Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_10_06-seq33> ?p ?o. }

• 2005_10_06-seq33 type Speech.
• 2005_10_06-seq33 number "33".
• 2005_10_06-seq33 date "2005-10-06".
• 2005_10_06-seq33 isPartOf 2005_10_06.
• 2005_10_06-seq33 spokenAs 84.
• 2005_10_06-seq33 spokenText "Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2006. gada budžeta projekts jeb, kā skolotāji to jau ir nodēvējuši, “Eiropas nabagmājas budžets” ir neveiksmīgs mēģinājums risināt sociālos jautājumus un devalvē sociālā budžeta jēgu. No otras puses, tas netiek virzīts arī uz valsts attīstību. Tas ir kārtējais izdzīvošanas budžets, kas naudu novirza kārtējo ikgadējo izdevumu segšanai, valsts kantoru finansēšanai. Ministru kabinetam, sastādot valsts budžetu, par prioritāti bija jāizvirza valsts sektorā strādājošo darba algas reforma, izveidojot vienotu darba algas sistēmu. Šobrīd ir redzams negodīgs atalgojuma pieaugums dažās ministrijās strādājošajiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā visu budžeta pieaugumu, kas ir 20 miljoni latu, novirza algām, taču skolotāju algām paredzēti tikai 10 miljoni; tas neapmierina skolotāju prasīto - algas pieaugumu par 60 latiem. Turpretī Iekšlietu ministrijā algu palielināšanai ir novirzīti tikai 3 miljoni. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Valsts policijas algu fondam ir atvēlēti mazāk nekā 2 miljoni papildu līdzekļu. Šis solis nedod solīto algas pieaugumu policistiem - 50 latus. Turklāt no piedāvātā Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem nav iespējama materiāli tehniskās bāzes atjaunošana. Tas šobrīd ir gaužām svarīgs jautājums valsts iekšējās drošības nodrošināšanā. Valdības atsacīšanās no straujas minimālās darba algas paaugstināšanas koncepcijas, kas sevī ietver būtisku sociālās politikas pamatprincipu - minimālās darba algas tuvināšanu pusei no vidējās bruto darba samaksas -, nonākusi pretrunā ar nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai. Valdības noteiktā minimālā darba alga ievērojami atpaliek no arhaiskā iztikas minimuma. Par tādu samaksu nav iespējams ne dzīvot, ne normāli strādāt. No budžeta var secināt, ka valdībai primāra ir ministriju smagnējā administratīvā aparāta uzturēšana un tikai sekundāra ir iedzīvotāju labklājības celšana un investīciju piesaistīšana. Lai gan IKP valstī pieaug par vismaz 7% ik gadu, labklājības līmenis nepieaug. Vēl vairāk. Sociālā spriedze ik gadus pieņemas spēkā, un sociālais sprādziens vairs nav aiz kalniem. Un vēl. Budžets sadalīts pēc sektoriālā jeb nozaru principa - pēc ministriju vajadzībām, neievērojot reģionālo principu. Tas nozīmē, ka ERAB, ESF un Kohēzijas fonda līdzekļi, kā arī valsts līdzfinansējums projektiem tiek sadalīts nevienmērīgi visā valstī. Atkal Latgalei un citiem Latvijas reģioniem tiks paredzēts daudz mazāks finansējums nekā Rīgai un tās apkārtnei. Vajadzīgas pārmaiņas budžeta dalīšanas modelī, jāievēro beidzot reģionālais princips. Lai gan budžeta projektam klāt ir arī teorētiski formulēta makroekonomiskā stratēģija, ar šādu līdzekļu sadalījumu praktiski to izpildīt nebūs iespējams. Šis budžets ne ar ko neatšķiras no iepriekšējo gadu budžetiem, kas noveduši valsti pie nevienmērīgas attīstības un būtiskām dzīves līmeņa atšķirībām starp Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem, starp pilsētām un laukiem. Tie paši vēži, tikai caurā kulītē! Neprot investēt. Apstiprinot šādu budžetu, valdībai un finanšu ministram jāpaziņo Latvijas tautai: “Mirstiet lēnām!” Es balsošu “pret”.".
• 2005_10_06-seq33 language "lv".
• 2005_10_06-seq33 speaker Maris_Gulbis-1971.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q822919.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q211.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q4294315.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q957126.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q2660080.
• 2005_10_06-seq33 mentions Q193089.