Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_20-seq534> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2005_10_20-seq534 type Speech.
- 2005_10_20-seq534 number "534".
- 2005_10_20-seq534 date "2005-10-20".
- 2005_10_20-seq534 isPartOf 2005_10_20.
- 2005_10_20-seq534 spokenAs 40.
- 2005_10_20-seq534 spokenText "Godātie deputāti! Godātie Ministru kabineta locekļi! Šis priekšlikums ir visaktuālākais pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Ja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju salīdzinām ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, tad redzam, ka Latvija atpaliek no Lietuvas par 4 procentpunktiem, bet no Igaunijas - par apmēram nepilniem 7 procentpunktiem. Vienlaikus statistika rāda, ka šā gada minimālā alga Latvijā ir apmēram pusotras reizes mazāka nekā abās divās kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā. Tas ir nejēdzīgi. Es domāju, ka neviens ekonomists un neviens ministrs - ne finanšu ministrs, ne ekonomikas ministrs - nemēģinās to izskaidrot, racionāli pamatot. Mazākais, ko valdība un Saeima varētu darīt, ir paaugstināt minimālo algu. Taču, tā kā ar Darba likuma 61. pantu ir Ministru kabinetam uzdots šo jautājumu regulēt un Ministru kabinets 2003. gadā ir pieņēmis divus noteikumus, mēs, protams, nevēlamies iejaukties Ministru kabineta tiešajās funkcijās un noteikt, ka limits no 2006. gada 1. janvāra nav mazāks par simts latiem. Ļaujam valdībai noteikt arī lielāku, jo tajos divos noteikumos, kas ir pieņemti un ko valdība varbūt ir aizmirsusi (šie dokumenti ir pieņemti 2003. gada vasarā), ir pateiktas šādas svarīgas lietas... 2. punktā: minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai tiek noteikts 7 gadu pārejas periods, kurā minimālās darba algas apmēram jāsasniedz līdz 50% no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Kā tad veicas ar šā grafika izpildīšanu? Ja ieskatāmies 3. punktā, tad redzam, ka 2006. gadā ir paredzami 46% no vidējās algas... Ja šajā gadā vidējā alga tautsaimniecībā nodarbinātajiem ir 243 lati, tad tie katrā ziņā ir apmēram 110 lati. Iesniedzot savu priekšlikumu, kurā ir runāts par 100 latiem, mēs rīkojamies ļoti mēreni un ļaujam valdībai mūs pārspēt, nosakot vēl augstāku minimālo algu. Katrā ziņā tie būtu ne tikai budžeta izdevumi, bet arī papildu ieņēmumi sociālajā budžetā un ienākuma nodokļa veidā. To gaida arī pašvaldības. Vēl jo vairāk tas sekmētu aplokšņu algu samazināšanu privātajā sektorā, kur, kā mēs labi zinām, algu vidējais līmenis ir krietni vien zemāks nekā valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Tas droši vien nav racionāli izskaidrojams, jo sabiedrībā tomēr nav vērojams tas, ka cilvēki masveidā bēgtu no privātā sektora uz valsts vai pašvaldību sektoru. Šeit, protams, ir vajadzīgas kaut kādas izmaiņas, un šis priekšlikums, kurš no budžeta viedokļa noteikti nav pārāk dārgs, noteikti sekmētu šīs problēmas atrisināšanu. Vēl jo vairāk - tiek atstāta valdības rokās, kā to Ministru kabineta noteikumi arī paredz, precīzas summas noteikšana, tas, cik lielai šai minimālajai algai vajadzētu būt.".
- 2005_10_20-seq534 language "lv".
- 2005_10_20-seq534 speaker Maris_Grinblats-1955.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q822919.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q211.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q4294791.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q37.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q191.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q193089.
- 2005_10_20-seq534 mentions Q458.