Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_08_30_as-seq20> ?p ?o. }

• 2005_08_30_as-seq20 type Speech.
• 2005_08_30_as-seq20 number "20".
• 2005_08_30_as-seq20 date "2005-08-30".
• 2005_08_30_as-seq20 isPartOf 2005_08_30_as.
• 2005_08_30_as-seq20 spokenAs 5.
• 2005_08_30_as-seq20 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ja opozīcijai nav īstas skaidrības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai rezervēto summu jēdzīgu izlietojumu, tad es tam varu tikai pievienoties un ilustrācijas labad pastāstīt, kā tiks izlietoti jau šajos grozījumos nobalsotie 613 000 latu, kurus Kultūras ministrijai būs jāpacenšas iztērēt jau šogad. Kultūras ministrija ir sākusi Latvijas kultūras atdzimšanas veicināšanas procesu ar astronomisku, nozarē vēl nebijušu administratīvās kapacitātes audzēšanu, 12. aprīlī izveidojot valsts aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”. Minētās aģentūras 25 darbinieki (tās ikgadējais budžets ir 1 105 000 latu, un finansējuma avots, kā rakstīts nolikumā, ir “valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem”) saņems no 10 līdz 25 latiem stundā, tas ir, no 1700 līdz 4250 latiem mēnesī, kā rakstīts Ministru kabineta sēdes materiālos. Aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” nepieciešamo pakalpojumu apmaksai ir paredzēti 347 700 latu, tātad vidēji uz vienu plānoto darbinieku - 14 000 latu. Izdevumiem, kas saistīti ar sabiedriskajām attiecībām, tiek plānoti 81 735 lati, ekspertiem - 80 000 latu, juridiskajiem pakalpojumiem - 45 000 latu, reklāmas un prezentācijas izdevumiem - 33 000 latu, komandējumiem un dienesta braucieniem - 45 000 latu. Un es domāju, ka šeit vajadzētu atgādināt, ka Ministru prezidents, finanšu ministrs un kultūras ministre - visi trīs pārstāv Tautas partiju. Ar šādu informāciju mēs, protams, ikdienā netiekam traumēti, tā nav atrodama ne Kultūras ministrijas mājaslapā, ne ministres izteikumos, ne Latvijas medijos. Gluži otrādi! Kā mūs informē “Panorāma” (es citēju), “aģentūras darbībai papildu līdzekļi no budžeta nav paredzēti”. Arī Ministru kabineta mājaslapā internetā lasām, ka “kopumā rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu”. Nesaprotamu iemeslu dēļ nav pieejams kopējais projektu realizācijas plāns, kas skaidri definētu nozares prioritātes, projektu realizācijas nepieciešamību, sasniedzamos mērķus, labumus un iespējamos zaudējumus. Parasti uz šādiem jautājumiem atbild līdz vērienīgu un ļoti naudasietilpīgu projektu uzsākšanai. Ja tas tā nenotiek, rodas jautājums: vai jel kādam no miljonu ieguldītājiem vispār pašam ir kāda skaidrība par to? Valstī vēl aizvien neviens īsti nevar pateikt, par kādiem līdzekļiem tiks būvēta kaut vai tā pati Nacionālā bibliotēka. Kritiskā stāvoklī ir Brāļu kapi, Lielajai ģildei, Doma baznīcai, Dziesmu svētkiem valsts budžetā nav ne lata. Tautas nemateriālās kultūras mantojumam visas Latvijas teritorijā visa gada garumā paredzēti gandrīz tikpat lieli līdzekļi kā aģentūras “Jaunie Trīs brāļi” sabiedriskajām attiecībām. Brūkošie kultūras pieminekļi - muižas, pilis, baznīcas - saņem vien knapu desmito daļu no pašiem neatliekamākajiem darbiem nepieciešamā finansējuma. Nemaz jau nerunājot par to, ka denacionalizēto namu īrnieku jautājuma atrisināšanai būtu pieticis ar 100 miljoniem latu! Valsts Akadēmiskajam korim neatradās algām nieka 20 000 latu, un pagājušajā gadā par pasaules labāko kordiriģentu nominētais Māris Sirmais, kurš ir arī neskaitāmu gada Lielās mūzikas balvu laureāts un daudzu citu pasaules konkursu laureāts, šajā dziesmu par nacionālo identitāti pasludinājušajā valstī vairs nevadīs vienīgo (es pasvītroju - vienīgo!) Kultūras ministrijas pārziņā esošo kori - Valsts Akadēmisko kori. Nevaru saprast, kādēļ - ciniski, apzināti vai aiz totālas muļķības - strauji un metodiski tiek iznīcinātas vērtības. Visticamāk, Latvija pārskatāmā nākotnē neatradīs simtiem miljonu grandiozo plānu realizēšanai. Dāsni apmaksātie aģentūras darbinieki - “savējo” klans, korporatīvā grupa vai vēl kā citādi sauktie - pie tā nebūs vainīgi. Kā paskaidroja aģentūras direktors Magone, konkurss attiecībā uz vakantajām darbinieku vietām netiks rīkots, bet tiks mēģināts (citēju) “pārpirkt no dažādām firmām zināmus cilvēkus”. Viņi baudīs dzīvi, braukājot pa pasauli pieredzes apmaiņā un mēģinot piesaistīt finansējumu, tiekoties ar citu valstu speciālistiem, veidojot sabiedriskās attiecības, piedaloties izstādēs ar jauno “Jauno Trīs brāļu” maketiem visās pasaules malās, un tā tālāk, un tā joprojām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmais makets kopā ar svītu par 150 tūkstošiem latu piedalījās Venēcijas dienu biennālē 2002. gadā. Birkerta gatavotais jaunais makets par 130 tūkstošiem latu piedalīsies šoruden Latvijas dienās Francijā, sev līdzi par pagaidām nezināmu summu aizvizinot arī pavadītājus ministres vadībā. Dzīves baudīšanas process turpinās. Jāatgādina vien tas, ka līdzīgu, nekoptu dzīves svinēšanas dzīru galdu ieraudzīju Kultūras ministrijā 2002. gadā.".
• 2005_08_30_as-seq20 language "lv".
• 2005_08_30_as-seq20 speaker Inguna_Ribena-1956.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q211.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q142.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q1419663.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q641.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q1250133.
• 2005_08_30_as-seq20 mentions Q16363844.