Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_11_17-seq65> ?p ?o. }

• 2005_11_17-seq65 type Speech.
• 2005_11_17-seq65 number "65".
• 2005_11_17-seq65 date "2005-11-17".
• 2005_11_17-seq65 isPartOf 2005_11_17.
• 2005_11_17-seq65 spokenAs 40.
• 2005_11_17-seq65 spokenText "Cienītie kolēģi! Es jau kā tāds rets runātājs arī patlaban negribēju nākt tribīnē, bet nu esmu spiests to darīt. Nebūtu te daži citi iepriekš nākuši, varbūt arī es nebūtu to darījis. Es te nesen runāju par zināmu ķermeņa daļu trīcēšanu, tuvojoties 2006. gada 7. oktobrim. Ko es novēroju šodien? Šī parādība progresē - un manāmi progresē! Sākumā, iepazīstoties ar piedāvātajiem grozījumiem, es to uztvēru kā tādu naivu cilvēciņu liekulību: “Nu, pagrozīsim savas krūtiņas vēlētāju priekšā! Būsim īsti un godīgi!” Kaut nu nebūtu jūs nākuši te tribīnē, draugi mīļie! Jūsu naivās runas taču atklāti parāda jūsu liekulību. Un, jo vairāk es tās klausos, jo skaidrāks man ir tas, ka viena daļa vienkārši nesaprot, kas ir piedāvāts, bet otra “līferējas” ar visādiem demagoģiskiem izteicieniem. Acīmredzot Saeimā ir jābūt vismaz dažiem deputātiem, kas ir spējīgi šai liekulībai kaut ko nolikt pretim. Redziet, jūs te esat ierakstījuši (kā vispār kaut ko tādu var anotācijā ierakstīt?!): “Pašlaik pastāvošā likumdošana rada priekšstatu par Saeimas deputātiem kā par personām, kuras ir tiesīgas izmantot iespēju izvairīties no soda par administratīvajiem pārkāpumiem. ” (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”) Šie rakstītāji par sevi gan tādu priekšstatu rada. Kā var šādu teikumu ielikt tik nopietna likumprojekta anotācijā, kāds ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”?! Kā jūs to nesaprotat? (Starpsauciens: “Saprotam!”) Man tiešām jūsu ir daļēji žēl, varbūt ir labi cilvēki... Kāds no šitā visa rodas iespaids? Viena frakcija, kurai grūti ir kaut ko reāli izdarīt, “uzcep” nu kaut ko: “Mēs atkal būsim tīri, labi, spēcīgi, daiļi, skaisti un tā tālāk. ” Tie citi domā tagad tā: “Vai tad šitie nu būs tie vienīgie tīrie un mēs būsim tādi pustīri tagad? Nē! Mēs viņus atbalstīsim, kaut gan mēs tam nepiekrītam. ” Nu, redziet, šeit viens naivulis runāja, ka nekas jau nenotikšot ar tiem deputātiem. Šis runātājs pat nesaprot, kas te notiek. Mēs taču esam pieņēmuši Administratīvo pārkāpumu kodeksā labojumu, ka deputātu var aizturēt. Deputātu var aizturēt, naivie nezinātāji! Uz 48 stundām jūs var aizturēt - saskaņā ar to, ko mēs paši pieņēmām. Un, ja tagad pieņemsim šo Satversmes grozījumu, tad viens truls vecītis, pildīdams pasūtījumu, jebkuru no mums uz 48 stundām var aizturēt. Vai jūs to nesaprotat? Vai jūs, iesniedzēji, to nesapratāt? Nāk te viens cilvēciņš un saka: “Nekas jau jums te nevienam nedraud. ” Nu tad izlasiet paši, par ko jūs esat balsojuši! Tas jau nozīmē, ka jūs uz tiem netīrajiem īkšķiem skatāties visu laiku un nezināt, par ko jūs balsojat. Jūs tikai tas īkšķis interesē, vairāk nekas cits! Es jums teikšu tā: jo tālāk, jo interesantāk. Nu šeit ir divi “spēka mitriķi” - divas lielas frakcijas. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš “Jaunā laika” kongresā uzkāpa tribīnē un pateica apmēram tā: “Latvijā ir tikai divi spēki, kas uzņemas atbildību par visu. Tikai divi! Tie pārējie ir sīki politikānīši, kas te nāks un čiepstēs kaut ko tribīnē, bet mēs jau viņus “neņemsim pierē”. ” Vai neiznāks arī šodien šinī balsojumā tā? Un tālāk? Un kas tad nāk tālāk? Tālāk seko jautājums par azartspēlēm. Lielie korifeji, kā jūs tad balsosiet? Kā jūs dalīsiet to ietekmi valstī? Kurš tad grābs to vienu azartspēļu centru, kurš - otru? (Starpsauciens: “Kā to prēmiju sadalīt?”) Pasakiet, lūdzu, kā tad būs? Tūlīt pat mēs to redzēsim. Šis jau ir ģenerālmēģinājums. Treniņš, tā teikt. Lūk! Tā ir tā lietiņa, par kuru tā sēri ir jārunā. Jūs te tagad nāksiet un runāsiet: “Mēs esam tādi paši kā visa tauta. ” Protams, mēs tādi paši! Tādi paši Latvijas Republikas pilsoņi ar vienu balsi vēlēšanās, neapšaubāmi! Taču mēs līdztekus uzņemamies atbildību. Un, ja mēs sāksim šādā veidā kārtot rēķinus, dot iespēju izpildstruktūrai uz 48 stundām jebkuru no mums aizturēt, un izmantosim savu ietekmi vienā vai otrā ministrijā, pēc kā tas izskatīsies? Es esmu vairākkārt to redzējis pirms kārtējām vēlēšanām: tam un tam uzsūta Valsts ieņēmumu dienestu, tam un tam uzsūta vienu vai otru ministriju. Kam tas mums ir vajadzīgs? No kā tad mēs te baidāmies? Kas tur sevišķs, ja tad mēs šad un tad esam spiesti varbūt apstrīdēt to, ko mums piedāvā? Ko tad mēs pieņemsim 1:1 visu to, ko mums piedāvā šeit izskatīt? Vai mums nav tiesību uz savu viedokli? Vai man nav tiesību pateikt, ka es esmu tomēr pārdomājis... ka Ulmes kungs rīkojās pareizi? Vai man nav tiesību tā domāt? Visiem viens likums... Protams, visiem viens likums! Satversme visiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir viena un tā pati, taču Satversmes normas paredz dažādu attieksmi pret dažādām amatpersonām. Vai tad tas arī nav skaidrs? Viena no tām ir Valsts prezidents, otra ir Ministru prezidents, vēl ir arī ministri, deputāti un tā tālāk, un tā tālāk. Satversme - tas ir likumu kopums. Tas ir pats augstākais likums, kas mums ir! Tagad iznāk tā: toreiz tie bija labi deputāti, tos varēja imunizēt, toties šie, kas te savēlēti, jūs ieskaitot, tādi draņķi vien sanākuši, un tāpēc viņus vajag tagad ņemt priekšā. Es saprotu, ka šeit ir ļoti riskanti tā runāt, tāpēc ka jebkuru šādu runu katrs pagriež tā, kā viņam patīk. Redziet, ja jau mēs taisījāmies tik nopietni skatīties uz to, lai mēs šeit, Saeimā, vienmēr visu taisnīgi izlemtu, tad vispirms tas bija jāizdiskutē un tikai pēc tam bija jādod priekšlikumi. Nu kā mēs drīkstam šitā “raustīt” Satversmi? Es tiešām biju noskaņots pavisam citādi. Bet, draugi mīļie, nu iemācieties runāt šeit! Jūs taču neprotat savus priekšlikumus aizstāvēt! Man te jāklausās kaut kādas liekulīgas, populistiskas runas par kaut kādu cilvēkmīlestību. Nu, nevajag tik asaraini runāt! Es tomēr te diezgan ilgi sēžu. Varbūt vienam otram šķiet, ka man sen laiks aizvākties no šejienes. Es ticu, ka tādi ir - jā, neapšaubāmi! -, bet, kamēr es te būšu, es neliekuļošu. Lai kā jūs visi man patīkat, es neliekuļošu! Tagad runā: “Cīnīsimies pret korupciju, atlaidīsim no darba visus tos, kas ir korumpēti iepriekšējās valdībās!” Pie kā tas ir novedis? No darba gan atlaidāt, bet pēc tam samaksājāt 50, 60, 70 tūkstošus - kompensācijas par to, ka nepareizi atlaidāt no darba. Kur tad ir tas cīņas rezultāts, ko? Izrādīšanās vajadzīga? (Starpsauciens: “Jā! Jā!”) Nu tad es tomēr gribu atgādināt par deputātu, eksdeputātu Jaunupu. Kad viņš pārkāpa noteikumus? Ja nemaldos, vasarā. Kad viņš par to runāja? Tad, kad lieta nonāca līdz Saeimai. Kāpēc viņš agrāk nenolika mandātu? Tad, kad tikko bija noticis pārkāpums, ko? Kāpēc viņš tad to neizdarīja, ja jau viņam tā sirdsapziņa bija tik briesmīga, ka mocīja un spieda, un žņaudza? Tad jau nākamajā rītā varēja nolikt mandātu. Bet nē, viņš pagaidīja, kamēr te viņu sāks tēst. O! Un tad jau skaisti izskatās. Paslauka asaras un iet uz Tieslietu ministriju strādāt. (Starpsauciens: “Piedosim viņam!”) Tā, lūk, draugi mīļie! Nāciet un dodiet man te iekšā, cik gribat, es esmu pie tā pieradis. Lūk! Un nu te daži draugi ir nikni uz mani. Es viņus saprotu. Nekā nevar darīt! Bet kad mēs iemācīsimies šeit neliekuļot vēlētāju priekšā? Nelīst pie viņiem un nesolīt viņiem visādus... Es nezinu, ko tagad vēl nākamais eņģelis solīs... Cik mums eņģeļi jau ir bijuši, ko? Kā nāk jaunas vēlēšanas, tā jauns eņģelis: 5. Saeimā - viens eņģelis, 6. - divi eņģeļi bija, 7. - vēl viens eņģelis, 8. - atkal viens. Kurš eņģelis būs uz 9. Saeimu? (Starpsauciens: “Dobelis!”) Jā, nu pēc aiziešanas viņsaulē tāds kā es laikam par eņģeli netikšu... To es tā domāju, ka tā laikam būs. Lūk! Redziet, es tiešām negribu neko sliktu teikt par kādu frakciju atsevišķi. Nē! Ne jau tāpēc es šeit uznācu. Bet jūsu runas! Sagatavojiet vismaz savas runas un neblenziet papīrā! Man ir kauns par vienu otru deputātu, kurš atnāk līdz tribīnei un tad blenž tanī papīrā, un tad sajauc kaut ko, nepareizi izlasa un sāk stostīties. Iemācieties runāt kā deputāti, ja gribat šeit strādāt! Ja jūs gribat skatīties uz īkšķiem, tad tā ir pavisam cita lieta, un tāpēc... Nē, nē, nenervozējiet! Es saprotu, ka ir radusies zināma nervozitāte tajos cilvēkos, kuri jūtas vainīgi. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Tie, kuri ir vainīgi, tie te tagad bļauj. Lūk! Par to nav ko brīnīties. Bet iemācīsimies savā starpā diskutēt, runāt par konkrētām lietām, izvairīsimies no šitās populistiskās pļāpāšanas! Es tiešām biju noskaņots ar daudziem kolēģiem šeit kopīgi kaut ko darīt. Un es jums pateikšu vienu, man ir arī piemērs. Aizsardzības un iekšlietu komisijā tukšu pļerkstēšanu nav, tāpēc ka tur neviens to nevar atļauties. Tikko kāds to sāk darīt, visi pārējie tā naivi pasmaida un redz, ka izlēcis ir šitas pļerkstētājs... Nu viņi gandrīz visi ir aizgājuši prom no komisijas. Tā ka es jums piedāvāju: labi, nāciet un aizstāviet savus grozījumus! Lūdzu! Bet atļaujiet man tos neaizstāvēt. Un nepārmetiet tam deputātam, kurš tos neaizstāv, ka viņš ir kaut kāds, es nezinu, sava labuma meklētājs vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit, paņemot priekšā to deputātu, kurš ir kaut ko pārkāpis, tas ir daudz smagāks pārbaudījums nekā kaut kādu desmit latu samaksāšana aiz stūra. Vai jūs arī to nesaprotat, ka katrs pārkāpējs šeit... Ja jūs gribat viņu audzināt, tad, lūdzu, audziniet! Mēs bieži vien par tiem pārkāpumiem vienkārši nobalsojam, un viss. Kur tad jūs esat tanī laikā? Es sākumā biju nolēmis nepiedalīties balsojumā mīļā miera labad, bet tagad, atvainojiet, pēc jūsu visu runām un pēc šitās asarainās izrunāšanās es balsošu “pret”.".
• 2005_11_17-seq65 language "lv".
• 2005_11_17-seq65 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2005_11_17-seq65 mentions Q822919.
• 2005_11_17-seq65 mentions Q211.
• 2005_11_17-seq65 mentions Q1771611.
• 2005_11_17-seq65 mentions Q16348421.
• 2005_11_17-seq65 mentions Q1357342.