Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2006_01_19-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2006_01_19-seq2 type Speech.
- 2006_01_19-seq2 number "2".
- 2006_01_19-seq2 date "2006-01-19".
- 2006_01_19-seq2 isPartOf 2006_01_19.
- 2006_01_19-seq2 spokenAs 22.
- 2006_01_19-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Ieskatoties piedāvātajā likumprojektā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, es atcerējos slaveno izteicienu: “Gribējām, kā labāk, iznāca - kā vienmēr. ” Šinī gadījumā Eiropas Savienība ar savu direktīvu gribēja izdarīt labāk, bet mūsu politiķi un ierēdņi uztaisīja šo likumprojektu kā vienmēr. Atcerieties, bija veca anekdote par padomju rūpnīcu, kurā mēģināja pārorganizēties un ražot civilu produkciju, bet, lai arī ko viņi sāka ražot, iznāca ložmetējs. Tāpat arī pie mums, Saeimā, kur pat direktīvas prasības spēj pataisīt par to pašu produkciju, ko Saeima “ražo” pēdējos desmit gadus. Tagad par pašu likumprojektu. Direktīva, saskaņā ar kuru tapa šis likumprojekts, paredz atvieglot trešo valstu pilsoņiem brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā, bet mūsu gadījumā trešo valstu pilsoņiem tika pielīdzināti arī Latvijas nepilsoņi. Protams, mūsu tieslietu ministre un iekšlietu ministrs Eiropas Ministru padomē varēja izvirzīt jautājumu par Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, skaidrojot šā statusa specifiku un atrunājot īpašus atvieglotus nosacījumus šai iedzīvotāju kategorijai. Diemžēl ministri nebija izpildījuši savu darbu un kautrīgi klusēja. Rezultātā mūsu pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jākārto tāda pati procedūra kā ārzemniekiem, kuri nesen dzīvo Latvijā. Lasot šo dokumentu, man rodas jautājumi. Pirmais: kāpēc šis likumprojekts paredz iekasēt no cilvēkiem, kuri grib saņemt šo statusu, valsts nodevu, neskatoties uz to, ka direktīva atļauj to nedarīt? Otrais: kāpēc likumprojekta autori paredz valsts valodas pārbaudi, ja direktīva neprasa ieviest integrācijas prasības? Trešais: ja šāda prasība likumā tomēr būs, tad kāpēc vajadzētu paredzēt jaunu valsts valodas zināšanu pārbaudi cilvēkiem, kuri vienu reizi jau ir nokārtojuši eksāmenus un saņēmuši latviešu valodas zināšanu apliecību, bez kuras tagad neviens darba devējs neņems darbā? Kolēģi, es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka direktīva paredzēta tiem ārzemniekiem, kuri iebrauc valstī. Tā nav paredzēta pastāvīgajiem valsts iedzīvotājiem. Piemēram, ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši šeit piecus gadus, šis statuss dod tiesības prasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Bet, kolēģi, nepilsoņi tik un tā ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, un viņiem šis Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss būs vajadzīgs tikai vienā gadījumā - tad, kad viņi gribēs aizbraukt no Latvijas un saņemt uzturēšanās atļauju kādā Eiropas Savienības valstī, kas pievienojusies Šengenas līgumam. Kolēģi, vai tas nav absurds - prasīt no nepilsoņa, kas grasās aizbraukt no Latvijas, latviešu valodas zināšanas? Vai jūs negribat viņu palaist? Vispār, izlasot visas prasības pretendentiem uz šo statusu, var nonākt pie secinājuma, ka nepilsoņiem būs vieglāk, lētāk un izdevīgāk naturalizēties nekā izpildīt šā likuma prasības. Ja likumprojekta autoru mērķis bija stimulēt naturalizācijas procesu, tad apsveicu, man liekas, ka viņiem tas ir izdevies. Paldies!".
- 2006_01_19-seq2 language "lv".
- 2006_01_19-seq2 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
- 2006_01_19-seq2 mentions Q822919.
- 2006_01_19-seq2 mentions Q211.
- 2006_01_19-seq2 mentions Q193089.
- 2006_01_19-seq2 mentions Q458.