēļām dzirdējām Ministru prezidenta Kalvīša kvēlos skaidrojumus, ka nekādu likumu mēs vairs nepieņemsim, ka tas ir slikti uzrakstīts un ka faktiski tas ir bezjēdzīgs. Tāpēc šodien viens no galvenajiem jautājumiem varbūt būtu šāds: kāpēc ir “jāuzsilda” šis ārlietu ministra Pabrika un Ministru prezidenta Kalvīša “politiskais mironis”? Nedaudz no vēstures. Tātad ir runa, protams, par to, kādā veidā teritoriju, kas ir bijusi un ir Latvijā, varētu bez referenduma vai, apejot prasību rīkot tautas nobalsošanu, kaut kādā veidā atdot Krievijai un izlikties, ka viss ir kārtībā. Teritorija, kura kādreiz bija Adeles, tas ir, latgaļu valsts, sastāvdaļa un kurā ietilpa tagadējais Kacēnu, Gauru, Augšpils, Linavas, Upmalas un Purmalas pagasti un Abrenes pilsēta, pirmo reizi Krievijas kontrolē nonāca 1431. gadā, kad daļa teritorijas tika ieņemta un tika uzcelts Višgorodas cietoksnis, bet 1481. gadā Maskavas, Novgorodas un Pleskavas apvienotais karaspēks anektēja visu šo teritoriju, kura 1920. gadā saskaņā ar Latvijas - Krievijas Miera līgumu nonāca atpakaļ Latvijas kontrolē. 1944. gadā šī teritorija, pēc profesora Dītriha Andrē Lēbera vārdiem, tika nodota Krievijas Federācijai neatbilstoši padomju valsts tiesībām, tātad tika pārkāpta tā pati PSRS Konstitūcija. 1975. gadā Helsinku konferencē, kurai pēc PSRS ieceres vajadzēja uz mūžīgiem laikiem nostiprināt pēckara Padomju Savienības un citu valstu robežas, notika nepatīkams incidents - Amerikas Savienotās Valstis paziņoja, ka tās turpina Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politiku. Un te uzreiz ir jautājums visiem tiem, kuri apgalvo, ka pēckara Eiropā robežas, lūk, it kā nedrīkstot mainīt, lai gan Latvija nekādas robežas netaisās mainīt. . . Ko nozīmē šis ASV paziņojums? ASV sākumā, 1940. gadā, neatzina par okupētu visu Latvijas teritoriju, vai tad pēc tam tās neatzina tikai daļu Latvijas teritorijas par okupētu un nelikumīgi pievienotu PSRS? Vai tomēr visu?. . . Loģiski, ka Amerikas Savienotās Valstis tāpat kā citas valstis atzina visas Latvijas teritorijas okupāciju par nelikumīgu, Abreni ieskaitot. Tiem politiķiem, politologiem un žurnālistiem, kuri mēģina skaidrot, ka pēckara Eiropā Latvijai nevarot būt teritoriālu pretenziju pret citām valstīm, ir pilnīga taisnība. Latvijai nekādu teritoriālu pretenziju nav! Bet es tikai gribētu pateikt, ka Eiropas Savienībā nekad un neviens nav par šiem jautājumiem runājis, un nevarēja runāt tāpēc, ka Latvijas Saeima bija pieņēmusi attiecīgus likumdošanas aktus. Savukārt Eiropas Savienība bija paziņojusi, ka tā nekad neiejauksies Slovēnijas un Horvātijas robežu jautājumā vai strīdu izskatīšanā, ka Eiropas Savienība nekad neiejauksies Spānijas un Lielbritānijas strīdā par Gibraltāru. Bet ir vēl viena problēma, ko šā likumprojekta autori ir aizmirsuši, un tā diemžēl ir 4. maija deklarācija. 4. maija deklarācija nostiprināja 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas kontinuitāti. Tātad nepārtrauktība ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam. Abrenes teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, un 4. maija deklarācijas 9. punkts paredz Latvijas Republikas attiecības ar PSRS (tagad ar šo PSRS tiesību pārmantotāju Krieviju) veidot saskaņā ar spēkā esošo 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Tā ir konstitucionāla norma un aizliedz jebkādu citu līgumu. Atcelt vai grozīt 4. maija deklarāciju var tikai tie, kuri to pieņēma. Skaidrs, ka mēs nevaram sasaukt jaunu Augstāko padomi. Tātad 9. punkta juridiskais spēks ir līdzvērtīgs Satversmes normām, kas grozāmas tikai Satversmes 76. un 78. panta procedūras ietvaros. Kāda ir atšķirība no Igaunijas? Ļoti liela! Latvijā ir Satversme ar augstāku abstrakcijas pakāpi, un tajā ir uzskaitīti etnogrāfiskie novadi, kuros 1922. gada 15. februārī jau ietilpa Abrene. Un uz to attiecas arī Latvijas Satversmes 3. pants. Igauņi savu Satversmi jeb Pamatlikumu pieņēma 1920. gada 15. jūnijā, un viņiem vēl nebija šo robežu. Līdz ar to viņi nevarēja precīzi ierakstīt savu robežu. Satversmes 77. pants paredz lēmumu pieņemšanu, ja par to ir izteikusies puse no Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem (tas ir, es runāju par tautas nobalsošanu). Maz ticams un teorētiski nav iespējams. Tāpēc ir jāmeklē kaut kādi citi ceļi tiem, kuri grib ar varu šo teritoriju pilnīgi nelikumīgi atdot Krievijai. Ārkārtīgi interesanti ir tas, ka pati Krievija ir izanalizējusi šo situāciju, un pagājušajā gadā Krievijas vēstnieks Kaļužnijs pateica, ka Latvijai nav cita ceļa kā vien referenduma rīkošana. Kāpēc mēs neejam šo likumīgo ceļu un kāpēc ir jāuzsilda šis “politiskais mironis”, kā es jau teicu? Tātad, lai varētu ievērot mūsu ārpolitikas intereses un lai mēs varētu kaut kādā mērā atrisināt šo jautājumu, mēs varētu ļoti vienkārši ieviest labojumus tagadējā Satversmē, ietverot tajā acīmredzot atsevišķu papildpunktu vai panta daļu, ka līgumus ar ārvalstīm var grozīt Saeimas sēdē, kurā piedalās 2/3 deputātu, bet pēc tam šis līgums ir jānodod tautas nobalsošanai, kurā piedalās tātad šie 50 procenti, un tā tālāk. Tā vietā (es nezinu, kāpēc) ir izvēlēts šis diezgan aplamais ceļš un ir iesniegts pilnīgi neizstrādāts, pretrunu pilns likumprojekts. Un, lai mēs kaut kādā veidā varētu šo lietu izlemt, mums ir jāpasaka viena varbūt būtiski svarīga lieta - tas, ka Satversmes tiesa var lemt tikai par parakstītiem līgumiem vai par ratificētiem līgumiem un to atbilstību. . . Šeit ir tas kuriozs - un pasaulē nav precedenta! -, ka tiek izskatīti līgumi, kuri nav pat parakstīti. Jūs zināt, ka šis līgums nav parakstīts, tas ir tikai parafēts. Pareizi būtu esošo Satversmes tiesas kompetenci mainīt, grozot Satversmes tiesas likumu. Es saprotu, ka sākumā tāda ideja bija arī Valsts prezidentei un viņas juristiem, bet kaut kur Kalvīša birojā un Valsts kancelejā šis priekšlikums, kuram vēl varētu būt kaut kāda loģika, ir pārvērties par pilnīgu murgu. Ja mēs šādā veidā pieņemtu šo speciālo likumu, tas simbolizētu pārējo varas institūciju dominanci pār tiesu varu, kuras sastāvdaļa ir Satversmes tiesa. Tātad starptautisku līgumu izvērtēšana pirms parakstīšanas iesaistītu tiesu likumdošanas procesā. Jūs saprotat: līgums pat nav vēl parakstīts, bet mēs jau radām precedentu, ka politiskā vara - Ministru kabinets un Saeima - vairs neko nepieņem, bet staigā pie Satversmes tiesas un prasa: “Ko jūs par šo jautājumu domājat?” Mēs radām precedentu, ka drīz vien radīsies jauns likums un Satversmes tiesai vajadzēs izskatīt vēl kaut ko līdzīgu. Pieļaujot starptautiska līguma preventīvo kontroli pirms tā parakstīšanas, jājautā: kas tad turpmāk izstrādās tekstus un atbildēs par saturu? Vai tā būs tiesa vai valdība, vai Saeima? Vai tiešām Satversmes tiesai būtu jāveido Latvijas iekšpolitika un ārpolitika? Valdība savas kompetences veidot ārpolitiku būs nodevusi Satversmes tiesai, to politizējot. Kuriozs ir tas, ka šā likumprojekta 6. pants neparedz vienu no galvenajām tiesas funkcijām, tas ir, neierosināt lietu, jo te ir ierakstīts, ka 20 dienu laikā jāizlemj par lietas ierosināšanu. Protams, mēs jau varam iesniegt labojumus uz otro lasījumu, bet tad viss šis likums zaudēs jebkuru jēgu. Savukārt, ja gribam līgumus ar ārvalstīm mainīt, līgumos ar ārvalstīm mainīt Latvijas robežu, tad, es vēlreiz atkārtoju, nav cita ceļa: jāievieš Satversmē grozījumi, kas paredz, ka Saeimas sēdēs ar 2/3 Saeimas locekļu piedalīšanos līgumus apstiprina un tad notiek tautas nobalsošana ar puses balsstiesīgo piedalīšanos. Tas būtu 73. panta papildinājums ar otro daļu. Ja Satversme paredz, ka līgumi ar ārvalstīm netiek nodoti tautas nobalsošanai, tad būtu, protams, 79. panta otrajā daļā jānosaka. . . Šie grozījumi attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiek rīkota tautas nobalsošana par robežas izmaiņām. Atkārtoju vēlreiz: vai nu mēs ejam konstitucionālo ceļu, kāds tas ir paredzēts Satversmē, - ar Saeimas 2/3 deputātu balsojumu - un rīkojam tautas nobalsošanu, vai arī mēģinām mānīt sabiedrisko domu un stāstīt, ka kaut kāda Satversmes tiesa veiks neskaitāmus labojumus, pieņems politiskus lēmumus valdības un Saeimas vietā. Ir ļoti apkaunojoši, ka vispār kaut kas tāds šeit tiek izskatīts. Man, Augstākās padomes deputātam, kas balsoja par 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ir kauns piedzīvot tagad mirkli, kad tie paši Augstākās padomes deputāti, kas vēl ir šajā zālē, ir spiesti tagad faktiski pārkāpt šo Latvijas Satversmi. Aicinu noraidīt to visu kopumā, bet, ja noraidīt neizdosies, tad, protams, iesniegt vismaz savus priekšlikumus, kā situāciju mainīt. Paldies par uzmanību.".
• 2006_01_26-seq764 language "lv".
• 2006_01_26-seq764 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q822919.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q211.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q649.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q191.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q193089.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q458.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q39731.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q159.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q224.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q23666.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q15180.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q2498135.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q30.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q215.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q29.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q1757.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q2214.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q4131345.
• 2006_01_26-seq764 mentions Q4129947.