Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_01-seq49> ?p ?o. }

• 2005_12_01-seq49 type Speech.
• 2005_12_01-seq49 number "49".
• 2005_12_01-seq49 date "2005-12-01".
• 2005_12_01-seq49 isPartOf 2005_12_01.
• 2005_12_01-seq49 spokenAs 150.
• 2005_12_01-seq49 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz opozīcija varbūt ir uzkāpusi pozīcijai uz varžacīm un pieskārusies diezgan nopietnai tēmai. Un arī man šķiet, ka situācija Latvijā ir diezgan nopietna, jo, spriežot pēc tā, kādas pienāk ziņas no lauku rajoniem un, protams, arī no pilsētām, Latvijā sekmīgi plaukst jauns bizness - vervēšanas punkti darbam ārzemēs strādā pilnā sparā. Tie māca mūsu iedzīvotājiem dažādas svešvalodas, kas pēc būtības it kā nebūtu nemaz slikti, un gatavo viņus darbam, teiksim, tālās zemēs. Tikai žēl, ka mums valstī nav ne statistikas, ne analīzes par to, kas notiek, un nav arī nekādu kritēriju, lai mēs pēc būtības varētu izvērtēt notiekošo. Nav arī nekādas prognozes, cik ilgi varētu turpināties šāda situācija un kādi būs rezultāti, zinot to, ka šeit ir dažādas tiesības gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Grūti arī pateikt, kā laika gaitā varētu mainīties demogrāfiskā situācija un kādas varētu rasties problēmas nākotnē. Tas nav vienkārši! Tas ir ļoti nopietni! Tā ir viena no nopietnākajām problēmām, ar ko Latvija saskaras līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Un acīm redzami mēs šodien varam izdarīt nenoliedzamu secinājumu par to, ka aizplūst ne jau jaunie... ka aizplūst ne jau bezdarbnieki, bet aizplūst potenciāli spējīgākie strādātgribētāji - jauni cilvēki, kuri šeit nevar saskatīt perspektīvu sev un kuri potenciāli Latvijai būtu visvērtīgākie. Un otrais, ko es gribētu teikt. Manā uztverē, starptautiski ļoti pamatīgi tiek iedragāts Latvijas tēls, jo līdz ar šīm darbībām, kas bija Zviedrijā, kas tagad ir Īrijā... Acīmredzot vēl arī citur mūs sagaida līdzīgi, teiksim, skati, kad mēs kļūstam par primitīvā darbaspēka piegādātāju citām valstīm. Ja mums būtu, teiksim, iespējas sūtīt inženierus, ekonomistus, finansistus, programmētājus, kas arī it kā kaut kur aizplūst... bet par viņiem klusē. Viņus gaida, viņus pieņem darbā, viņiem labi maksā, jo viņi ir augstvērtīgi, kvalificēti cilvēki. Šeit mēs varētu teikt tādus vārdus: “Redziet, mēs, Latvija, piegādājam jums, eksportējam savus pakalpojumus, šie pakalpojumi ir augstvērtīgi, un par to mēs varam tikai lepoties. ” Bet šinī gadījumā mēs piegādājam vislētāko darbaspēku, ar ko faktiski Latvija nevar lepoties. Ar to viņa grauj tikai savu tēlu. Un vakar, skatoties mums visiem zināmo Dombura kunga raidījumu, kas bija ne visai interesants, gribētos teikt, ka tikai vienu atziņu mēs varējām iegūt no šā raidījuma - to, ka diemžēl mūsu valdībai pašreiz nav konkrētas vīzijas, konkrētu priekšlikumu, kā panākt, teiksim, mūsu ekonomikas attīstību, kā uzlabot situāciju, kā reāli veidot kaut kādus projektus - lielus valstiskus projektus un programmas, lai palielinātu darbavietu skaitu mūsu valstī. Jo nav jau citas iespējas, kā šo stāvokli mainīt, kā vien attīstot ražošanu, attīstot darbavietas, attīstot algas valstī, turklāt ne tikai stihiski, bet arī plānveidīgi, lai apturētu, teiksim, šo darbaspēka emigrāciju uz citurieni. Es domāju, mums ir jābūt objektīvi paškritiskiem, un tas, man liekas, nebūtu par skādi, ja mēs arī, teiksim, izvērtētu, vai mēs šeit neejam galīgi liberālas politikas, agrāk iedibinātās “Latvijas ceļa” politikas, pavadā, kuri bija viens skaists lozungs: viss, kas attīstās valstī, - visa ražošana un viss pārējais - ir vienīgi un tikai privātajās rokās, ka valsts šeit absolūti neko neietekmē, ka valstij tur ir maza teikšana; kā privātais grib, tā viņš attīstās, un mums ir jābūt tikai kā naktssargiem. Mēs viņiem gluži vienkārši netraucējam. Es domāju, ka tā nav pareiza politika. Un, ja mēs atceramies arī mūsu nacionālās valsts vēsturi, tad redzam, ka arī tā saucamajos Ulmaņa laikos Ulmanis aktīvi iesaistījās privātajā biznesā, teiksim, ar valsts kapitālu, ceļot kaut vai šīs pašas cukurfabrikas un pēc tam tās akcionējot, un, kā mēs zinām, rezultāti nenoliedzami bija labi. Otrkārt. Es gribētu uzdot tādu jautājumu: vai bija pareizi, ka mēs savu galveno ekonomisko štābu - Ekonomikas ministriju savā laikā, it kā gudri gribēdami to reformēt, apkrāvām ar mazsvarīgākiem jautājumiem - ar praktiskas dabas jautājumiem, Ekonomikas ministrijai uzliekot, piemēram, celtniecību Repšes valdības laikā, līdz ar to faktiski novēršot to no sava galvenā uzdevuma - plānot mūsu valsts attīstību. Mēs to novirzījām uz sīkākiem jautājumiem, uz celtniecības jautājumiem. Un šeit, kā jau zinām, mēs atkal sadūrāmies gan ar cementa trūkumu, gan ar citiem jautājumiem, un līdz ar to, protams, šī ministrija vairs nespēj darīt to, ko mēs no tās gaidām. Es domāju, ka mums valstī ir ļoti nopietni jāpārdomā ekonomikas atbalsta politika, kura varbūt nedos tik daudz procentu, bet varbūt apturēs šo cilvēku aizplūšanu. Un, ja jūs gribat no manis dzirdēt kādus konkrētus priekšlikumus, lai nebūtu tikai lozungi, tad es varētu minēt to, ko šeit jau daži šodien sacīja. Tā varētu būt kaut vai, piemēram, šī atbalsta politika depresīvajiem reģioniem. Mēs tērējam daudzus simtus miljonu lauku atbalstam, bet pašreiz ir noteikta tāda kārtība: kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Naktī stāvam rindā, lai pirmais no rīta būtu pie durvīm, un tam mēs visu arī atdodam. Vai tas ir pareizi? Varbūt mums būtu jāveido tāda politika, ka mēs no pretendenta pieprasām zināmu kritēriju kopumu - izglītību, darba stāžu, ražošanas apjomu, un tad, protams, mēs to visu izvērtējam un dodam prioritāti šiem depresīvajiem rajoniem. Tad, es domāju, no turienes, protams, neaizbrauktu prom cilvēki. Vai nebūtu pareizi, kolēģi, kā mēs šeit jau ieminējāmies, ka mēs dotu kaut kādu impulsu atsevišķu produktu ražošanai, piemēram, biodegvielas ražošanai? Es domāju, mēs pašreiz varam redzēt, ka Latvija mīcās kā pa māliem, risinot šo problēmu. Viena ministrija stumj otrai ministrijai šos priekšlikumus, bet īstenībā neviens neko negrib darīt, un līdz ar to šī problēma ir joprojām tur, kur tā ir sākusies, - papīru līmenī. Kaut kad nesen vienā avīzē bija rakstīts: ja mēs nopietni attīstītu šo biodegvielas ražošanu, konkrēti bioetanola ražošanu, tad Kurzemē vien mēs radītu 8000 papildu darba vietu. Lūk, jums ir arguments, lai cilvēki nebrauktu prom! Nevis tukša runāšana, bet konkrēta atbalsta programma, un tur cilvēki iegūtu algu, darbu, un arī nekādas vajadzības viņiem neb��tu meklēt darbu ārzemēs. Nākamais piemērs. Mēs sekmīgi noraidījām celulozes rūpnīcas celtniecību, kas bija paredzēta absolūti nepieņemamā vietā pie Daugavas. Bet vai tad mūsu valdība nevar padomāt par to, kā mēs varētu veidot akciju sabiedrību no vietējā kapitāla, lai radītu celulozes un papīra ražotni šeit pat Latvijā, tikai pieņemamā vietā? Par to biznesmeņi jau ir daudzreiz runājuši. Viņiem ir daudzi miljoni uzkrāti, un viņi nezina, kur tos likt. Varbūt mēs varam tādu iniciatīvu izrādīt. Daudz ir runāts arī par naftas un gāzes tranzītu. Es domāju, ka ne par velti mūsu ministri braukā pa ārzemēm. Viņi atbrauc ar solījumiem, bet paiet dažas nedēļas... un šie jautājumi atkal “nomirst” - paliek tur, kur tie ir bijuši. Es domāju, tikai šādi - ļoti spēcīgi, lieli projekti var radīt to impulsu mūsu valstij, lai mēs, Latvija un latvieši, nepaliktu par kauna traipu Eiropā, būdami nabadzīgu cilvēku donori visām citām bagātajām valstīm. Es aicinu, kolēģi, nopietni pievērsties šim jautājumam. Es visai skeptiski skatos, ka mēs šā pēdējā gada laikā to varētu izdarīt, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā valdība, kura varbūt nāks pēc mums un kurai būs brīvas rokas strādāt vēl četrus gadus... Tās varbūt būs arī politiskās organizācijas, kuras nopietni strādās pie šādiem nopietniem ilgtermiņa projektiem, un tās noteikti tiks atbalstītas mūsu valstī.".
• 2005_12_01-seq49 language "lv".
• 2005_12_01-seq49 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q211.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q193089.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q458.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q21625222.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q47182.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q34.
• 2005_12_01-seq49 mentions Q22890.