Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_22-seq9> ?p ?o. }

• 2005_12_22-seq9 type Speech.
• 2005_12_22-seq9 number "9".
• 2005_12_22-seq9 date "2005-12-22".
• 2005_12_22-seq9 isPartOf 2005_12_22.
• 2005_12_22-seq9 spokenAs 40.
• 2005_12_22-seq9 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Tuvojas Ziemassvētki, un, protams, nevienam negribas domāt par tādu nepatīkamu lietu, kāda ir nodokļi. Tajā pašā laikā pievērsīšu jūsu uzmanību mūsu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz šā nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem - galvenajiem ieguvējiem, un tie varētu būt šādi. Latvija, kā zināms, ir valsts ar ļoti lielu darba ņēmēju īpatsvaru, kuri saņem minimālo algu vai tikai nedaudz virs minimālās algas. Šie skaitļi ir pat neticami lieli. Varam teikt, ka katrs no simts latiem papildus iegūtu reālus 10 latus. It sevišķi šo mazo algu saņēmēji. Otrām kārtām. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta ceturtā daļa nosaka to, ka vesela virkne fizisko personu, individuālie uzņēmēji, galvenokārt zemnieku un zvejnieku saimniecības, maksā nevis uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 15 procenti, bet gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas šobrīd ir 25 procenti. Tātad šis sektors, zemniecība un zvejniecība, kas nepavisam nav pats stabilākais un ar naudu visvairāk apveltītais, maksā vairāk nekā banku sektors, nekā enerģētikas vai telekomunikāciju sektors, kas ir daudz pelnošāks. Mēs nāktu pretī arī šim sektoram, ieviešot godīgāku konkurenci pašreizējās negodīgās konkurences vietā. Liels skaits Latvijas iedzīvotāju - lielākoties latvieši no valsts ekonomiski depresīvajiem rajoniem - brauc darba meklējumos uz ārzemēm. Viņu skaits svārstoties no trīsdesmit līdz piecdesmit tūkstošiem, cits min jau simts tūkstošus. Atbalstot šādus likuma grozījumus, mēs nenovērstu jebkuru aizbraukšanu, bet varam būt pilnīgi droši, ka mēs šo aizbraukšanu mazinātu un liktu arī vienam otram pārdomāt, ka ar laiku Latvija varbūt būtu pievilcīgāka tieši pelnītājam, lai viņš tiešām saņemtu reāli vairāk no saviem nopelnītajiem latiem. Tā būtu arī zināma pretimnākšana darba devējiem, jo par vienu un to pašu naudas summu viņi varētu izmaksāt lielāku reālu un legālu algu saviem darba ņēmējiem. Tā būtu pretimnākšana arī valsts un pašvaldību budžetiem, kas šo iedzīvotāju ienākuma nodokli saņem, jo, lai kā mēs arī priecātos par to, ka valsts budžets pieaug, tomēr atcerēsimies, ka pirms pāris gadiem, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokli... samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli no divdesmit pieciem uz piecpadsmit procentiem, ko daudzi vērtēja ļoti kritiski, galarezultāts ir tāds, ka trīs gadu laikā, no 2003. gada līdz 2006. gadam, kas pašlaik gan ir tikai prognoze, bet pēdējie gadi liecina, ka prognozes vienmēr tiek pat nedaudz pārpildītas... Tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšana ir pieaugusi 2,5 reizes. Pat ja šajos trijos gados iekšzemes kopprodukts tātad ir pieaudzis apmēram par septiņiem, astoņiem procentiem, tad šis pieaugums ir vairāk nekā divas reizes. Varam paredzēt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu pieaugt apmēram tādā pašā progresijā. Protams, sliktā ziņa ir tā, ka šo priekšlikumu nav iesniegusi kāda no valdošās koalīcijas partijām, bet tā parakstītāji ir opozīcijas partijas deputāti. Kā esmu novērojis, tad valdošajā koalīcijā bieži vien balsošana par opozīcijas priekšlikumiem tiek uzskatīta kaut kādā veidā par gļēvulības un mīkstčaulības pazīmi. Es gribu atgādināt arī to, ka vesela virkne valdošās koalīcijas pārstāvju, to skaitā ministri un deputāti, vairākās konferencēs ir izteikušies par labu šādam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam jau vistuvākajā laikā, tāpēc gribu teikt, ka, balsojot par šā priekšlikuma nodošanu komisijai, jūs nepavisam nenākat pretī “tēvzemiešiem”, bet gan mazo algu saņēmējiem - zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tām personām, kuras jau varbūt kravā čemodānus, lai brauktu uz Īriju vai Angliju, un daudziem uzņēmējiem, kuri gribētu legāli samaksāt šos nodokļus, bet pašlaik nav spējīgi visā pilnībā tos uz saviem kamiešiem, uz saviem pleciem panest. Tas ir arī jūsu priekšlikums. Kas attiecas uz likuma stāšanos spēkā, tad gribu sacīt, ka šobrīd mēs neesam piedāvājuši nekādu variantu. Es domāju, tas ir visas Saeimas kopīgs jautājums, vai tam būtu jāstājas spēkā ar 1. janvāri vai tam būtu jāstājas spēkā ar 1. jūliju. Par to spriedīsim kopīgi. Nodosim šo priekšlikumu komisijai, jo uzskatām, ka mēs esam tikai iniciatori šim priekšlikumam. Būtībā to atbalsta vesela virkne arī valdošās koalīcijas pārstāvju, kuri gan šobrīd spriež par kaut ko citu, bet es ceru, ka sirdīs viņi ir kopā ar mums un vismaz nākotnē varētu šādu priekšlikumu atbalstīt. Balsosim kopīgi “par”!".
• 2005_12_22-seq9 language "lv".
• 2005_12_22-seq9 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2005_12_22-seq9 mentions Q822919.
• 2005_12_22-seq9 mentions Q211.
• 2005_12_22-seq9 mentions Q22890.