Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_01-seq62> ?p ?o. }

• 2005_12_01-seq62 type Speech.
• 2005_12_01-seq62 number "62".
• 2005_12_01-seq62 date "2005-12-01".
• 2005_12_01-seq62 isPartOf 2005_12_01.
• 2005_12_01-seq62 spokenAs 37.
• 2005_12_01-seq62 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Vai izskatāmais jautājums ir problēma Latvijas valstij? Neapšaubāmi, tā ir problēma! Parasti mēs opozīcijas ierosinājumus noraidām bez liekām debatēm, bet šoreiz šis priekšlikums ir izraisījis dzīvu diskusiju. Tas vien jau parāda, ka deputāti saprot, ka tas, ka Latviju atstāj daudzi darbspējīgi jauni cilvēki, kas darba meklējumos dodas uz citām valstīm, - ka tā, protams, ir problēma. Un ka, protams, iespējama problēma varētu būt arī tā, ka Latvijā notiktu masveida ieceļošana. Neapšaubāmi, arī tā varētu būt problēma, ņemot vērā vēsturiskos notikumus, vēsturisko mantojumu, kāds šobrīd ir Latvijā, un ņemot vērā arī pēdējo mēnešu notikumus Rietumeiropā. Kas pie šīs situācijas ir vainīgs, cienījamie kolēģi? Kreisā opozīcija apgalvo, ka pie šīs situācijas ir vainīgi nacionālpatrioti, kuri valdījuši pēdējos piecpadsmit gadus. (Starpsauciens: “Viltus patrioti!”) Jā, šeit no vietas arī izskan sauciens - viltus patrioti. Es gan gribētu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijā dzīves līmenis bija vienāds ar Somiju. Es gribu atgādināt, ka pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās uz Latviju devās strādāt desmitiem un desmitiem tūkstošu laukstrādnieku no Polijas un no Lietuvas. Cienījamā kreisā opozīcija! Ja Latvija nebūtu okupēta, tad gan mēs šodien dzīvotu apmēram tāpat, kā šobrīd dzīvo Somijā. (Starpsauciens: “Tā ir valdības problēma!”) Jā, tagad Somijā aktīvais darbaspēks iebrauc un no Somijas izbrauc tikai pensionāri, kuriem labāk patīk gozēties siltā saulītē - saņemt lielo Somijas pensiju un dzīvot kaut kur Spānijas vai Francijas dienvidos. Taču darbaspēks, darbspējas vecuma cilvēki, Somijā iebrauc! Vakar laikrakstā “Čas”, starp citu, bija aprakstīta krievu diasporas attīstība Somijā. Mēs redzam, ka tieši pēdējos gados, neskatoties uz to, ka Somijā ir stingra imigrācijas politika, Somijā jau ir iebraukuši vairāki desmiti tūkstoši krievu, izmantojot dažādas likuma normas. Tā ka, cienījamie kolēģi, nevainosim pēdējos piecpadsmit gadus! Objektīvi paskatoties uz vēsturi, ir skaidrs, ka tas ir tas smagais mūsu vēstures mantojums. Tie procesi, kas šobrīd norit Latvijā un visā Eiropā, Austrumeiropas un Rietumeiropas attiecībās un darbaspēka brīvā kustībā, ir objektīvi, jo līdzīga situācija ir Lietuvā, Slovākijā, Polijā. Darbaspēka tirgum Eiropas Savienībā ir brīvs raksturs. Iestājoties mums Eiropas Savienībā, robežas tika atvērtas, un cilvēki diemžēl ir tā uzbūvēti, ka viņiem gribas strādāt tur, kur var vairāk nopelnīt. Cienījamie kolēģi! Latvijā tomēr šī ir īpaša problēma. Jo, ja jau Polijā dzīvo gandrīz četrdesmit miljoni cilvēku, tad Polijai miljona vai varbūt pat dažu miljonu aizbraukšana nav tik sāpīga, cik sāpīga Latvijai, kurā dzīvo nedaudz vairāk par 2 miljoniem cilvēku, var būt dažu simtu tūkstošu aizbraukšana. Tāpēc uz šo problēmu ir jāskatās ārkārtīgi nopietni. Ko darīt? Paskatīsimies tīri objektīvi! No tās pašas Īrijas, uz kuru šodien tik daudz latviešu brauc, savulaik, kad Īrijā bija zems dzīves līmenis, arī pēc Īrijas neatkarības izcīnīšanas pagājušā gadsimta 20. gadu vidū, miljoniem cilvēku aizbrauca. Miljoniem cilvēku no Īrijas aizbrauca, un tagad, kā mēs zinām, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Austrālijā īru izcelsmes amerikāņu, austrāliešu un kanādiešu ir apmēram 15-20 reizes vairāk nekā īru pašā Īrijā. Kad uz Īriju sāka atgriezties cilvēki? Kad Īrija kļuva pievilcīga? Tad, kad Īrijā iesākās strauja ekonomikas augšupeja. Pareizi jau mums te kolēģi teica, ka pirmais un galvenais risinājums šai ārkārtīgi smagajai problēmai būtu ekonomikas strauja attīstība. Un, paldies Dievam, pēdējos gados Latvija attīstās ļoti strauji. No mūsu pašu cilvēku uzņēmības, no mūsu pašvaldību attieksmes, no valsts politikas, nodokļu politikas un daudzām citām lietām būs atkarīgs, cik sekmīgi mēs attīstīsimies. Es nesen biju Aizkrauklē tikko uzceltā, milzīgā, jaunā rūpnīcā, kur ražos vienā minūtē 12 durvis no vietējiem izejmateriāliem (parēķiniet: vienā minūtē - 12 durvis!) un kur ir uzstādītas vienas no Eiropā pašām modernākajām iekārtām (varbūt šādas iekārtas ir tikai vēl pāris citos objektos Rietumeiropā). Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ar milzīgu pašvaldības - Aizkraukles pašvaldības - ieinteresētību, ar milzīgu cīniņu ir izdevies panākt, ka amerikāņu investori ir ienākuši Aizkrauklē, ka tur simts cilvēkiem būs darbs. Šī rūpnīca ir ar augstu tehnoloģiju, un pārsvarā tajā strādās kvalificēti speciālisti. Tā ka ir daudz kas atkarīgs tieši no mums pašiem - arī tas, vai spēsim Latviju strauji attīstīt. Otrais risinājums. Vakar es lūdzu izglītības un zinātnes ministri Druvietes kundzi kopā ar labklājības ministri Staķes kundzi un kopā ar attiecīgajiem speciālistiem apspriest tās problēmas, kuras šobrīd ir profesionālajā izglītībā. Pareizi te jau kolēģis norādīja, ka pēdējos gados simtiem cilvēku katru gadu no Ukrainas iebrauc, lai strādātu mūsu kuģubūvētavās, un galvenais iemesls tam ir ne jau tas, ka Ukrainā ir daudz zemāks dzīves līmenis un šeit tie strādnieki var saņemt vairāk; galvenais iemesls ir tas, ka Latvijā nav attiecīgu speciālistu, jo Latvijā nav profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādām samērā specifiskām ražotnēm speciālistus. Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie ierēdņi apgalvo, ka tas Latvijai it kā neesot izdevīgi, jo cilvēku skaits ir samērā neliels un būs dārgi šos cilvēkus sagatavot. Taču, savelkot kopā visus plusus un mīnusus, es personīgi domāju, ka tomēr labāk būtu, ja mēs šos speciālistus gatavotu šeit uz vietas. Trešais iespējamais risinājums - augstākās izglītības politika. Cienījamie kolēģi, mums tiešām augstākās izglītības iegūšanas ziņā “spēles noteikumi” būtu jāpadara studentiem labvēlīgāki, bet vienlaikus jābūt daudz dzelžainākiem noteikumiem. Proti, studentam, iegūstot augstāko izglītību, būtu iespējas saņemt lielāku valsts atbalstu, bet ar vienu nosacījumu: ja viņš, augstskolu pabeidzis, nepaliek Latvijā un nestrādā savā specialitātē, tad viņam šis milzīgais valsts atbalsts - šīs finanses, ko nodokļu maksātāji ir ieguldījuši viņa izglītībā, - būtu jāatdod atpakaļ valsts kasei. Šobrīd šīs lietas tiek risinātas, bet, manuprāt, “spēles noteikumi” varētu būt daudz stingrāki un dzelžaināki, taču vienlaikus - vēlreiz atkārtoju! - studentam pretimnākošāki. Tā ka ir iespējami risinājumi, kas varētu ja ne gluži radikāli ietekmēt šos procesus, kuri ir globāli, tad vismaz to sekas un intensitāti mazināt. Protams, arī sociālā politika, tas, ka mēs esam palielinājuši jaundzimušo pabalstus, - arī tas, neapšaubāmi, atstāj tikai pozitīvu iespaidu. Un tāpēc es domāju, ka arī sociālās politikas jautājumu nokārtošana ir viens no tiem risinājumiem, kas palīdzēs mazināt šīs negatīvās sekas, kādas ir šīm globālajām izpausmēm. Cienījamie kolēģi! Es, protams, aicinu šobrīd neatbalstīt šo pieprasījumu, jo atbalstīšana neko neatrisinās. Ir vairāk nekā skaidrs, ka mums ir valstiskā mērogā jāpievērš daudz lielāka uzmanība šīm lietām. Jau tuvākajā laikā ir attiecīgo ministriju speciālistiem jāsēžas pie sarunu galda un jāizstrādā programma, kas sevī ietvertu gan sociālos, gan profesionālās izglītības jautājumus, gan augstākās izglītības politiku, gan daudzas citas lietas, lai mēs šos procesus varētu padarīt Latvijai labvēlīgākus. Paldies par uzmanību.".
• 2005_12_01-seq62 language "lv".
• 2005_12_01-seq62 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q211.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q957126.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q37.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q193089.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q458.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q33.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q16.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q142.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q212.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q36.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q22890.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q30.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q214.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q29.
• 2005_12_01-seq62 mentions Q408.