Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_09_22-seq18> ?p ?o. }

• 2005_09_22-seq18 type Speech.
• 2005_09_22-seq18 number "18".
• 2005_09_22-seq18 date "2005-09-22".
• 2005_09_22-seq18 isPartOf 2005_09_22.
• 2005_09_22-seq18 spokenAs 84.
• 2005_09_22-seq18 spokenText "Godājamie deputāti! Man personīgi Nils Muižnieks patīk, es viņu pazīstu. Izglītots, sarunās patīkams cilvēks. No otras puses, šim amatam viņš, protams, ir absolūti nepiemērots. Ir tāda paruna: “Āzis par dārznieku. ” Mūsu Nils ir staigājoša ilustrācija tam, kāds nevar būt Valsts cilvēktiesību biroja direktors. Viņu raksturo teiciens, kas man arī ļoti labi patīk: “Mēs par jums runāsim, bet jums runāt neļausim!” Nils Muižnieks būtu, manā izpratnē, ļoti labs politiķis, jo, kā jau es teicu, viņš ir izglītots un simpātisks. Taču viņš ir ārkārtīgi politiski ekstrēms cilvēks. Politiski ekstrēms cilvēks! Kā izpaužas šis ekstrēmisms? Nu, es domāju, mēs visi bijām liecinieki tam. Nu, piemēram, kā jūs izskaidrosiet viņa lēkāšanu uz skatuves kopā ar sektantiem, kuru vadonis paziņo, ka viņš esot apustulis Latvijā, un - ne vairāk un ne mazāk! - paziņo, ka viņa galvenais uzdevums esot ieviest divvalodību Latvijā? Visa šī lēkāšana notiek krievu valodā, jo, protams, divvalodības ieviesēji, neviens no viņiem neuzskata par vajadzīgu mācīties kaut kādas mazas zemnieku tautas valodu. Muižnieka kungs, būdams ministrs, nekautrējās piedalīties šajos pasākumos, kas nenotika valsts valodā līdz brīdim, kamēr par to neuzrakstīja rakstu, kā jūs zināt, žurnālā “Nedēļa” Sallija Benfelde. Pēc tam tika ieviests tulkojums. Valstī, kur reliģija ir atdalīta no valsts saskaņā ar Satversmi, ministrs nekautrējās kopā ar sektantiem paziņot, ka šajā sektā viņš jūtoties daudz labāk nekā citās baznīcās. Būdams valsts ministrs, izteica simpātijas vienai orientētai grupai, kuras līderim ir jau aizliegta iebraukšana veselā rindā citu valstu - par finansiālām mahinācijām. Sadarbība ar ekstrēmistiem. Pīšanās uzskatos. Politiskā divkosība. Viņa iepriekšējā darbavieta, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, sadarbojās, piemēram, ar samērā ekstrēmu organizāciju “Sodružestvo” un pat piešķīra tai naudu. Kā mēs zinām, tajā laikā Nils Muižnieks bija šīs iestādes direktors. Mēs zinām arī to, ka Muižnieka kungs ir sniedzis vairākas latviešu tautu ārkārtīgi apkaunojošas intervijas 1. Baltijas kanālā, tieši šovinistiskos raidījumos, kas bija vērsti pret latviešu tautu. Citēšu paša Nila skaistos izteicienus viņa nesenajā intervijā Latvijas avīzēm. Uz jautājumu, kāpēc kādas lielkrievu šovinistu avīzes žurnālisti, pret kuriem ir ierosināta krimināllieta, var ienākt Saeimā, Muižnieka kungs saka: “Vēl jau nav tiesas sprieduma. ” Savukārt uz jautājumu, kāpēc Latvijas žurnālistiem ir liegta ieeja Saeimā, viņš atbild: “Tas ir politisks lēmums. Es atbalstu šo politisko lēmumu. ” Tātad cilvēks, kura galvenajai īpašībai būtu jābūt izpratnei par to, ka galvenā cilvēktiesība ir tiesība uz godīgu tiesu, nāk ar politiski skaidriem paziņojumiem, ka viņš acīmredzot arī turpmāk savā darbībā vadīsies pēc kaut kādiem šauri politiskiem principiem, nevis dos iespēju tiesai izvērtēt vienu vai otru gadījumu. Es vienmēr esmu brīnījies par veselu rindu jaunu cilvēku, kuri ir dzimuši Amerikas Savienotajās Valstīs un ir atbraukuši uz Latviju un kuri ir ieguvuši it kā ļoti labu izglītību, un kuriem būtu jābūt ļoti liberāliem savos uzskatos, bet kuri pauž ārkārtīgi lielu neiecietību pret citādi domājošajiem. Es zinu, ko ASV studentiem māca, piemēram, Džordža Meisona universitātē Vašingtonā. Tur ir tāds doktors Naidžels Ašfords, kurš savā grāmatā “Brīvas sabiedrības principi” raksta, ka brīvā sabiedrībā ir atļauts viss, kas neapdraud otra cilvēka dzīvību, pārvietošanās brīvību, veselību vai īpašumus. Ka nedrīkst būt cenzūra sabiedrībā, jo jebkura cenzūra ierobežo cita cilvēka tiesības. Mani pārsteidz, ka vesela rinda ASV dzimušu jaunu cilvēku šos principus neievēro Latvijā. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu, teiksim, kāds žurnālists televīzijā vai šis pats minētais bijušais direktors Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā, vai arī tagadējā direktore Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā. Kas tad ir izvirzījis Muižnieka kungu? Viņu ir izvirzījis ārlietu ministrs Pabriks un atbalsta Tautas partija. Pabrika kungs pats, ja nemaldos, savulaik strādāja šajā etnisko studiju centrā un ir labi izskolots tur. Mēs varam redzēt, ka šeit ārpusē, godājamie deputāti, ir izstāde. Tur jūs varat izlasīt, piemēram, tādus brīnumus, ka kultūras integrācijas process Latvijā esot sācies 13. gadsimtā. Tas, ka žemaiši un zemgaļi ar ozolkoka vālēm Saules kaujā dragāja okupantu galvaskausus, šeit ir nosaukts par kultūras integrācijas procesu un ir teikts, ka nav bijuši nekādi etniskie konflikti.".
• 2005_09_22-seq18 language "lv".
• 2005_09_22-seq18 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q822919.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q211.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q39731.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q30.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q1250133.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q61.
• 2005_09_22-seq18 mentions Q540708.