Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_06-seq43> ?p ?o. }

• 2005_10_06-seq43 type Speech.
• 2005_10_06-seq43 number "43".
• 2005_10_06-seq43 date "2005-10-06".
• 2005_10_06-seq43 isPartOf 2005_10_06.
• 2005_10_06-seq43 spokenAs 84.
• 2005_10_06-seq43 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu priekšā ir kārtējais budžets, kurā joprojām nav plašāka redzējuma, nav nacionālo interešu aizsardzības. Līdzekļi daļēji tiek šķērdēti samērā bezjēdzīgi, bet valdība atgādina sīku blēžu apvienību, kas nodarbojas ar ietekmes sfēru dalīšanu. Apskatīsim drošības jautājumu. Kas ir raksturīgs Latvijas drošībai? Trīs lietas: zūd skolēni pa ceļam no skolas uz māju, policisti nolaupa un nogalina bērnus, Baltijas gaisa telpā ielido Krievijas iznīcinātājs, mētājas 20 minūtes apkārt, kādā 15. minūtē tas tiek paziņots, ziniet, uz Apvienoto štābu Vācijā. Aizsardzības ministrs mums ir jokdaris - aviators, kuram vajadzētu ar savu lidaparātu palidot virs sešiem Latvijas pagastiem bijušajā Abrenes apriņķī, lai paskatītos, kā jāstrādā aizsardzības sistēmai. Kā jūs domājat: cik ilgi mūsu aizsardzības ministrs varētu lidot virs Linavas vai Purmales pagastiem? Šeit nekas nenotiek. Kas tiek darīts Aizsardzības ministrijā? Līdz šim intensīvi tiek zagta degviela un 50 miljoni ir iztērēti, lai iepirktu kuģus un vienu jahtu (vai tā jahta bija atsevišķi pirkta - to es vairs neatceros). Ko dos šis 40 miljonu palielinājums nākamajā gadā NATO vajadzībām? Ja nav stratēģijas, ja nav šā redzējuma, tad tā nauda tiks iztērēta tikpat bezjēdzīgi kā līdz šim. Ko šie kuģi dos, ja nākamreiz Latvijas gaisa telpā ielidos, man pat bail teikt, smagais bumbvedējs? Mēs zinām, ka Krievijā katru gadu tūkstošiem kareivju nošauj savus virsniekus, psihiski slimie “aizlaižas”, nozog transportlīdzekļus... Nu labi, tagad bija divas kaujas raķetes, ko varēja, pasarg’ Dievs, palaist uz Aizsardzības ministriju vai uz Saeimu, vai - bailes pat teikt! - uz Valsts prezidentes pili! Jūs zināt, ko 20 minūtēs var izdarīt? Bet mums ir kuģi. Nu redzēsim, kas notiks tālāk. Otrais jautājums, kas mani interesē, ir saimnieciskas dabas jautājums - nacionālā enerģētika. Es ļoti rūpīgi iepazinos ar Ekonomikas ministrijas sadaļu šajā budžetā un atradu, ka, neskatoties uz to, ka valdība strādā jau pusotru gadu, galvenais vēl joprojām ir izstrādāt politiku rūpniecībā, tūrismā, enerģētikā un būvniecībā. Pusotrs gads ir bijis par īsu! Tātad atlikušajā gadā tas viss tiks ārkārtīgi rūpīgi izstrādāts. Bet kaut kas tomēr ir izdarīts. Kā jūs zināt, pirmajā punktā ir teikts: “Nodrošināt valsts līdzdalību naftas ieguves darbos. ” Es vairākas reizes esmu mēģinājis ekonomikas ministram Kariņam pajautāt: “Kariņa kungs, nu kāda tad ir jūsu galvenā darbības ideja? Vai mēs, lai apmierinātu Latvijas nepieciešamību pēc enerģijas, būvēsim hidroelektrostaciju Daugavas augštecē vai kopā ar lietuviešiem piedalīsimies atomelektrostacijas būvē, vai būvēsim termoelektrocentrāles?” Tātad valdībai kaut kas būtu jādara. Un, ziniet, es jau pusotru gadu dzirdu, ka šis jautājums būtu jāsāk pētīt. Taču pēc pusotra gada pētījuma mēs redzam, ka mūsu enerģētikas vajadzības nākotnē nodrošinās nacionālās naftas atradnes. Ekonomikas ministrijas sadaļā gods godam 35,9 tūkstoši latu ir piešķirti Biodegvielas ražošanas likuma īstenošanai, no kuriem 15,7 tūkstoši ir domāti algām un 3,8 tūkstoši - obligātajai apdrošināšanai. Taisnības labad jāsaka: jā, Zemkopības ministrijas budžetā ir paredzēti 3,7 miljoni šā mērķa sasniegšanai, tomēr mums nav izveidota valsts aģentūra, kas katrā reģionā veicinātu šīs biodegvielas ražošanu. Tā vietā, lai meklētu abstraktas naftas atradnes, Latvija varētu savos neapstrādātajos hektāros saražot vismaz miljonu tonnu degvielas gadā. Vēl es gribu pateikt, ilgi neaizkavējot jūsu laiku, par ārlietām. Ar milzīgu uzmanību un aizkustinājuma asarām es skatījos, kā mūsu Valsts prezidente kopā ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem uzklausīja Azerbaidžānas prezidenta sūdzības par to, ka Azerbaidžāna nekontrolē savu teritoriju, ka tai ir problēmas ar Armēniju, - daļa teritorijas it kā nav tās valdības kontrolē, bet daļa ir pievienota Armēnijai. Es domāju: bet kā tad ir ar Latviju? Latvija pati kontrolē drusciņ vairāk par 97 procentiem savas teritorijas, bet ne Valsts prezidente, ne ārlietu ministrs nav pat atvēruši muti, lai kaut kur starptautiski informētu par šo problēmu. Saprotiet, Latvija tērē naudu, braukājot apkārt un rūpējoties par citām valstīm, kurām ir kaut kādas problēmas ar robežlīgumiem vai teritoriālas nesaskaņas. Ārkārtīgi aizkustinoši! Es neatradu Ārlietu ministrijas sadaļā darba grupu, piemēram, sarunām starptautiskā līmenī par šā teritoriālā jautājuma noregulēšanu. Nav nekādas koncepcijas, ko varētu piedāvāt Krievijai, par to, pēc cik gadiem tā būtu gatava atdot un sakārtot šo teritoriju. Mēs pasaulē redzam desmitiem piemēru. Mēs redzam, kā Gazas sektorā, tiek sakārtota teritorija, kas atdota palestīniešiem. Mēs redzam, kā briti aizvācas no Honkongas. Šeit varētu darboties 20, 30 vai 40 gadu ilga programma, bet šajā Ārlietu ministrijā nav nekā tāda. Nav ideju. Nekā! Saprotiet, neviens netaisās neko darīt. Nav nekādu ideju arī repatriācijas programmas izstrādāšanai. Eiropas Savienība pašreiz nodarbojas ar to, ka maina savu likumdošanu. Kriminālnoziedznieki tiek izraidīti. Šai valdībai nav ne koncepcijas, ne idejas. Nekā nav! Runājot par kultūru, ir tieši tas pats. Igaunijas Kultūrkapitāla fondā pašreiz jau ir par vairākiem miljoniem vairāk naudas nekā Latvijā. Acīmredzot tā bija kļūda, ka atteicāmies no iezīmētā nodokļa Kultūrkapitāla likumā, un es nezinu, kāpēc valdība joprojām uzskata, ka tas nav jādara. Acīmredzot tādēļ, lai ierēdņi varētu šo naudu sadalīt. Skolas. Paskatieties Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu! Skolās strādā nepilsoņi. Joprojām mierīgi skolās ar krievu mācībvalodu tiek izplatītas no Maskavas atvestas mācību grāmatas, kurās jūs varat izlasīt visādas muļķības. Es laikam esmu ideālists. Es te varētu runāt un runāt par šo budžetu, bet es redzēju dīvainu sapni, un zināt, nākotnē, es domāju... Es redzēju sapnī, ka pēc kāda laika mēs tomēr varbūt dzīvosim Latvijā, kur skolās strādās tikai pilsoņi, ka kultūrai mums tomēr būs Kultūrkapitāla fonds, kas nebūs atkarīgs no ierēdņiem. Var būt, ka Latvijas vēsturi skolās mācīs kā atsevišķu priekšmetu. Var būt, ka Latvijas ierēdņi un Ministru prezidents Kalvītis izdomās likumu, ka Latvijas ierēdņi un pašvaldību iestādes drīkstēs braukt tikai ar Latvijā saražotu degvielu un ka mēs neiztērēsim, nepārmaksāsim, - kā tas bija pēdējos divos gados - vairāk par 100 miljoniem latu, lai ievestu šeit no monopoluzņēmuma - no “Mažeiķu Naftas” - šo degvielu. Un tajā pašā laikā lai laukos varētu strādāt ar daudz lētāku degvielu. Es laikam naivi ceru, ka ārzemnieki, ārvalstnieki beigs nogalināt Latvijas pilsoņus šeit, Latvijā, un ka viņi tiks izsūtīti par saviem noziegumiem. Un pavisam naivi būtu cerēt, ka Latvijas aizsardzības ministrs kādreiz varēs brīvi lidot virs visas Latvijas teritorijas, ne tikai virs 97 procentiem tās teritorijas. Un pavisam liels murgs būtu prasīt, lai “Latvijas Dzelzceļā” kādreiz runātu beidzot arī latviski. Taču es esmu naivs un ceru, ka tas kādreiz notiks. Tomēr balsojumā par šo budžeta projektu laikam būs jāatturas. Paldies par uzmanību!".
• 2005_10_06-seq43 language "lv".
• 2005_10_06-seq43 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q822919.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q211.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q649.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q957126.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q191.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q193089.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q458.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q21625222.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q47182.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q39731.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q159.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q19483.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q15628977.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q4294480.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q7184.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q183.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q227.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q399.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q203675.
• 2005_10_06-seq43 mentions Q47492.