Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_08_25_as-seq29> ?p ?o. }

• 2005_08_25_as-seq29 type Speech.
• 2005_08_25_as-seq29 number "29".
• 2005_08_25_as-seq29 date "2005-08-25".
• 2005_08_25_as-seq29 isPartOf 2005_08_25_as.
• 2005_08_25_as-seq29 spokenAs 49.
• 2005_08_25_as-seq29 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Esmu gandarīts, ka varu izskatīšanai parlamentā piedāvāt grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2005. gadam”, kas tika akceptēti Ministru kabinetā šā gada 23. augustā. Šodien mums ir pamats būt lepniem: valsts budžeta grozījumi tik lielā apmērā ir iespējami, tikai pateicoties straujajai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, par kuru mūs var apskaust vai jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts. Nenoliedzami, savu artavu šajā situācijā ir devis arī mūsu valsts nodokļu administrācijas sekmīgais darbs. Tāpēc valdība šodien var atļauties prognozēt ekonomisko izaugsmi 2005. gadā 7,5% apmērā, kas ir vairāk nekā tika prognozēts 2005. gada budžeta izstrādes laikā, kad mēs plānojām, ka mūsu valsts iekšzemes kopprodukts šajā gadā pieaugs tikai par 6,7 procentiem. Arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir būtiski pieaudzis. Turklāt mani kā finanšu ministru īpaši iepriecina tas, ka eksporta pieauguma tempi ir bijuši augstāki nekā importa tempi. Tādējādi valdības piedāvātajā 2005. gada valsts budžeta grozījumu projektā ir paredzēts palielināt valsts budžeta ieņēmumus par 130,1 miljonu latu, palielinot tos līdz 2,7 miljardiem latu. Ar šiem budžeta grozījumiem no valsts pamatbudžeta valdības izvēlētajām prioritātēm tiek papildus piešķirti 138,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus paredzēts palielināt kopumā par 108 miljoniem latu - līdz 1,98 miljardu latu līmenim. Pieaugumu nodrošinās lielāki pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi. Savukārt prognozētais ārvalstu finansiālās palīdzības apmērs tiek samazināts par 35,2 miljoniem latu. Speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 21,7 miljoniem latu, pamatā palielinoties sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomam. Budžeta grozījumos paredzēti papildu izdevumi un aizņēmumu limita palielinājums pašvaldībām 153,7 miljonu latu apmērā, bet tiek paredzēts palielināt tikai tādus izdevumus, kas rada pēc iespējas mazāku tiešu fiskālo ietekmi uz 2006. gada budžetu. Budžeta grozījumu mērķis ir arī zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šajā gadā. Tā kā šos valdības apsvērumus uzskatu par ļoti izšķirīgiem, atļaušos mazliet vairāk pakavēties pie tiem. Valdība ir ļoti labi informēta par nepietiekamajām algām ļoti daudzos sektoros. Un nav ko slēpt, ka mēs esam arī nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai arī šā gada valsts budžeta grozījumos papildu pārdalei tiek piedāvāta ievērojama naudas summa, valdība nedrīkst atļauties viendienīšu politiku un uzreiz novirzīt šos līdzekļus valsts budžeta iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Kāpēc? Atbilde uz šo jautājumu droši vien jums ir labi zināma: Latvijas tautsaimniecības straujajai attīstībai šobrīd ir tikai viens būtisks nevēlams blakusefekts, par kura samazināšanu mums jārūpējas kopīgiem spēkiem, - tā ir inflācija. Patēriņa cenu pieaugums 12 mēnešu garumā 2005. gada pirmajā pusē (salīdzinājumā ar 2004. gada beigām) ir samazinājies tikai par vienu procentpunktu, kas liek paaugstināt vidējās inflācijas prognozi visam gadam līdz 6 procentiem. Augstāku inflācijas līmeni, nekā bija prognozēts, pamatā nosaka nepārtrauktais degvielas cenu kāpums pasaules tirgos un augstais eiro kurss lata pārsaistes brīdī. Turklāt iekšzemes patēriņa pieaugums saglabājās ļoti augsts, un tas stimulēja cenu palielināšanos. 2005. gada pirmajā pusē ir pieņemti lēmumi par administratīvi regulējamo cenu celšanu, tāpēc valdība izšķīrās par, manuprāt, vienīgo valstiski atbildīgo lēmumu — tā budžeta grozījumos paredzēja līdzekļus novirzīt vienreizējām investīcijām un nepalielināt 2005. gada valsts budžeta deficītu, atstājot to nemainīgu - 1,68% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Turklāt - būsim atklāti! - priekšvēlēšanu gadā šāds lēmums bija divtik grūts. Taču šāda valdības izvēle ne tikai vēl vairāk stabilizēs mūsu valsts stingro fiskālo politiku, bet arī vēl konkrētāk apliecinās Latvijas virzību uz pievienošanos eirozonai 2008. gadā. Valdība joprojām šo mērķi uzskata par reālu un no tā nav atkāpusies. Kas attiecas uz darba algām, tad arī šajā ziņā ir vērojamas pozitīvas tendences. Kaut arī darba samaksas reālais pieaugums 2004. gadā, pieaugot inflācijai, samazinājās, tomēr 2005. gada pirmajā ceturksnī strādājošo darba algas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir ievērojami palielinājušās - par 16,2 procentiem. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka darba samaksas paaugstināšana daudzos sektoros būs viena no visbūtiskākajām valdības darba prioritātēm, strādājot pie 2006. gada valsts budžeta. Protams, valsts resursi neļaus apmierināt visu sektoru prasības pilnībā, taču esmu pārliecināts, ka valdība spēs piedāvāt būtisku darba samaksas pieaugumu nākamgad vairākos sektoros strādājošajiem. Runājot par valdības piedāvātajām prioritātēm 2005. gada valsts budžeta grozījumos, vēlos uzsvērt, ka tās ir saprātīga kompromisa rezultāts valdības mērķu īstenošanai: līdzekļus pārdalīt par labu vienreizējām investīcijām attīstībai un iespēju robežās atslogot 2006. gada valsts budžetu, neaizmirstot arī par stingru fiskālo politiku. Minēšu pašas būtiskākās prioritātes. Visvairāk līdzekļu šajos budžeta grozījumos valdība piedāvā papildus novirzīt Zemkopības ministrijai - 33,3 miljonus latu -, no kuriem lauvas tiesa paredzēta subsīdijām Latvijas lauksaimniekiem. Nemainīga valdības prioritāte ir veselības aizsardzība, tāpēc Veselības ministrijai investīcijām budžeta grozījumos atvēlēti gandrīz 13 miljoni latu. Nozīmīgs atbalsts 2005. gada valsts budžeta grozījumos ir paredzēts arī labklājības nozarei, vairāk par 7 miljoniem latu atvēlot bērnu kopšanas pabalstu izmaksai. Lai vairotu pašvaldību finansiālās iespējas un uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, ļoti nozīmīgus līdzekļus valdība plāno šā gada valsts budžeta grozījumos novirzīt mērķdotācijās pašvaldībām - vairāk nekā 18 miljonus latu. To skaitā gandrīz 10 miljoni latu paredzēti izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai. Turklāt pašvaldību aizņēmuma limits ir palielināts par 9 miljoniem latu. Es ceru, ka šie līdzekļi tiks novirzīti attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai un pašvaldību vadītāji būs ļoti godprātīgi attiecībā uz šo līdzekļu izlietojumu. Ne mazāk nozīmīgas ir arī pārējās prioritātes. Valsts autoceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai papildus atvēlēti gandrīz 5 miljoni latu, pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļiem - gandrīz 8 miljoni latu, 2 miljoni latu atvēlēti papildu investīcijām Latvijas augstskolās, 2,5 miljoni latu - zinātnei, un 4,7 miljoni latu - sporta finansēšanai papildus. Tāpat valdība piedāvā gandrīz 8 miljonus latu šogad papildus novirzīt iekšlietu sistēmai un gandrīz 5 miljonus latu - Tieslietu ministrijai. Vēlos akcentēt arī atsevišķas valsts budžeta grozījumos paredzētās izdevumu pozīcijas, kuras, iespējams, ir salīdzinoši nelielas, taču šo ieguldījumu efektivitāte bieži vien ir izšķirīga. Tā, piemēram, šajos budžeta grozījumos ir paredzēti līdzekļi gan triju jaunu Latvijas vēstniecību atvēršanai Japānā, Gruzijā un Azerbaidžānā, gan nacionālā kino attīstībai, gan Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu fizisko personu nodokļu auditus, deklarāciju pārbaudes un informācijas apmaiņu ar Iedzīvotāju reģistru. Visbeidzot - mani gandarī apstāklis, ka valdība ir spējusi atrast papildu līdzekļus tādām parasti piemirstām institūcijām kā abas mūsu sabiedriskās raidorganizācijas: tām paredzēti 1,3 miljoni latu. Protams, ir arī daudzas citas mazākas izdevumu pozīcijas, taču es nevēlos vairāk kavēt jūsu laiku. Es jūs aicinu ar visām budžeta grozījumos paredzētajām pozīcijām iepazīties Finanšu ministrijas sagatavotajā 2005. gada valsts budžeta grozījumu dokumentu paketē. Valdības vārdā es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt valdības piedāvātos 2005. gada valsts budžeta grozījumus, ar kuriem Latvijas tautsaimniecības attīstībā ieplūdīs nozīmīgas investīcijas: tiks finansēti daudzi neatliekami pasākumi, un tajā pašā laikā tiks ievērota stingra fiskālā politika. Novēlu jums savā izvēlē būt valstiski atbildīgiem un saimnieciski tālredzīgiem, jo tieši to no mums, politiķiem, visvairāk gaida Latvijas sabiedrība. Paldies jums par uzmanību!".
• 2005_08_25_as-seq29 language "lv".
• 2005_08_25_as-seq29 speaker Oskars_Spurdzins-1963.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q822919.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q211.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q4294791.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q193089.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q458.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q1771611.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q230.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q17.
• 2005_08_25_as-seq29 mentions Q227.