Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_09_15-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2005_09_15-seq10 type Speech.
- 2005_09_15-seq10 number "10".
- 2005_09_15-seq10 date "2005-09-15".
- 2005_09_15-seq10 isPartOf 2005_09_15.
- 2005_09_15-seq10 spokenAs 40.
- 2005_09_15-seq10 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! “Tēvzemiešu” frakcija vēršas pie Saeimas ar nelielu grozījumu likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Šā grozījuma mērķis nav 4. pantā mainīt nacionālās pretošanās kustības iespējamo dalībnieku apjomu, jo tas varētu izsaukt iebildumus no kādas ministrijas puses, un tas, protams, saistīts arī ar finansiālajiem izdevumiem. Taču frakcija redz, ka atsevišķos gadījumos personām, kuras tādā vai citādā veidā ir cietušas no padomju varas iestāžu represijām, ir problēmas ar šā statusa apstiprināšanu. Uzmanīgi salīdzinot spēkā esošo 4. panta redakciju un to 4. pantu redakciju, ko mēs piedāvājam, var redzēt, ka nav principiālu izmaiņu, nav izmainīts pat tas, ka par šo jautājumu lemj pašvaldība. Taču mazliet ir izmainīts pamats, uz kura var fiksēt šā statusa piešķiršanu. Spēkā esošajā redakcijā ir ietverti divi apakšpunkti: vienā - Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegti dokumenti par darbību nacionālās pretošanās kustībā, otrajā - Latvijas Republikas tiesas spriedums, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā (gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti). Trešajā punktā - Tieslietu ministrijas atzinums. Praksē bieži vien tiek interpretēts tā, ka ir vajadzīgi visi trīs vai divi no šiem pamatiem, lai pašvaldība lemtu par attiecīgā statusa piešķiršanu. Tādējādi Tieslietu ministrijas līmenī vairākkārt ir apstājušies cilvēki, kuriem ir bijuši citi šādi dokumenti. Mēs piedāvājam precīzi nodalīt to, ka pirmajā gadījumā nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kura veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja darbība nacionālās pretošanās kustībā ir apliecināta ar Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā, vai arī ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa ir konstatējusi faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti. Tātad tie abi nevar tikt prasīti vienlaicīgi. Un panta otrā daļa: ja persona, kura vēlas iegūt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, nevar iesniegt pašvaldībai kādu no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem dokumentiem, pašvaldība piešķir nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu. Tādējādi šeit ir precīzi nodalītas pašvaldības un valsts funkcijas, bet tajā pašā laikā galīgais vārds paliek pašvaldībai, kā tas ir arī šobrīd. Domājam, ka Saeimas deputātiem ir aktīvi jāiejaucas likumdošanā, ja tie redz zināmas nepilnības, it sevišķi tāpēc, ka neviens likums nekad nevar būt tik labs, lai to nevarētu uzlabot vēl vairāk. Ceram, ka Saeima varētu iedziļināties šajā nelielajā niansē un atbalstīt šo priekšlikumu tāpēc, ka likumi ir jāuzlabo, un argumenti, kurš ir iesniedzis vai kurš nav iesniedzis, mūsuprāt, nevar būt izšķirošie.".
- 2005_09_15-seq10 language "lv".
- 2005_09_15-seq10 speaker Maris_Grinblats-1955.
- 2005_09_15-seq10 mentions Q822919.
- 2005_09_15-seq10 mentions Q211.
- 2005_09_15-seq10 mentions Q1771611.