Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_13-seq58> ?p ?o. }

• 2005_10_13-seq58 type Speech.
• 2005_10_13-seq58 number "58".
• 2005_10_13-seq58 date "2005-10-13".
• 2005_10_13-seq58 isPartOf 2005_10_13.
• 2005_10_13-seq58 spokenAs 147.
• 2005_10_13-seq58 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Būdams cilvēks, kurš toreiz strādādāja Aizsardzības un iekšlietu komisijā, es ļoti labi atceros šos traģiskos gadījumus, un mēs esam pateicīgi tiem cilvēkiem, kuri sargāja Augstāko padomi un sargāja Latvijas neatkarību. Jā, viņi bija padomju laika miliči, kuri bija izdarījuši savu izvēli. Un, lūk, šie divi konkrētie cilvēki atdeva savu dzīvību. Atšķirībā no kolēģa Kabanova, es domāju, ka šobrīd, ja viņi būtu dzīvi, viņi noteikti būtu Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi kādreiz ir dzimuši. Tomēr es varu piekrist kolēģa otrajai tēzei, ka ne jau pilsonība ir galvenais, noteicošais, kas liecina par attieksmi pret valsti vai uzticību valstij. Es minēšu tikai vienu konkrētu gadījumu. Divi Latvijas policisti, kuri, protams, ir pilsoņi, ejot pa ielu, savā starpā runā krievu valodā, un pret to nevarētu iebilst, jo, ja tā ir viņu dzimtā valodā, tad privāta saruna var notikt arī dzimtajā valodā, un tā ir pilnīgi normāla parādība. Bet ir vēl cita problēma. Tad, kad šie divi policisti ienāk iestādē, kur aiz letes sēž darbinieks, kurš apkalpo apmeklētājus, arī tad šie policisti ar šo cilvēku diemžēl runā krievu valodā. Un es nedomāju, ka tas darbinieks, kurš sēdēja aiz letes, kurš šajā iestādē pieņēma apmeklētājus un atbildēja uz jautājumiem, bija viņu personīgs paziņa, radinieks, skolasbiedrs vai draugs, ka šiem abiem bija kāds iemesls uzskatīt, ka šis cilvēks pirmām kārtām runā krievu valodā vai ka viņam kā darbiniekam ir grūtības ar latviešu valodu. Nebūt ne! Tas tikai liecina, ka kolēģim Kabanovam tiešām ir liela taisnība, ka pilsonība un pilsoņa pase kabatā vien neliecina par attieksmi pret Latvijas valsti, bet tas tomēr ir pirmais solis, lai tas ierēdnis, šis policists, kurš ir Latvijas pilsonis, kurš pārstāv valsts un tautas intereses, saprastu, ka kontaktos ar citu ierēdni vai ar citu darbinieku citā iestādē tomēr kā pilsonim un kā amatpersonai viņam ir jārunā valsts valodā. Taču diemžēl mūsu valstī mēs bieži vien mēdzam apzināti vai neapzināti sajaukt dažas lietas. Privātās lietas no publiskajām lietām mēs negribam nošķirt. Taču šajā konkrētajā gadījumā policistam gan būtu jāatšķir, kad tā ir viņa privāta saruna ar savu draugu vai kolēģi un kad tā tomēr ir oficiāla saruna ar citu valsts vai privātas iestādes darbinieku. Un šī norma, kura mums ir iekļauta likumā, ka policistam ir jābūt pilsonim, ir tas pirmais un galvenais solis, lai tiktu izpildīta arī šī otrā norma, par kuru es šobrīd ar lielām skumjām, ar zināmu neizpratni un bažām šeit tagad runāju. Tā ka nav pamata atbalstīt piedāvāto priekšlikumu jeb šo atlaidi. Arī jebkurš cits, kurš negrib būt par Latvijas pilsoni, tomēr var būt uzticīgs Latvijas valstij, bet kā policists... Tad tomēr pastāv lielāka iespēja, ka viņš laikam arī nesapratīs savu atbildību un savu pienākumu lietot valsts valodu kā amatpersona, kā oficiāla persona, kas pārstāv Latvijas valsti. Paldies.".
• 2005_10_13-seq58 language "lv".
• 2005_10_13-seq58 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2005_10_13-seq58 mentions Q211.