Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_11_10-seq98> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2005_11_10-seq98 type Speech.
- 2005_11_10-seq98 number "98".
- 2005_11_10-seq98 date "2005-11-10".
- 2005_11_10-seq98 isPartOf 2005_11_10.
- 2005_11_10-seq98 spokenAs 5.
- 2005_11_10-seq98 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es domāju, ka nevienam nedz šajā zālē, nedz arī sabiedrībā nav jāpierāda, ka mūsu sabiedrība smagi cieš no alkoholisma, no šīs atkarības. Narkoloģijas valsts aģentūras uzskaitē 2004. gada beigās bija gandrīz 30 000 pacientu, kas slimo ar atkarību no alkohola. Bet vai šie dati pilnībā atspoguļo šo problēmu? Domāju, ka ne. Mēs labi zinām, ka, piemēram, Latgalē teju veselus ciemus varētu uzskatīt par izmitinājuma vietām no alkohola atkarīgajiem. Taču pat šī statistika ir kritiska Latvijas sabiedrībai ar tās zemo demogrāfisko līmeni, novecošanās tendenci un zemo ekonomisko aktivitāti. Un tomēr: vai pastāv recepte, kā radikāli mainīt situāciju īsā laikā? Diemžēl pat no speciālistiem un lietpratējiem neesmu tādu dzirdējis un redzējis. Tomēr, kolēģi, tas nenozīmē, ka mums jāsēž, rokas klēpī salikušiem. It īpaši tas attiecas uz mums, Saeimas deputātiem, kuriem šādu problēmu risināšana ir tiešais darba pienākums, ko mums deleģējuši mūsu vēlētāji. Tieši šāda iemesla dēļ esmu ierosinājis palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Minēšu argumentus, kādi ir par pamatu šim manam priekšlikumam. Pirmais. Pasaules veselības organizācijas hartā par alkoholu valsts nodokļu politika ir minēta kā viens no instrumentiem alkohola pieejamības kontrolēšanai. Grādīgās dziras pieejamība ir tieši tas āķis, uz kura visbiežāk uzķeras jaunieši un sociālā riska grupas. Tātad, valsts ekonomiskajai situācijai uzlabojoties un iedzīvotāju pirktspējai palielinoties, stiprais alkohols kļūst vēl pieejamāks visiem sabiedrības slāņiem. Tāpēc ir tikai loģiski un saprotami, ka akcīzes nodoklim grādīgajiem dzērieniem jāpalielinās līdz ar iedzīvotāju pirktspēju. Turklāt mūsu valstī akcīzes nodokļa politika attiecībā uz stipro alkoholu līdz šim ir tikusi vērtēta atrauti no sabiedrības veselības un labklājības politikas. Otrais. Pie visām varām, kolēģi, esam sevi uzskatījuši par eiropiešiem. Tomēr skumji ir atzīt, ka dzeršanas tradīciju ziņā mums vēl tāls ceļš mērojams līdz to Eiropas Savienības valstu līmenim, kuras tiek dēvētas par vīna un alus kultūras zemēm. Tāpēc nemēģināsim uzlēkt augstāk par to “latiņu” un palūkosimies, kāda ir vieglā un stiprā alkohola patēriņa struktūra tepat kaimiņos! Izrādās, ka arī šajā ziņā esam, tā teikt, ne tie veiksmīgākie starp Baltijas valstīm. Stiprā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā Lietuvā ir 4,7 litri, Igaunijā - 6,1 litrs, bet Latvijā - 8,1 litrs. Turpretī alus patēriņš ir apgriezti proporcionāls. Vaicāsiet: kāpēc? Tāpēc, ka akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam kaimiņvalstīs jau labu laiku ir augstāks nekā Latvijā: par 13% augstāks Lietuvā un par 18% - Igaunijā. Trešais. Laikā, kad mūsu valsts izjūt katastrofālu līdzekļu trūkumu budžetā, naudā mērāmi ieguvumi, kas varētu būt vairāku miljonu latu vērtībā, nebūt nav mazsvarīgi mūsu budžetam. Tā būtu iespēja novirzīt papildu līdzekļus veselības, sociālajām, kā arī alkoholiķu rehabilitācijas programmām. Šobrīd, kad mūsu ziemeļu un dienvidu robežas ir atvērtas, pilnīgi nepamatotas ir bažas par nelegālās dziras ieplūšanu valstī. Nodokļa likme Latvijā joprojām būs nedaudz zemāka nekā Lietuvā un būtiski zemāka nekā Igaunijā. Savukārt tie darboņi, kuru rūpals saistīts ar Baltkrieviju un Krieviju, savas pozīcijas īpaši uzlabot nevarēs, jo ar šīm valstīm robežstāvoklis joprojām nemainīsies. Turklāt jācer, ka jaunais iekšlietu ministrs īsā laikā spēs padarīt efektīvāku Eiropas Savienības ekonomiskās robežas kontroli. Kolēģi, par nelegālajiem alkohola ražotājiem jeb ļergas dzinējiem ir īpašs stāsts. Ja gadiem ilgā tiesībsargājošo institūciju bezpalīdzība šajā virzienā joprojām tiek tiražēta kā arguments zemu cenu uzturēšanai, tad nav saprotams, kā šie kārtības nodrošinātāji tērē nodokļu maksātāju naudu, un nākas nopietnāk ieklausīties bieži dzirdētajos apgalvojumos par abpusējo izdevīgumu šajā rūpalā. Kolēģi, un visbeidzot, lai kādus pretargumentus es būtu gaidījis no oponentiem, tas ir, no stipro dzērienu ražotājiem, inflācijas piesaukšana mani pamatīgi izbrīnīja. Alkohols taču nav ne maize, ne piens, tas pat nav degviela, malka, gāze vai sāls. Tā cenas kāpums - kāpums par 22 santīmiem uz puslitra pudeli - nevar radīt un neradīs nekādus blakusefektus inflācijai. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!".
- 2005_11_10-seq98 language "lv".
- 2005_11_10-seq98 speaker Artis_Kampars-1967.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q822919.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q211.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q37.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q191.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q193089.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q458.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q39731.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q159.
- 2005_11_10-seq98 mentions Q184.