Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_06-seq55> ?p ?o. }

• 2005_10_06-seq55 type Speech.
• 2005_10_06-seq55 number "55".
• 2005_10_06-seq55 date "2005-10-06".
• 2005_10_06-seq55 isPartOf 2005_10_06.
• 2005_10_06-seq55 spokenAs 22.
• 2005_10_06-seq55 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar es runāju ar vienu paziņu. Viņš zvanīja man no Īrijas. Viņš pajautāja, kā iet pa dzīvi. Es viņam pateicu, ka rīt mēs pieņemsim valsts budžetu un valdība ir ļoti optimistiski noskaņota - ka lieli, paaugstināti ieņēmumi, budžets sociāli orientēts. Viņš atbildēja man tā: “Nodod viņiem sveicienu no Īrijas, no mūsu kopienas!” Tur ir latvieši, krievi, visi tur dzīvo draudzīgi. Taču viņi dzīvo tur un strādā tur, un maksā nodokļus tur. Un galvenokārt tur dzīvo jaunieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem - tie, kuri varēja strādāt šeit. Kolēģi, runāsim nevis par procesu, bet par rezultātiem! Piemēram, Tautas partija eksistē jau septiņus astoņus gadus. Atcerieties, ka pašā sākumā Tautas partijai bija tāda nozīmīte - divi pieaugušie ar trim bērniem. Tagad šī nozīmīte kaut kur pazudusi. Es zinu statistiku: Latvijā dzimstības koeficients ir 1,29. (Starpsauciens: Nav rezultāta!”) Tātad - kur ir rezultāti? Katru gadu es dzirdu, kā tiek runāts par to, ka mums ir ļoti labs budžets, sociāli orientēts budžets, tāds budžets, kas atbalsta inovācijas, atbalsta ekonomiku. Bet, kolēģi, kur ir rezultāti? Rezultāts ir tas, ka mūsu cilvēki dzīvo Īrijā, Lielbritānijā. Rezultāts ir tas, ka dzimstība pie mums ir viena no viszemākajām Eiropas Savienībā. Rezultāts ir tas, ka mūsu iedzīvotāju ienākumi ir viszemākie Eiropas Savienībā. Protams, mēs jau varam teikt, ka mums ir sarežģīta vēsture, bet, kolēģi, igauņiem un lietuviešiem ir tāda pati situācija! Mēs bijām tajā pašā punktā 90. gadu sākumā. Kāpēc viņiem dzīves līmenis ir augstāks? Kāpēc viņi spēja, bet mēs nespējam? Runāsim par rezultātiem. Es paskatījos budžetā. Viss tajā rakstīts ļoti labi, ļoti optimistiski, un man bija sajūta, ka tas ir tāds paradīzes budžets, nevis mūsu Latvijas budžets. Neviena kritiska vārda! Ļoti maz, gandrīz nemaz nav runāts par problēmām. Visur ir runāts par sasniegumiem, par lieliem ienākumiem, par IKP pieaugumu. Taču es palasīju vienu citu dokumentu. Tā nosaukums - “Latvijas Nacionālā Lisabonas programma”. Tur ir ierakstītas pavisam citas lietas. Piemēram, sadaļā “Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana” teikts (citēju): “Salīdzinoši augsta inflācija negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, samazinot tautsaimniecības konkurētspēju, turklāt tā var būt par šķērsli eiro ieviešanai 2008. gadā. Maksimuma bilances tekošā konta augstais deficīts ir riska faktors, kas nākotnē negatīvi var ietekmēt iekšējā patēriņa apjomu, dažādu iemeslu dēļ krasi mainoties finanšu plūsmām. ” Sadaļa “Zināšanu un inovāciju stimulēšana”: “Latvijas ekonomikā pašlaik dominējošais modelis, kam raksturīga lētā darbaspēka un pieejamo dabas resursu priekšrocību izmantošana, produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošana, nespēs nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt augstāka labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē. ” Kolēģi! Tas ir teikts atskaitē par to, cik gatavi mēs esam izpildīt Lisabonas kritērijus. Protams, mēs varam runāt par to, ka ieplūda nauda mūsu ekonomikā. Taču paskatīsimies, attiecībā uz kādām nozarēm! Ko mēs eksportējam? Koksni, cienījamie kolēģi! Nevis, teiksim, elektroniku vai kādus, teiksim, ar zinātni saistītus produktus, bet koksni! Protams, pagaidām mums ir lēts darbaspēks. Kad mums no Ķīnas atved kādu tekstilu pārstrādāt šeit, mūsu šuvējas strādā par 100 latiem mēnesī, un pēc tam mēs varam sūtīt uz Vāciju... Jā, tāpēc mēs tagad saņemam šo investīciju. Bet kas būs, kad pakāpeniski algas un cenas Eiropas Savienībā izlīdzināsies? Ko mēs tad piedāvāsim? Ko mēs tad piedāvāsim potenciālajiem investoriem? Turpināšu citēt no šā ziņojuma: “Būtiski trūkumi, kas kavē strukturālas izmaiņas, ir zemie valsts un privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, vāji attīstīta inovāciju sistēma, izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām, zemais interneta pieejamības līmenis. ” Sadaļa “Izglītība un prasmju uzlabošana”: “Tirgus ekonomika, izvirzot jaunas prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās straujāk nekā atbilstošu profesionālās un augstākās izglītības programmu piedāvājums. Tādējādi atsevišķās profesijās veidojas neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un esošo izglītības piedāvājumu. Studējošo sadalījums pa studiju tematiskajām grupām neatbilst tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus izmaiņām. Nav pietiekamas pedagogu profesionālās prasmes un tālākizglītības iespējas. Pedagogi un akadēmiskais personāls noveco, samazinās jaunu pedagogu un akadēmisko personu zinātnisko grādu skaits. Zemais pedagogu atalgojums neveicina gados jaunu pedagogu piesaistīšanu izglītības jomai. ” Cienījamie kolēģi! Pagājuši tie laiki, kad mums pietika tikai ar darbarokām. Tagad, informācijas laikmetā, viss ir saistīts ar izglītību. Ja mēs neizveidosim normālu izglītības sistēmu, kas ātri var pielāgoties ekonomikas straujajām izmaiņām, mēs būsim zaudētāji un spriedīsim, kāpēc esam sliktāki par igauņiem, par lietuviešiem, par citām Eiropas Savienības valstīm. Es aicinu: domāsim nevis par procesu, bet par rezultātu! Pašreizējie rezultāti diemžēl ir acīm redzami. Paldies par uzmanību.".
• 2005_10_06-seq55 language "lv".
• 2005_10_06-seq55 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q211.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q193089.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q458.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q148.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q23666.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q183.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q22890.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q1250133.
• 2005_10_06-seq55 mentions Q597.