Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_01-seq34> ?p ?o. }

• 2005_12_01-seq34 type Speech.
• 2005_12_01-seq34 number "34".
• 2005_12_01-seq34 date "2005-12-01".
• 2005_12_01-seq34 isPartOf 2005_12_01.
• 2005_12_01-seq34 spokenAs 84.
• 2005_12_01-seq34 spokenText "Godājamie deputāti! Grūti runāt, balss aizlūza. Noklausījos frakcijas “Jaunais laiks” deputātes Liepiņas runu un norausu asariņu. Tādas rūpes par trūcīgajiem! Un ir daži jautājumi: kurai partijai ir savs nekustamo īpašumu Ostaps Benders? Vai mēs to zinām vai nezinām? Kura partija ir ieinteresēta, lai īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā būtu nevis 75% no tirgus vērtības, kā tas ir Eiropas Savienībā, kaimiņvalstīs, bet 15%, 20%, dažos gadījumos - 30%? Kurā partijā bija tāds jauns censonis Jaunups, kurš apsolījās reorganizēt Valsts zemes dienestu, panākt, lai kadastrālā vērtība pietuvotos tirgus vērtībai, lai, iekasējot 1,5% no kadastrālās vērtības, mēs varētu budžetā dabūt simtiem miljonu papildus? Godājamā Liepiņas kundze no “Jaunā laika”! Kurš bija tas, kas lika piebremzēt savu degsmi jaunajam censonim Jaunupam? Un viss palika pa vecam. Un kuram no 2 miljonu dolāru vērtiem nekustamiem īpašumiem būtu jāmaksā milzīgs nodoklis, kas tagad nav jāmaksā? Pirms jūs nākat šeit runāt, izanalizējiet šo situāciju! Nākamais jautājums. Vai valdībai būtu jāplāno legāla imigrācija? Desmit bagātākajās pasaules valstīs situācija ir tāda: sešās no šīm valstīm iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5 miljoniem. Tātad mazās valstis, tādas kā Luksemburga vai Lihtenšteina, vai tā pati Somija, ir pasaulē visbagātākās valstis. Un Latvijai vajadzētu no tām mācīties. Šeit ir vairāki mīti, un it sevišķi ar šiem mītiem pieprasījuma iesniedzēji izceļas. Pirmais ir mīts par darbaspēka trūkumu Latvijā. Latvijā padomju laikos ekonomika tika saplānota. Toreiz bija 2,7 miljoni iedzīvotāju. Pašreiz mums ir apmēram 1,9 miljoni pilsoņu un 400 tūkstoši ārvalstnieku jeb tā saucamo nepilsoņu, kurus gan tagad aicina repatriēties atpakaļ uz etnisko dzimteni. Valdība, protams, ignorē šos aicinājumus un saka, ka neko nevajag darīt. Bet cik tad Latvijas ekonomikai vajadzēs šo strādājošo? Tas ir pirmais jautājums. Un kā jūs izskaidrosiet to, ka Luksemburgas ekonomika ir desmit reizes jaudīgāka par Latvijas ekonomiku, lai gan tur ir drusciņ vairāk par 600 tūkstošiem iedzīvotāju? Un tur 40% ir nepilsoņu. Iedzīvotāju, kas ir pilsoņi, tur ir tikai 60%. Ja kādam šis piemērs neliekas pārliecinošs, iesaku palūkoties uz Islandi, kuras kopprodukts ir lielāks, kura atrodas daudz ekstremālākos klimatiskajos apstākļos, kuras teritorija ir vairāk nekā divas reizes lielāka un kuras infrastruktūra ir daudz dārgāka. Tur dzīvo tikai 290 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad acīmredzot ne jau iedzīvotāju skaits kaut ko nosaka. Pretējā gadījumā Islandei, Luksemburgai vai Slovēnijai ar tās 2 miljoniem iedzīvotāju būtu jādzīvo milzīgā nabadzībā. Ienākumu līmenis tur ir četras, piecas, sešas reizes augstāks nekā Latvijā. Bīstams ir kas cits: bīstama ir tendence pārvērst Latviju par zemas pievienotās vērtības ražošanas zemi. Mēs redzam, kas notiek: tiek atvērti simtiem un tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, šūšanas uzņēmumu, kuros ir liels darbaroku procents. Loģiski, ka es piekrītu Norvēģijas uzņēmējiem, kuri nekautrējas paziņot, ka Latvijā ražošana izmaksā lētāk nekā Ķīnā, jo, redziet, uz Ķīnu vēl ir jāaizved materiāli un jāatved šī produkcija. Un viņi ražo bērnu apģērbus šeit un maksā minimālo algu (līdz šim bija 80, tagad būs 90 latu) un lepojas ar to, ka ražošana šeit ir lētāka nekā Ķīnā. Latvijā reālais bezdarbs vēl joprojām svārstās starp 7 un 8 procentiem. Tātad acīmredzot mums nevajag tādu kuģubūvi, kur metina karkasus melnstrādnieki, pēc tam šos kuģus aizved kaut kur uz Norvēģiju, un Norvēģijā uzstāda elektroniskās ierīces, navigācijas ierīces, ar desmit reizes lielāku pievienoto vērtību. Tātad problēma jau nav darbaroku trūkumā. Latvijā joprojām ir liels darbaspēka pārpalikums, bet nav atbilstošas kvalifikācijas un nav investīciju, kas veicina zinātņietilpīgas nozares. Divi piemēri. Ar to arī beigšu. Milzīgs troksnis bija jautājumā par celulozes rūpnīcu. Teica, ka nevajag Latvijā celt celulozes rūpnīcu, jo, lūk, šī celulozes rūpnīca došot piekto daļu no Latvijas kopprodukta, bet tur strādāšot tikai 40 vai 50 operatori. Tad nu jājautā: kā saprast to, ka, no vienas puses, skan nepārtrauktas gaudas par to, ka netiek palielināts strādājošo skaits, bet, no otras puses, - sūdzības, ka no šejienes aizbrauc strādnieki? Biodegvielas rūpnīcā, tajā pašā “Delta Rīga”, kas ir tā saucamajā čehu līnijā Naukšēnos, strādā vienā maiņā tikai trīs cilvēki. Tātad arī pat tad, ja katrā Latvijas rajonā būtu šāda biodegvielas rūpnīca, kopumā nez vai strādātu vairāk par kādiem pārsimt cilvēkiem. Tātad jautājums ir plānošanā, ar ko ir jānodarbojas valdībai. Jā, celtniecības jomā Latvijā vismaz 10 gadus trūks strādnieku. Es domāju, ka šajā ziņā mums ir jāmācās no tādām valstīm kā Singapūra, kā Apvienotie Arābu Emirāti, kā Kuveita, kas ir mazākas par Latviju un kas ar šīm celtniecības firmām slēdz tā saucamos terminētos līgumus. Celtnieki iebrauc uz gadu, parakstās, ka pēc gada viņi saņems savu nopelnīto, un aizbrauc prom. Ļoti vienkārši. No Eiropas Savienības, protams, celtnieki šurp nebrauks, brauks varbūt no Ukrainas vai no Moldāvijas (es runāju par nekvalificētajiem strādniekiem), bet ir jābūt šādiem terminētiem līgumiem. Un pēdējais. Latvietim nedrīkst būt dzimtcilvēka domāšana. Es esmu priecīgs, ka mēs noraidījām Eiropas Savienības konstitūciju šajā variantā, jo tā neparedzēja veto tiesības uz imigrāciju. Tāpat kā tas ir attiecībā uz ārlietām, Latvijai ir jāsaglabā nākotnē veto tiesības attiecībā uz imigrāciju (es runāju par to imigrāciju, kas ir ārpus Eiropas Savienības). Ir jāparedz, ka tikai mēs paši to regulēsim un darīsim to tikpat stingri, kā to dara šīs mazās valstis. Es ticu, ka tad, ja valdība izstrādās ar augstām tehnoloģijām saistītas programmas un ieviesīs šādas nozares, relatīvi īsā laikā Latvija sasniegs tādu pašu labklājību, kāda ir Luksemburgā, Lihtenšteinā, Andorā, Islandē... Nesapņojiet un nemurgojiet šeit par miljoniem cilvēku, kuri būtu šeit jāieved! Paldies par uzmanību.".
• 2005_12_01-seq34 language "lv".
• 2005_12_01-seq34 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q211.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q2660080.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q193089.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q458.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q33.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q148.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q189.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q32.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q212.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q1357342.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q20.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q215.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q334.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q16361176.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q878.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q35178.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q10957559.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q347.
• 2005_12_01-seq34 mentions Q228.