Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_09_15-seq26> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2005_09_15-seq26 type Speech.
- 2005_09_15-seq26 number "26".
- 2005_09_15-seq26 date "2005-09-15".
- 2005_09_15-seq26 isPartOf 2005_09_15.
- 2005_09_15-seq26 spokenAs 147.
- 2005_09_15-seq26 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu mazāk runāt par Arvīdu Ulmi, tikai konstatēt vienu faktu: čeka viņam savulaik nevarēja pantu “piesiet”, taču neatkarīgās Latvijas likums viņam bez problēmām “pieliek” pantu un sauc viņu pie tiesas, un tiesas datums jau mums ir paziņots. Taču es gribētu drusku runāt par citu lietu - par mūsu kā likumdevēju atbildību par to, kā mēs grozām vienu vai otru likumu. Nemaz ne tik sen, pagājušajā gadā, ja nemaldos, es kāpu šeit divreiz tribīnē, kad mēs diskutējām par to likumu, kas reglamentē gājienus, piketus, demonstrācijas. Un Arvīda gadījums jau nav vienīgais. Jūs visi esat lasījuši, ka nupat, pavisam nesen, Raivis Dzintars, žurnālists un nacionāli orientēts jauns cilvēks, dabūja 100 latu sodu par to, ka, lūk, pretī Krievijas vēstniecībai viņš kurā tur datumā sadedzināja PSRS karogu. Tas ir konkrēts gadījums, uz kuru es vērsu jūsu uzmanību jau tad, kad otrajā un trešajā lasījumā strādājām pie šā likuma grozīšanas. Ja jūs neatceraties, varat paskatīties stenogrammā! Likumu nevar taisīt kā uzvalku, šūt piemērotu vieniem kamiešiem, kuriem tas der, bet citiem tas neder. Un, protams, tiesnesis var traktēt dažādi - vienā gadījumā sirpis un āmurs ir lauksaimniecības darbarīki un nekādas atbildības par to demonstrēšanu un slavināšanu nav, bet otrā gadījumā var uzskatīt, ka PSRS karoga zaimošana faktiski ir komunistiskās atribūtikas slavēšana. Šajā gadījumā mēs esam nonākuši drusku līdzīgā situācijā. Es gribētu pievērst tam jūsu uzmanību un atgādināt, kas par šādiem gadījumiem ir rakstīts Satversmē. Satversmes 103. pants saka skaidri un gaiši: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. ” Vai Arvīds pieteica šo gājienu, šo pasākumu? Jā, viņš to pieteica, bet viņš to pieteica tikai tad, kad izrādījās, ka tiesa ir atcēlusi aizliegumu rīkot geju gājienu. Līdz ar to viņš nokavēja noteikto termiņu. Šeit rodas pretruna starp Satversmi un likumu. Izrādās, likums prasa, lai viņš saņemtu atļauju no pašvaldības. Tajā pašā laikā Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas iepriekš minētajā 103. pantā, “var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ” Nu tātad mums ir jāuzskata, ka - pretstatā atļautajam gājienam Vecrīgā - Arvīda pieteiktais pasākums, tikšanās ar saviem domubiedriem, varbūt bijis netikumīgs un vērsts pret valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Es neredzu šeit nevienu no šīm pazīmēm. Taču ar gandarījumu es varu konstatēt, ka, neskatoties uz to, ka daudzos gadījumos mūsu vairākums nav ņēmis vērā manus argumentus un nu mēs esam šos likumus sataisījuši un sagrozījuši tādus, kādi nu tie ir, man ir cerība, ka nākamās paaudzes juristi tomēr pieies tām lietām savādāk. Es jums gribu citēt divu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu - Edgara Pastara un Jāņa Plepa - jau pagājušā gada 5. aprīlī teikto. Citēju: “Satversmes 103. pantā konstitucionālais likumdevējs pats tieši ir izvēlējies vienu no šiem veidiem, nosakot, ka ar Satversmes 103. pantu aizsargātos pasākumus ir nepieciešams iepriekš pieteikt, Satversmes līmenī izslēdzot iespēju pēcāk ar likumu noteikt nepieciešamību iegūt atļauju sapulces rīkošanai. ” Lūk, tātad Satversmes 103. pants paredz tikai negatīvo kontroli. Personas pēc iepriekšējas informēšanas var iziet ielās, bet valsts pilnvarotā institūcija var aizliegt pasākumu. Un Satversmes 116. pantā ir minēti tie gadījumi, kad var aizliegt šos pasākumus. Protams, mūsu kļūda ir tā, ka, balstoties uz savu pieredzi, mēs tās metodes, kuras bieži vien pielietojam likumdošanā savu ekonomisko jautājumu risināšanai vienas vai otras grupas interesēs, pārnesam uz politiskajiem jautājumiem. Taču politiskajos gadījumos mēs katrs pats varam nonākt līdzīgā situācijā. Un tāpēc, kolēģi, es ar mums dotajām tiesībām aicinu, protams, neizdot Arvīdu Ulmi tiesāšanai, tāpēc ka viņš nav vērsies ne pret tikumību, ne pret valsts drošību, ne pret pastāvošo kārtību. Paldies par uzmanību!".
- 2005_09_15-seq26 language "lv".
- 2005_09_15-seq26 speaker Peteris_Simsons-1948.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q211.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q159.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q177465.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q15180.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q498407.
- 2005_09_15-seq26 mentions Q5764666.