Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_08-seq6> ?p ?o. }

• 2005_12_08-seq6 type Speech.
• 2005_12_08-seq6 number "6".
• 2005_12_08-seq6 date "2005-12-08".
• 2005_12_08-seq6 isPartOf 2005_12_08.
• 2005_12_08-seq6 spokenAs 40.
• 2005_12_08-seq6 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Es nedomāju piecu minūšu laikā īsi aprakstīt mūsu ierosināto likuma grozījumu saturu, taču pieminēšu galvenos motīvus, kādēļ mēs ar šiem grozījumiem esam startējuši. Pirmām kārtām tie ir sabiedrībā novērotie procesi. Pieminēšu tikai trīs. Pirmais. Vairākas izmeklēšanas un prāvas par pilsonības pirkšanu, kuru galarezultāts bija tas, ka Latvijas tiesas novērtēja šos pirkšanas gadījumus kā ļoti maznozīmīgus pārkāpumus. Otrais. Dažādas pretvalstiskas aktivitātes, tajā skaitā arī no tautas priekšstāvjiem Saeimā. Pieminēšu tikai dažas. Izlēcieni valsts svētku dienās, kuri kļūst par tipisku parādību. Nereģistrētu organizāciju aktīva darbība pret skolu reformu. Okupācijas fakta noliegšana. Nepilsoņu tiesību pielīdzināšana pilsoņu tiesībām, kas Saeimā izskanējusi vismaz dažos simtos priekšlikumu ar vienu vienīgu domu - nekādas okupācijas neesot bijis un visi tie, kas te iebraukuši, esot iebraukuši likumīgi. Prasības par otru valsts valodu dažāda veida izvirzīšana, kas ir pilnīgā pretrunā gan ar Latvijas Satversmi, gan ar deputātu svinīgo solījumu, kuru šeit no tribīnes ir teikuši visi kreisā flanga pārstāvji. Trešais. Kā secinājuši daudzi Latvijas kultūras darbinieki, gara darbinieki un valsts valodas inspektori, valsts valodas prestižs un lietojums pēdējo desmit gadu laikā diemžēl nav audzis, daudzviet šā lietojuma sfēra ir sašaurinājusies. Mūsu ierosināto likuma grozījumu pamatdoma: Latvijas Republika nav atdalījusies no Padomju Savienības, tā ir atjaunojusi savu valstisko neatkarību, un nepilsoņus mēs neuzskatām par imigrantiem šā vārda klasiskajā nozīmē, kā to bieži vien mums stāda par piemēru, runājot par imigrācijas politiku Rietumeiropas valstīs. Šīs personas ieradās Latvijā okupācijas laikā, ar visām no tā izrietošajām sekām, Latvija ir nākusi viņiem pretī, dodot iespēju šeit dzīvot un arī strādāt. Diemžēl daudzi no viņiem to nav sapratuši un nav arī gribējuši saprast. Likuma grozījumu mērķis ir stiprināt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, stiprināt tos principus, kas ielikti Latvijas Republikas Satversmes 1. un 4. pantā, it sevišķi principu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Priekšlikumus attiecībā uz pašu likumu var iedalīt četrās grupās. Pirmais un pats būtiskākais ir pārejas noteikumos minētais - ka attiecībā uz okupācijas laikā Latvijā iebraukušajiem un viņu pēcnācējiem naturalizācija tiktu apturēta līdz brīdim, kamēr Krievija gribēs civilizēti risināt šīs problēmas. Daudzi ir pareizi sapratuši: šī norma tiktu apturēta uz nenoteikti ilgu laiku. Mums nav ilūziju, ka Krievija tuvāko piecu vai desmit gadu laikā būtiski mainīs savu politiku. Tāda ir mūsu politiskā priekšlikuma jēga. Otrkārt, ierosinām pilsonības piešķiršanai piešķirt citu izvērtējumu un kvalitāti, nosakot tādu naturalizācijas normu (0,1 procenta apjomā no Latvijas pilsoņu kopskaita), kādu visā visumā spēj izpildīt demokrātiskās varenās un labklājību baudošās Rietumu valstis, tādas kā, piemēram, Francija: apmēram 60 000 uzņemto gadā pret 60 miljoniem Francijas iedzīvotāju. Paredzēt Ministru kabinetam rūpīgāku procesu dažādu dokumentu izvērtēšanā, kā arī dot iespējas Ministru kabinetam atteikt vai atlikt uzņemšanu pilsonībā īpašos gadījumos, kurus likumā ir grūti paredzēt. Vesela virkne priekšlikumu attiecas uz to, lai veicinātu, ka pilsonībā tiek uzņemti Latvijai lojāli vai vismaz lojālāki cilvēki, kas apguvuši un lieto latviešu valodu un ir iekļāvušies Latvijas sabiedrībā. Šajā sakarā ir iesniegti pieci priekšlikumi par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, to skaitā priekšlikums par pašrocīgi rakstītu iesniegumu un autobiogrāfiju valsts valodā, ko daudzi pašreizējie pilsonības pretendenti nebūtu pat spējīgi izpildīt; solījums par uzticību Latvijas Republikai ir papildināts ar solījumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu; ir priekšlikums par interviju valsts valodā, kuras laikā jāpārbauda pretendenta iekļaušanās sabiedrībā un attieksme pret Latvijas sabiedrībā valdošajām vērtībām. Ir vēl arī vairāki citi priekšlikumi valsts valodas sakarā. Tiek papildināti noteikumi par to, ka pilsonībā netiek uzņemtas vairākas grupas, to skaitā būtiskas ir grupas, kas saistītas ar pretvalstiskām aktivitātēm, ar iesaistīšanos pretvalstiskās un nereģistrētās organizācijās, ar okupācijas simbolu slavināšanu un valkāšanu, ar ko daudzi nepilsoņi bieži vien Latvijā izceļas gan 9. maijā, gan diemžēl, jāsaka, arī citās dienās. Ir priekšlikumi par solījumu nepildīšanu attiecībā uz to, ka bērnu izglītos latviešu mācībvalodā, par ko pašlaik likumā nekāda konkrēta sankcija vai norma nav paredzēta. Tāpat arī attiecībā uz hroniskiem alkoholiķiem un narkomāniem, kuri mūsu Latvijas pilsoņu skaitā nav vajadzīgi. Attiecībā uz personām, kuras grib naturalizēties, tiek izvirzīti apmēram četri vai pieci papildpunkti, kas paredz, ka viņu lojalitāti Latvijai galvo divi Latvijas pilsoņi, kuri ir dzimuši kā Latvijas pilsoņi un ir vismaz divdesmit vienu gadu veci. Runājot par legālo iztiku, likums tiek papildināts ar normu, ka šī legālā iztika ir pietiekama sevis un savas ģimenes uzturēšanai. Persona arī apliecina, ka ir iekļāvusies sabiedrībā un pieņem tajā valdošās vērtības, ko vēlāk, kā es jau minēju, pārbauda speciālā intervijā. Persona iesniedz izziņu par pēdējo trīs gadu ienākumiem un par nodokļiem, kā arī apliecina, ka ir ne tikai piecus gadus nodzīvojusi Latvijā, bet ir pastāvīgi nodzīvojusi pēdējos piecus gadus Latvijā. Atkārtota pilsonības noraidījuma gadījumā persona atkārtoti to var iesniegt ne agrāk kā pēc trim gadiem, nevis pēc gada, kā tas ir noteikts pašlaik, jo, mūsuprāt, nevajadzētu ar šādiem priekšlikumiem bieži apgrūtināt valsts iestādes, bet vajadzētu rūpīgi apdomāt, kas nav izpildīts, kas nav saprotams un kas nav izdarīts. Tiek atvieglināta pilsonības atņemšanas kārtība, piešķirot šādu iespēju ne tikai tiesai, bet arī Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets administratīvā kārtībā pilsonību piešķir. Mēs piedāvājam šādā pašā kārtībā valdībai dot iespēju to atņemt vairākos gadījumos: par pretvalstiskām aktivitātēm, ja to apliecina kompetentas iestādes, piemēram, par nacionālā naida kurināšanu, par okupācijas varas simbolu slavināšanu, par darbību pretvalstiskās noziedzīgās organizācijās, par saistību ar terorismu, par solījumu nepildīšanu attiecībā uz uzticību Latvijas Republikai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nestiprināšanu, ko daudzi, pat saņēmuši Latvijas pasi, diemžēl dara. Arī par pilsonības iegūšanu ar kukuļošanu, attiecībā uz kuru pašlaik likumā nav efektīvu normu, kādā veidā šo pilsonību atņemt. Ir ietverta papildu norma, ka šo atņemto pilsonību nevar atkārtoti prasīt naturalizācijas kārtībā. Un beigās - ceturtā grupa. Lai veicinātu no Latvijas izbraukušo Latvijas pilsoņu vai Latvijā neatgriezušos Latvijas pilsoņu un latviešu ciešāku saikni ar Latviju, tātad tiek pieļauta dubultā pilsonība kā izņēmums, atjaunojot iespēju reģistrēties par Latvijas pilsoņiem tiem, kuri 1940. gadā tādi ir bijuši, un viņu pēcnācējiem, ja viņi dzīvo Eiropas Savienības, NATO vai Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas valstīs, kā arī iespēju saglabāt Latvijas pilsonību, protams, tiem, kuri to vēlas, - tiem, kuri šobrīd ir izbraukuši ārpus Latvijas un naturalizējušies kādā citā valstī, bet kuri Latvijas pilsonību ieguvuši atbilstoši 2. pantam - tātad būtībā no dzimšanas. Gribu atgādināt arī to, ka mūsu pēdējā aktivitāte 1998. gadā - tautas nobalsošana par likumu grozījumu nestāšanos spēkā, jo mēs arī tobrīd tos uzskatījām par pārāk liberāliem, - beidzās ar to, ka 45 procenti Latvijas pilsoņu nobalsoja “par”. Šāds rezultāts nekad nebūtu bijis iespējams, ja šo priekšlikumu būtu atbalstījuši tikai mūsu partijas atbalstītāji, jo par mums vēlēšanās nobalsoja apmēram...".
• 2005_12_08-seq6 language "lv".
• 2005_12_08-seq6 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q822919.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q211.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q193089.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q458.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q159.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q8436.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q142.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q7184.
• 2005_12_08-seq6 mentions Q15180.