Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_13-seq650> ?p ?o. }

• 2005_10_13-seq650 type Speech.
• 2005_10_13-seq650 number "650".
• 2005_10_13-seq650 date "2005-10-13".
• 2005_10_13-seq650 isPartOf 2005_10_13.
• 2005_10_13-seq650 spokenAs 22.
• 2005_10_13-seq650 spokenText "Godātie deputāti! Kā jums ir zināms, es neesmu jurists, kaut arī pāris reižu man izdevās tiesā panākt uzvaru lietās par pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Es tikai gribu nocitēt vairākus rakstus, kurus Latvijas juristi pēdējā laikā ir publicējuši par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tātad Edgars Pastars un Jānis Pleps: “Satversmes 103. pants noteic, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Šis pants nāk no savulaik nepieņemtās Satversmes otrās daļas, kurā tas, kā jau lielākā daļa Satversmes, pārrakstīts no 1919. gada Veimāras konstitūcijas. Šīs konstitūcijas 123. panta pirmā daļa noteica, ka visiem vāciešiem miermīlīgi un bez ieročiem ir tiesības sapulcēties, neprasot atļauju vai iepriekšēju pieteikšanos. Šā panta otrajā daļā, kura regulē pulcēšanos zem klajas debess, bija ietverta prasība iepriekš pieteikties un īpašos gadījumos tiesības aizliegt pulcēšanos. Nedaudz stingrāk to izteica nepieņemtā Satversmes otrā daļa; proti, pilsoņiem ir tiesības, iepriekš pieteicot attiecīgajai iestādei, kā slēgtās telpās, tā arī zem klajas debess sasaukt sapulces un mierīgi, bez ieročiem sapulcēties. Tādā veidā ir jātulko arī Satversmes 103. pants, saskaņā ar ko likumīgs pamats rīkot sapulci ir pieteikuma iesniegšana pašvaldībai. Satversme nepieprasa nekāda veida atļaujas, izziņas vai citāda papīra nepieciešamību, tikai pašvaldības informēšanu pirms sapulcēšanās. Savukārt pašvaldība, izvērtējusi pasākuma raksturu, šajā gadījumā būtu tiesīga liegt rīkot sapulci. Sapulču likums turpretī izvirza pretēju pienākumu sadali: vienīgā iespēja rīkot sapulci ir izziņa, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma sarīkošanu. ” Citāta beigas. Vai arī Indulis Balmaks. Citēšu šo juristu: “Interesanti, ka pat Latvijas 1923. gada likums par sapulcēm saturēja mūsdienīgāku regulējumu. Sapulce tās rīkotājiem bija jāpiesaka vismaz 24 stundas pirms sapulces atklāšanas attiecīgajai policijas amatpersonai, kurai pēc pieprasījuma bija jāizdod apliecība pieteikšanās dienā. Savukārt ne vēlāk kā 12 stundas pirms sapulces sākuma iekšlietu ministrs ar savu rīkojumu varēja aizliegt sapulces, kuru mērķis ir noziedzīgs vai arī kuru sarīkošana apdraud atklātu mieru un drošību. Saeimai ir jāmaina policejiskās darbības tendences... ” - tie nav mani vārdi, tie ir Balmaka vārdi - “... gan vēlreiz izvērtējot grozījumu nepieciešamību, gan arī tuvākajā nākotnē izstrādājot kvalitatīvi jaunu un demokrātiskai tiesību izpratnei atbilstošu sapulču likumu. Līdz tam izpildvarai, piemērojot vai izpildot šīs likuma prasības, ir īpaša vērība jāvelta to tiesiskajai interpretācijai, jo pretējā gadījumā persona Latvijas Administratīvā procesa likuma kārtībā var vērsties tiesā un piedzīt no valsts vai no pašvaldības gan zaudējumus, gan morālo kompensāciju. Ja arī tiesu vara nebūs pietiekami elastīga šo normu interpretācijā, drīz vien varam sagaidīt jaunas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas galu galā var likt Latvijai ar kaunu mainīt attieksmi pret šīm pilsoniskajām brīvībām. Turklāt vēl dārgi par to samaksāt. ” Citāta beigas. Valsts Cilvēktiesību biroja darbiniece Anita Kovaļevska. Citāti no viņas raksta: “Latvijā notiekošais neliecina, ka pulcēšanās brīvību tiešām uzskatītu par demokrātisku pamatvērtību. ASV prezidenta Buša vizītes laikā Rīgā protesta pasākumi tiek novirzīti uz Mežaparku, tādējādi degradējot šīs tiesības pēc būtības. (..) Ministru prezidents publiski izsakās, ka Rīgas Domei nevajadzēja saskaņot pasākuma “Riga Pride 2005” ietvaros paredzēto gājienu, un Dome arī atceļ iepriekš izsniegtā gājiena rīkošanas atļauju, kaut gan tam nav nekāda tiesiska pamata. (..) Saeima diezgan aktīvi groza gan likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, gan arī citus likumus, paredzot dažādus ierobežojumus pulcēšanās brīvībai. Grozījumi var radīt virkni problēmu organizācijām, kas vēlas rīkot līdzīgus piketus vienā un tajā pašā vietā un laikā vai arī dažāda satura piketus, kas savstarpēji nekonfliktē, piemēram, denacionalizēto namu īrnieki par īres griestu atcelšanu un medmāsas par mazajām algām. Jo īpaši problemātiski tas var izrādīties, ja divas organizācijas vēlas piketēt, piemēram, pie Ministru kabineta. Likums paredz, ka sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām. Tātad, ja īrnieki būs saskaņojuši savu piketu pirmie, tad medmāsas varēs piketēt tikai apmēram 350 metru attālumā no Ministru kabineta. Vai tad šāds pikets sasniegs savu mērķi un ministri pamanīs pausto viedokli? Viņi to nepamana, kā jums ir zināms, ja attiecīgs pikets atrodas pat 50 metru no Ministru kabineta. Un tagad jūs liksiet viņiem stāvēt 300 vai 350 metrus. (..) Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi ir kārtējais mēģinājums konkrētas problēmas risināt, grozot likumu, nevis saprātīgi un lietpratīgi piemērojot jau eksistējošo regulējumu. Turklāt tie kārtējo reizi tiek gatavoti, domājot par konkrētiem pasākumiem, nevis objektīvi apsverot visus ieguvumus un zaudējumus, ko šādi grozījumi var radīt. Ja šādus grozījumus pieņems, tie būs kārtējais trieciens pulcēšanās brīvībai, taču ieguvumu no tiem nebūs praktiski nekādu, jo tos pašus rezultātus iespējams sasniegt jau pašreizējā likuma ietvaros. Valdībai un Saeimai drīzāk jādomā par jauna, kvalitatīva un demokrātijas prasībām atbilstoša likuma izstrādi, nevis jāparedz jauni ierobežojumi likumā, kas jau tā nav demokrātisks. ” Kolēģi! Es saprotu, ka tūlīt nāks Tabūna kungs un atkal 115. reizi sāks atkārtot to, ko viņš jau runā vienmēr, ka deputātam Buzajevam ir jāsēž cietumā, Plineram - arī. Vai tik nebūs pašam jāsēž cietumā, ja mēs patiešām atzīsim, ka mums bija padomju okupācija? Kas tad viņi ir, šie bijušie komunisti, kuri šeit sēž, - kolaboranti vai okupanti? Un varbūt arī viņiem kādreiz būs jāsēž cietumā. Nezinu. Varbūt viņiem arī pietiktu arī ar tām pašām 15 diennaktīm... Bet, runājot par šo konkrēto jautājumu, es lūdzu ņemt vērā profesionāļu viedokli (es jums viņus citēju) un aicinu balsot “pret” projektu. Paldies!".
• 2005_10_13-seq650 language "lv".
• 2005_10_13-seq650 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q822919.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q211.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q4294315.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q16347646.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q2660080.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q193089.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q1092499.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q122880.
• 2005_10_13-seq650 mentions Q3955.