Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_09_15-seq432> ?p ?o. }

• 2005_09_15-seq432 type Speech.
• 2005_09_15-seq432 number "432".
• 2005_09_15-seq432 date "2005-09-15".
• 2005_09_15-seq432 isPartOf 2005_09_15.
• 2005_09_15-seq432 spokenAs 147.
• 2005_09_15-seq432 spokenText "Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Man liekas, ka mēs atkal apzināti vai neapzināti gribam vienkāršot visnotaļ nopietnu lietu. Tā nu tas ir iegājies, ka politiskajās diskusijās katrs izmanto tos argumentus un tos izteicienus, kurus viņš uzskata par pieļaujamiem un kuri atbilst viņa pasaules uzskatam un, protams, arī inteliģences līmenim, ja tā varētu teikt. To nevajadzētu uzskatīt par apvainojumu, ja es pieminu šādus parametrus. Bet parasti pēdējos gados Latvijā ir jūtams tas, ka mēs bieži vien sajaucam publiskas lietas un privātas lietas. Darba likumā un citos likumos ir paredzētas šīs vienlīdzīgās tiesības, un šie parametri ir tādi, kurus darba devējs vērtē; piemēram, manu tautību darba devējs spēj novērtēt un izteikt savu viedokli, tāpēc ka es to ne no viena neslēpju, tas ir ierakstīts manā pasē, un arī citā valodā runājošs darba devējs... Manā pasē tas ir ierakstīts, tāpēc ka es lepojos ar savu tautību, bet darba devējs arī pēc manas izrunas, varbūt pēc manas izloksnes vai akcenta spēj spriest par manu nacionālo piederību. Taču ir arī tādas lietas, kas ir absolūti privātas, un arī seksuālā orientācija ir absolūti privāta lieta, par kuru nevienam nav tiesību interesēties. Tāpat kā par reliģisko pārliecību. Darba devējs nedrīkst uzdot tādu jautājumu. Tāpat kā par politisko piederību. Darba devējam nav tiesību uzdot jautājumu arī par to, protams, ja es nepretendēju strādāt kādas konkrētas partijas birojā. Un tāpēc, tikai vadoties pēc prakses, ja mūsu valstī izrādītos, ka notiek diskriminācija darba jomā pēc šīm pazīmēm, kuras ir minētas vai kuras mēs gribam ietvert, mums tiek piedāvāts to ierakstīt likumā. Tad, protams, tas būtu pamatoti, ja žurnālistam ir aizliegts strādāt viņa amatā vai komponistam, vai aktierim... vienalga, kādā amatā... Tad, protams, tas būtu īpaši likumā jāatrunā. Bet, ja šajos laikos šī problēma nodalīt publisko un privāto ir tiktāl degradējusies, ka mūsu skolnieki uzskata par pieņemamu 1. septembrī piedzēruši vārtīties pilsētas apstādījumos, ja par normālu uzvedības stilu ģimnāzistes un studentes uzskata ielasmeitas stilu gan savā apģērbā, gan uzvedībā un rīcībā, tad tas absolūti nenozīmē, ka viņas tādas ir, jo bieži vien cilvēks neapzinās, ko publiski var rādīt un ko nevajag rādīt. Es domāju, ka arī šinī gadījumā, saņemot šo piedāvāto priekšlikumu no valdības, kas paredz iekļaut Darba likumā arī šo konkrēto pazīmi, tā nav pamatota ar mūsu tautas tradīcijām, ar tradicionālu neiecietību vai tradicionālu diskrimināciju, jo es nezinu tādus gadījumus pat padomju laikos, kad šāda diskriminācija būtu notikusi. Tā drīzāk ir mūsu sekošana Eiropas modei vai sekošana to valstu piemēram, kurās varbūt pastāv šī problēma. Es nezinu, kā tas ir musulmaņu valstīs. Es nezinu, kā tas ir Izraēlā, kur Vecā Derība skaidri un gaiši raksta un pasaka, kāds ir cilvēka pienākums pret valsti, pret Dievu, pret savu tautieti un tamlīdzīgi. Es domāju, ka, ierakstot likumos nevajadzīgas normas, mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, kādu mēs apspriedām šodien pirms pusdienām, - ka sarežģījumi notiek tajās vietās, kur tiem nevajadzētu notikt. Un tādā gadījumā mēs, protams, neņemtu vērā vienu lietu, kas arī tagad diemžēl jau ir, ka par mācītāju... ka uz mācītāja darbu var pretendēt cilvēks, kurš ir rīkojies pretēji tiem priekšrakstiem, kādi viņa sludinātajai filozofijai būtu obligāti, ka uz bērnu audzinātāja amatu bez ierunām varētu pretendēt cilvēks, kurš tagad mūsu bērniem mācītu citu patiesību, citādas ģimenes attiecības, citādu ģimenes modeli, nekā tas mums ir pieņemts vai būtu pieņemams. Kā jau šeit kolēģis minēja, tad tagad mums vairs nebūs obligātā karadienesta, bet, ziniet, kur ir hierarhija un viena cilvēka pakļautība otram, - citiem cilvēkiem pēc viņu ieņemamā amata, arī tur var parādīties ļoti diskutablas attiecības tieši tāpēc, ka, lūk, šim augstākajam priekšniekam, kuram būs šāda netradicionāla orientācija, būs vēlēšanās un iespēja pakļaut savām vēlmēm savu padoto. Es domāju, ka mums vajadzētu vadīties pēc tās pašas prakses, kāda mums līdz šim ir bijusi. Ikdienā parasti šāda diskriminācija nenotiek, un arī tajos gadījumos, kas ir ļoti specifiski gadījumi, kas ir attiecīgās konfesijas vai attiecīgās nozares kompetence, kur šī orientācija ir absolūti slēpjama un nekādā veidā nav publiskojama, mums vajadzētu uzskatīt par normālu to, ka mēs ikdienā neinteresējamies par cilvēka seksuālo orientāciju, par to, kādus dzērienus kurā laikā, kādā daudzumā un kādos svētkos viņš dzer, kādā valodā viņš runā savās mājās, savā ģimenē un kādu mūziku viņš klausās. Jo, ja mēs pieļaujam, ka darba devējam viens darbinieks var patikt vairāk, bet otrs - mazāk, tad, lūk, visas šīs absolūti privātās lietas, protams, var tikt izmantotas kā diskriminācijas pazīmes, kuras likums nedrīkst akceptēt un pieļaut un kuras, protams, normālā sabiedrībā vai kristīgā sabiedrībā, kādu mēs statistikā redzam sevi, tad šī lieta nebūtu akcentējama, ierakstot to īpaši likumā, jo, kaut arī citās valstīs, citās tautās vai citās vietās tas varbūt ir aktuāli, es tomēr uzskatu, ka šobrīd mūsu valstī nav aktuāla diskriminācija ne pēc kādām pazīmēm, izņemot varbūt politisko orientāciju, ko es varu minēt no savas pieredzes, bet tā jau ir pagātnes palieka. To mēs varam uzskatīt par nevēlamu un izskaužamu pagātnes palieku... Mums tā kādreiz teica padomju laikā, ka viss, kas bija slikts, ka tā bija kapitālisma palieka. Nu uzskatīsim, ka šobrīd tās lietas ir sociālisma paliekas, jo mūsu mērķis ir tomēr demokrātiskā valstī, tiesiskā valstī nodrošināt visiem vienādas tiesības pēc tā principa: “Viens likums, viena taisnība visiem. ” Un tāpēc jo lielāka ir mūsu kā likumdevēja atbildība. Nevar likumu pieņemt tikai ar balsu vairākumu, jo pēc šādas metodes darbojas arī cietuma kamerā, kur ar kulaku vairākumu nosaka kārtību. Likumam ir jābūt saprātīgam, likumam ir jābūt taisnīgam, un likumam ir jābūt pamatotam ar konkrētu vajadzību. Paldies par uzmanību!".
• 2005_09_15-seq432 language "lv".
• 2005_09_15-seq432 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2005_09_15-seq432 mentions Q211.
• 2005_09_15-seq432 mentions Q193089.
• 2005_09_15-seq432 mentions Q8436.
• 2005_09_15-seq432 mentions Q801.