Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_12_01-seq22> ?p ?o. }

• 2005_12_01-seq22 type Speech.
• 2005_12_01-seq22 number "22".
• 2005_12_01-seq22 date "2005-12-01".
• 2005_12_01-seq22 isPartOf 2005_12_01.
• 2005_12_01-seq22 spokenAs 22.
• 2005_12_01-seq22 spokenText "Godātie kolēģi! Globalizācija ir nežēlīga. It īpaši nežēlīga tā ir pret mazajām valstīm, pret mazām tautām. It īpaši nežēlīga tā ir pret tiem, kuri nevar efektīvi sevi aizstāvēt, nevar efektīvi izstrādāt stratēģiskos plānus un realizēt tos dzīvē. Tagad mēs atrodamies tādā kā pārejas periodā un mūs tātad skar tādas problēmas, kuras nav skārušas pirms tam. Pirmais ir emigrācijas jautājums. Taču jau tuvākajā laikā mēs saskarsimies ar vēl vienu izaicinājumu - ar imigrāciju. Diemžēl šajā periodā, pārejas periodā, mēs ne īpaši domājam par to, kas būs pēc diviem gadiem, pēc pieciem gadiem - un kas galu galā būs pēc 25 vai 30 gadiem. Bet mēs esam tie, kuri izlemj, kāda būs nākotne. No mūsu lēmumiem ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts, mūsu tautas nākotne. Tāpēc divu frakciju - PCTVL frakcijas un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas - deputāti iesniedza pieprasījumu. Kā jau Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs teica, jautājumi ir aktuāli, bet pieprasījums diemžēl ir noraidīts. Es biju tajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Diemžēl es tajā nesadzirdēju atbildi ne uz vienu no tiem svarīgajiem jautājumiem. Es saprotu, ka valdībai nav nekāda stratēģiska plāna, kādā veidā varētu apturēt emigrāciju no Latvijas, kādā veidā varētu nodrošināt to, lai cilvēki negribētu braukt uz Īriju, Lielbritāniju; lai viņiem būtu palielinātas algas, lai viņiem būtu galvenais - stabilitāte. Stabilitāte - tas ir galvenais, kā trūkst šiem cilvēkiem. Pārliecība par to, ka rīt viņiem būs darbs, ka rīt viņiem būs ienākumi, - ka rīt viņi varēs samaksāt par izglītību saviem bērniem, ka rīt viņiem būs stabils mājoklis, ka rīt viņi spēs samaksāt visus tos kredītus, kurus viņi tagad maksā, nezinādami, vai viņi tos samaksās nākammēnes vai nesamaksās... Vai šeit viņiem būs iespējama pašrealizācija, vai tiks novērtētas viņu spējas? Tātad - vai Latvijas ekonomika piedāvās tādas iespējas, lai viņi varētu realizēt visu savu izglītības potenciālu, savu talantu? Diemžēl tagad mēs neko nevaram piedāvāt. Diemžēl mēs dzīvojam tikai no vēlēšanām līdz vēlēšanām, mēs neiedomājamies, kas notiks pēc trīsdesmit gadiem. Bet, godātie kolēģi, ir divas tendences - ir emigrācijas tendence un ir demogrāfiskā tendence. Godātie kolēģi, pēc ANO pētījumiem, mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazināsies - no 2,3 miljoniem samazināsies līdz 1,8 miljoniem. Tātad samazināsies par pusmiljonu! Godātie kolēģi, tagad daudzi no jums pat neklausās. Pagājušajā gadā mirstība ievērojami pārsniedza dzimstību - mirušo skaits dzimušo skaitu pārsniedza par 11 650 cilvēkiem. Godātie kolēģi no nacionālajām partijām, tām, kuras sauc sevi par nacionālām partijām! Arī latviešu skaits ar katru gadu kļūst mazāks. Ar katru gadu vairāk nekā par pieciem tūkstošiem latviešu kļūst mazāk! Cik ilgi tas var turpināties? Vai mēs esam kā ķīnieši, kuru ir vairāk par miljardu? Vai mēs varam to atļauties? Mūsu, Latvijas iedzīvotāju, īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Diemžēl mēs nevaram atrast atbildes uz vienkāršiem jautājumiem. Tagad - par otru tendenci. Otra tendence ir tā, ka gandrīz simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jau tagad ir aizbraukuši no Latvijas. Jā, varbūt daļa no tiem atgriezīsies, kad šeit pieaugs algas, bet liela daļa no viņiem paliks tajās valstīs. Viņi jau ir paņēmuši līdzi savas ģimenes un ir gatavi palikt tur. Kas nodrošinās nākotnē mūsu pensionārus? Kas nodrošinās mūsu izaugsmi nākotnē - ne tikai pēc gada, ne tikai pēc diviem gadiem, bet arī pēc divdesmit gadiem, trīsdesmit gadiem? Visi pētījumi rāda, ka, ja situācija nemainīsies, tad viens strādājošs cilvēks 2050. gadā uzturēs vienu pensionāru. Kā mūsu sociālā sistēma varēs to izturēt? Tātad secinājums ir tikai viens - ka pēc kāda laika, pavisam neilga laika, jau pēc diviem, trim, četriem gadiem, mēs būsim spiesti aicināt imigrantus šurp uz Latviju. Bet, godātie kolēģi, pirms mēs to darām, varbūt izturēsimies pret saviem iedzīvotājiem normāli? Varbūt nodrošināsim tādus apstākļus, lai viņi paliktu šeit un lai tie, kuri aizbraukuši uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm, varētu atgriezties? Mēs necienām savus cilvēkus. Mēs necienām savu nākotni! Aizbraukuši taču ir gados jauni cilvēki, izglītoti cilvēki, kuri varētu strādāt, maksāt nodokļus, uzturēt infrastruktūru Latvijā! Tagad viņi uztur Īrijas infrastruktūru, maksā Īrijai nodokļus. Bet kas mēs paliksim? Pensionāru valsts? Latvija tagad iedzīvotāju novecošanās ziņā ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Tagad mūsu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir trīsdesmit astoņi gadi, taču pēc kāda laika tas būs piecdesmit gadi. Kādā veidā mēs varētu šo problēmu atrisināt? Mums nav brīnumnūjiņas, ar kuras palīdzību mēs varētu pa vienu gadu atrisināt šo problēmu. Diemžēl tā ir ļoti sarežģīta, ļoti ilga problēma. Tā ka nelolosim ilūzijas, ka tagad ir labas iespējas mūsu cilvēkiem aizbraukt uz ārzemēm! Jā, mūsu valsts darba devēji būs spiesti paaugstināt algas, un tās pakāpeniski izlīdzināsies līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim. Godātie kolēģi, paskatīsimies uz to pieredzi, ko mums rāda Īrija, Spānija, Portugāle un citas valstis, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā! Arī šo valstu iedzīvotāji un politiķi nevarēja iedomāties, ka uz Spāniju, uz Portugāli, uz Īriju varētu atbraukt imigranti tāpēc, ka ekonomika tajās augs un būs vajadzīgs darbaspēks. Tāda pati situācija izveidosies arī Latvijā. Tas nebūs tālākas nākotnes jautājums - tas būs divu, trīs, četru gadu jautājums. Mēs pāriesim no emigrācijas uz imigrāciju. Bet, godātie kolēģi, vai mēs esam tam gatavi? Vai valdībai ir stratēģiska programma, kādus cilvēkus mums aicināt uz šejieni, - ar kādu izglītību, kādā vecumā, no kādām valstīm? Ja tagad šādas programmas nebūs, ekonomika tik un tā pieprasīs šo imigrantu skaitu, jo darbspējīgo skaits Latvijā ir ļoti mazs un neapmierina augošo ekonomikas apetīti. Tātad - ko mēs darīsim? Mums ir divas iespējas: vai nu mēs stratēģiski domāsim un aicināsim šurp tos cilvēkus, kuri patiešām vajadzīgi mūsu ekonomikai un kuri ir tuvi mūsu mentalitātei, vai, ja šis process notiks haotiski, mums būs nelegālie imigranti un mēs sastapsimies ar tādu pašu problēmu kā pārējā Eiropa. Godātie kolēģi! Mums ir unikāla iespēja padomāt par to tagad un nepieļaut tādas kļūdas, kādas ir izdarījušas daudzas Eiropas valstis. Tikai tagad! Pēc diviem gadiem būs jau par vēlu. Tikai tagad mēs varam izstrādāt šādu programmu. Diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem mēs nesaņemam atbildi, un pat šo pieprasījumu komisija noraidīja. Tātad... kāds uzdod? Daži valdošie politiķi man atgādina cilvēku, kurš sēž pie stūres un ļoti sūdzas par to, ka viņš brauc nepareizā virzienā. No paša cilvēka, kurš sēž pie stūres, taču atkarīgs, uz kurieni brauc šī mašīna! Nevajag sūdzēties! Nevajag būt infantiliem! Jāuzņemas atbildība par to, kas notiks nākotnē, jo nākotne ir atkarīga arī no mums visiem, šeit sēdošajiem. Un, ja šie nākotnes izaicinājumi būs mums nepatīkami, mēs - tikai mēs! - būsim atbildīgi par to. Neuztversim to kā stihisku nelaimi, kā bieži vien to, ka negaidīti decembrī iestājas ziema! Mēs būsim atbildīgi par tām sekām - par neizdarītajiem uzdevumiem, par dažādiem neizplānotajiem ekonomiskajiem procesiem. Arī vakar pārraidē “Kas notiek Latvijā?” veselības ministrs Gundars Bērziņš teica: “Nu, aizbrauca simts tūkstoši - nu tas nekas! Viņi vai nu atgriezīsies, vai neatgriezīsies - mums ir vienalga. Mums nav nekāda plāna, kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties. ” Dombura kungs pajautāja: “Vai jums būs vienalga arī tad, ja aizbrauks 200 tūkstoši, 300 tūkstoši?” Vienalga! Viens klasiķis savā romānā rakstīja par to pašu veselību: “Ja cilvēks izveseļosies, tad izveseļosies, ja nomirs - tad nomirs. Un nekāda medicīna nav vajadzīga. ” Arī šajos jautājumos ir tāpat: nevajag neko darīt - tik un tā cilvēki aizbrauks, tie, kuri gribēs, atgriezīsies atpakaļ! Valstij nav nekādas intereses par to. Bet, godātie kolēģi, ja valsts un valsts amatpersonas neinteresējas par saviem iedzīvotājiem, par to būs jāmaksā, un šo rēķinu mums piestādīs globalizācija. Jau tagad mums ir “māja bez durvīm”, mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Globalizācija nepiedod kļūdas. Ja mēs tās izdarīsim, mēs būsim atbildīgi par tām negatīvajām sekām, kas iestāsies nākotnē. Padomāsim par to un nebaidīsimies no jautājumiem! Labāk uzdosim asus jautājumus tagad, nekā pēc tam meklēsim tos vainīgos un lamāsim! Paldies par uzmanību.".
• 2005_12_01-seq22 language "lv".
• 2005_12_01-seq22 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q211.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q193089.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q458.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q8436.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q23666.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q22890.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q164226.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q29.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q45.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q1474490.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q733925.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q170972.
• 2005_12_01-seq22 mentions Q5618600.