Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_26-seq16> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2005_10_26-seq16 type Speech.
- 2005_10_26-seq16 number "16".
- 2005_10_26-seq16 date "2005-10-26".
- 2005_10_26-seq16 isPartOf 2005_10_26.
- 2005_10_26-seq16 spokenAs 5.
- 2005_10_26-seq16 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamā Saeima! Iespējams, ka šodien šis priekšlikums tiek apspriests arī tāpēc, ka morālais kaitējums, kas tiek nodarīts, publicējot nepatiesu informāciju, daudziem cilvēkiem ir krietni sāpīgāks nekā materiālais kaitējums. Cilvēkos neapmierinātību izraisa arī tas, ka dažkārt neobjektīvi ir izklāstīti fakti vai arī notikusi neprecīza notikumu interpretācija. Kā novērst šīs negācijas – tas ir vienīgi masu mediju vadītāju kompetences un profesionalitātes jautājums, bet strīdus gadījumā – tiesas lēmums. Mediju vadītāju pienākums ir nodrošināt žurnālistu ētikas principu ievērošanu viņu ikdienas darbā. Ieskatam es vēlētos minēt juridiskus argumentus pret šo iesniegto priekšlikumu. Pirmkārt. Šis priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Otrkārt. Priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju. Treškārt. Būtiski ir tas, ka priekšlikums ir pretrunā ar pārvaldes attiecību modeli. Masu medija redaktors nav pārvaldes attiecībās ar prasības iesniedzēju. Uz masu informācijas līdzekļu vadītājiem nav attiecināma likumā noteiktā kārtība un principi attiecībā uz iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu izskatīšanu valsts vai pašvaldību institūcijās. Līdz ar to valstij nav tiesiska pamata iejaukties masu mediju darbā. Ceturtkārt. Minētajam priekšlikumam pat tad, ja tas kļūtu par likuma normu, būtu tikai un vienīgi deklaratīvs raksturs, jo par normas nepildīšanu nevienā likumā sankcijas nav noteiktas. Pašreiz cilvēka goda un cieņas aizsardzībai valstī jau ir pietiekama tiesiskā bāze. Pirmkārt, tā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otrā daļa, kas paredz, ka vārda brīvības īstenošana vienlaikus ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, un tā ir vērsta uz to, lai aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības. Otrkārt. Saskaņā ar Satversmes 95. pantu cilvēka godu un cieņu aizsargā valsts atbilstoši starptautiskajām un nacionālajām tiesību normām, un cilvēks goda un cieņas aizskāruma gadījumā vienīgi var griezties tiesā. Treškārt. Cilvēka goda un cieņas tiesiskā aizsardzība ir noteikta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. pantā, kas nosaka, ka ir aizliegts publicēt informāciju, kas aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu. Ceturtkārt. Latvijā atbildību par goda un cieņas aizskaršanu nosaka gan Krimināllikums, gan Civillikums. Dažās valstīs žurnālistu profesionalitāte ir tik augstā līmenī, ka kriminālatbildība nepastāv, pastāv tikai civiltiesiskā atbildība. Mediju vadītājiem ir zināmi Latvijas likumi, un atkarībā no savas profesionālās izglītotības līmeņa viņi likumus arī ievēro, bet, ja neievēro, tad viņi tiek iesūdzēti tiesā un atbild saskaņā ar tiesas lēmumu. Pamatojoties uz šiem būtiskajiem juridiskajiem argumentiem, iesniegtais priekšlikums ir klajā pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtas principiem un nav atbalstāms. Paldies par uzmanību!".
- 2005_10_26-seq16 language "lv".
- 2005_10_26-seq16 speaker Inese_Krastina-1962.
- 2005_10_26-seq16 mentions Q822919.
- 2005_10_26-seq16 mentions Q211.
- 2005_10_26-seq16 mentions Q193089.
- 2005_10_26-seq16 mentions Q2167704.