Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_06-seq37> ?p ?o. }

• 2005_10_06-seq37 type Speech.
• 2005_10_06-seq37 number "37".
• 2005_10_06-seq37 date "2005-10-06".
• 2005_10_06-seq37 isPartOf 2005_10_06.
• 2005_10_06-seq37 spokenAs 150.
• 2005_10_06-seq37 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kas tad īsti ir budžets? Acīmredzot budžets ir naudas izteiksmē veidots kompromiss starp tām problēmām, kuras pastāv valstī, un tām iespējām, kuras attiecīgā laika periodā šī valsts vēlas atrisināt. Protams, var dažādi modelēt, var dažādi domāt, bet beigu beigās mēs uzskatām, ka šogad Finanšu ministrija šo kompromisu ir panākusi pietiekami sabalansētu, mēs to vērtējam kā apmierinošu, un tāpēc ZZS frakcija atbalstīs šo budžeta projektu. Tanī pašā laikā mēs gribētu vērst mūsu valdības un Finanšu ministrijas uzmanību uz problēmām, kuras, mūsuprāt, šajā valstī tomēr pastāv un kuras ir ļoti, ļoti svarīgas. Un viena no šādām problēmām, kuru mēs saskatām un kuru ļoti vēlamies akcentēt, ir ārvalstu finansiālās palīdzības programmas izmantošanas problēma. Es gribētu dažiem cilvēkiem, arī mūsu kolēģiem, deputātiem, varbūt atgādināt, ka tie ir visai dažādi fondi: Phare, SAPARD, Kohēzijas fonds, struktūrfondi un citi, no kuriem mēs pamatā saņemam palīdzību no Eiropas Savienības un kuri mūsu budžeta konsolidētajā ienākumu daļā sastāda apmēram 14 procentus. Nenoliedzami, tas ir ļoti liels īpatsvars, bet gribētu teikt to, ka šie resursi nebūt nav tie, kurus mēs varētu potenciāli paņemt. Lai es jums to varētu ilustrēt, tad, raugoties pēc atskaitēm, ir redzams, ka 2004. gadā Phare programmas apguve ir notikusi 59% apmērā - tātad 16,5 miljoni latu nav apgūti. SAPARD līdzekļi ir apgūti 65,4% apmērā jeb nav apgūti 9,7 miljoni. Runājot par pārejas perioda palīdzību, redzam, ka nav apgūts neviens lats no 4,3 paredzētajiem miljoniem. Līdz ar to faktiski sabiedrība kopumā nav saņēmusi jeb nav apguvusi aptuveni 37,6 miljonus latu. Es domāju, ka tie, kuri kaut mazlietiņ interesējas par finansēm, saprot, cik liels ir šis skaitlis. Viņiem ir pilnīgi skaidrs, ka 37 miljoni, kas ir neapgūtie ārzemju naudas līdzekļi, ir ārkārtīgi liels apjoms, kura apguve faktiski ir apdraudēta. Gribētu teikt, ka līdzīga situācija ar šo līdzekļu apguvi ir arī šogad, un, kā mums ziņoja ministra kungs, tad arī nākamā gada budžetā mēs plānojam tikai nelielu šā apjoma pieaugumu, bet tomēr konsolidētā budžeta ienākumu daļā šis skaitlis sastāda 14 procentus. Līdz ar to es gribu teikt, ka mums rodas ļoti lielas šaubas, vai mūsu valsts spēs paņemt Eiropas Savienības strukturālo fondu, Kohēzijas un citu fondu līdzekļus un vai neradīsies tāda situācija, ka Latvija kārtējo reizi ieies vēsturē kā mazspējīga valsts, kura nespēj izmantot pat Eiropas Savienības piedāvāto palīdzību. Es vēlējos uzzināt, kāpēc Latvijā tas ir tā, kāpēc veidojas šāda problēma un kur ir meklējamas šīs problēmas saknes. Es palūdzu kādu pašvaldību dot man ziņas par to, kādā veidā tiek izskatīti šie projekti. Izrādās, ka vairāki - četri vai pieci - projekti, par kuriem informāciju sniedza šī pašvaldība, tika izskatīti no 8 līdz 10 mēnešu laikā. Kolēģi, jūs, es domāju, ļoti labi saprotat, ka 8-10 mēneši, laiks, kurā projekts tiek izskatīts, nav pats operatīvākais laiks. Tas ir vienkārši katastrofāls laiks! Man šķiet, ka mēs kopīgiem spēkiem esam iedzinuši mūsu administrācijā tādas bailes no korupcijas, ka esam iebraukuši otrā grāvī, jo baidāmies ātri un operatīvi pieņemt lēmumus par attiecīgajiem projektiem. Mēs esam iebraukuši otrā grāvī un līdz ar to zaudējam miljoniem latu, atsakāmies no iespējas apgūt šos līdzekļus, lai tikai, nedod Dievs, kādā atsevišķā gadījumā, kur kāds nepareizi novērtētu šo projektu. Tas pašvaldībām rada ārkārtīgi lielas problēmas, jo pašvaldībām, kā arī varbūt citiem iesniedzējiem, iesniedzot šos projektus, ir jāparāda finanšu avoti, no kuriem tiks realizēts šis projekts: vai tas būs pašu kapitāls, pašu finanses, vai tie būs kredīti. Līdz ar to šie līdzekļi ir vai nu “jāiesaldē”, vai arī jāņem kredīti un jāsāk 10 mēnešus maksāt par tiem procenti, kamēr šis projekts tiek izskatīts. Es domāju, ka tas paralizē organizāciju un pašvaldību darbu, kamēr šie projekti staigā no vienas ministrijas uz otru un tos nevar parakstīt. Otrs aspekts, kolēģi, kuri par to mazlietiņ interesējas! Lai mēs varētu apgūt visus Latvijai paredzētos ārvalstu palīdzības līdzekļus, mums 2006. gadā faktiski ir jāpieņem pilnīgi visi projekti, citādi mēs tos nevarēsim realizēt tālākajos gados - 2007. un 2008. gadā. Vai tas mums - mūsu ministrijām, pirmām kārtām mūsu Finanšu ministrijai, šodien ir pa spēkam? Man personīgi tāda pārliecība nerodas, jo, kad mēs mēģinājām iegūt tādu informāciju, kā mēs atpaliekam šo līdzekļu apguvē no pašu sastādītā grafika, man gluži vienkārši kulturāli to atteica. To deputātiem neesot vēlams zināt, jo tas neesot nekur oficiāli apstiprināts. Tas esot tikai darba materiāls. Turpretī man šķiet, ka tā ir ārkārtīgi liela problēma. Es vēlreiz atkārtoju, ka tā, manā uztverē, ir pati lielākā problēma šodien - šī ārvalstu finanšu palīdzības apgūšana mūsu valstī, un, ja mēs nevēlamies kaut ko radikāli mainīt, tad tiešām 2006. gada beigās, kad šeit varbūt sēdēs jau cits parlaments un būs cita valdība, mums nāksies kaunēties par savu bijušo darbību - par to, ka mēs to neesam spējuši paveikt. Kādas tam būs sekas? Pirmkārt, protams, tam būs tīri reālas sekas - šie neapgūtie līdzekļi un neapgūtās darba vietas, varbūt arī neapgūtie projekti, neienākušie nodokļi valsts budžetā. Un tas ir tas, par ko šeit daudzi runā, - par algām, par skolotājiem, kam tas gluži vienkārši ies secen. Un otrkārt. Es domāju, ka tas ir pats galvenais. Šajā laika periodā Eiropas Savienība veidos jaunu finanšu perspektīvu, un tad nenoliedzami mūsu, Latvijas, spējas, nespējas vai mazspējas, sauciet to, kā vēlaties, apgūt līdzekļus tiks ņemtas vērā, plānojot nākamo finanšu perspektīvu Eiropas Savienībā. Latvija tādā gadījumā noteikti var zaudēt bāzi, pareizāk sakot, šī bāze tai būs zemāka, nekā tā reāli Latvijai varēja būt, ja mēs būtu labi strādājuši. Un arī nākamajā finanšu perspektīvā Latvijai, nenoliedzami, būs mazāk līdzekļu, un tā zaudēs daudzus, daudzus miljardus latu savas nākotnes attīstībai. Mēs nespēsim pietuvoties Eiropai tādā tempā, kā mēs to vēlētos. Mēs radīsim varbūt skepsi daudzos cilvēkos par to, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā. Es aicinu, kolēģi, par to padomāt un par to rūpēties. Valdībai pirmām kārtām varbūt nevajadzētu slēpt šos savus projektus, bet gan kaut kādā veidā kopā ar parlamentu darīt visu iespējamo, un, ja tas ir vajadzīgs, varbūt pat labot kādus likumus vai sastādīt kaut kādus projektus... vajadzētu darīt zināmu visām pašvaldībām, tiem, kuri ir iesnieguši šos projektus, ko mēs varētu darīt 2006. gadā, lai radikāli mainītu projektu izskatīšanas klimatu mūsu valstī un lai mēs patiešām apgūtu vismaz tos līdzekļus, kuri Latvijai ir paredzēti no Eiropas Savienības fondiem 2006. , 2007. un 2008. gadā. Paldies par uzmanību!".
• 2005_10_06-seq37 language "lv".
• 2005_10_06-seq37 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 2005_10_06-seq37 mentions Q211.
• 2005_10_06-seq37 mentions Q4294791.
• 2005_10_06-seq37 mentions Q193089.
• 2005_10_06-seq37 mentions Q458.