Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_06_22-seq901> ?p ?o. }

• 2005_06_22-seq901 type Speech.
• 2005_06_22-seq901 number "901".
• 2005_06_22-seq901 date "2005-06-22".
• 2005_06_22-seq901 isPartOf 2005_06_22.
• 2005_06_22-seq901 spokenAs 150.
• 2005_06_22-seq901 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 11. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - priekšlikums nosaka to, ka vietējo pašvaldību administratīvā reforma tiek realizēta brīvprātīgi - bez piespiedu mehānismiem, tāpēc šai reformai ir jānotiek vienlaicīgi arī ar reģionālo reformu, kas ļautu precīzāk ievērot šo subsidiaritātes principu, šo varas sadalījuma principu, un veikt funkciju pārdali. Un tā visa rezultātā šī reforma varētu nest pozitīvus augļus, turklāt tai ir jānotiek brīvprātības režīmā, attiecīgi nenosakot ne šo termiņu, ne to, cik valstij vajadzēs naudas līdzekļu, ne arī to, cik lielas ir iespējas atbalstīt šo novadu veidošanu. Tādā veidā šie novadi veidojas saskaņā ar šo shēmu, kas ir paredzēta; teiksim, atbilstoši projektam šīs pašvaldības, pieņemot savus lēmumus, var veidot šos novadus, un tā rezultātā veidojas normālas pašvaldības, kuras ir spējīgas tālāk strādāt un attīstīties. Tāpēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas realizācijas rezultātā ir jāizveidojas tādām pašvaldībām, kuras būs finansiāli izlīdzsvarotas un ekonomiski pēc iespējas neatkarīgas, lai to budžeti būtu tādi, kas varētu normāli apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Tad tās varēs arī infrastruktūru sakārtot un sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, un tieši tāpēc šī reforma reāli ir nepieciešama, ir nepieciešami šie līdzekļi, un šajā reformā ir jābūt arī šim brīvprātības principam, jo savādāk, ja pašvaldības nepiekritīs šādai reformai, tad tā doma, ka tālāk reāli būs šis atbalsts no vietējām pašvaldībām, no iedzīvotājiem... tad tas nebūs sagaidāms šīs reformas tālākajā realizācijā. Šeit mēs pašvaldībām paredzam arī šīs pārsūdzēšanas iespējas, ja to lēmumi netiek ņemti vērā, - un tā varētu būt Satversmes tiesa vai kāda cita institūcija, kurai ir jābūt neatkarīgai no valsts iestādēm, un tādā veidā, teiksim, šo teritoriju administratīvo robežu mainīšana lielā mērā tiks regulēta - tiks dota iespēja arī pašai pašvaldībai izteikt savu viedokli vai arī apstrīdēt tos lēmumus, kurus būs pieņēmuši ministri vai Ministru kabinets, realizējot šos apvienošanās projektus. Vēl viena būtiska atšķirība, kura būtu jāņem vērā, ir tā, ka mums tomēr ir šīs lauku teritorijas un ir pilsētu teritorijas, kur pašvaldību loma un vieta ir atšķirīga. Ir šīs teritorijas, kurās ir ļoti liels iedzīvotāju blīvums, un ir teritorijas, kurās ir minimāls iedzīvotāju blīvums, bet šīs teritorijas tomēr ir jāapsaimnieko, tur ir jābūt pašu pārvaldei, bet cilvēkiem, iedzīvotājiem, ir jābūt iespējām piedalīties šo teritoriju tālākā izaugsmē un attīstībā. Tāpēc es gribētu minēt vienu reālu piemēru. Izveidojot novadus, pašreiz mums rodas arī tādas situācijas, ka nav šā valstiskā plānojuma, valstiskā skatījuma uz šo novadu lielumu, kā arī netiek ievērots kritērijs, ka parasti, pilsētām apvienojoties ar diviem vai vienu pagastu, praktiski veidojas pašvaldības, kurās dominējošā un politiskā loma ir pilsētu deputātiem, kuri ir ievēlēti no pilsētām, turpretī šīm mazajām lauku teritorijām, kuras iekļaujas šajā novadā, praktiski nav ne politiskās, ne ekonomiskās ietekmes uz šo pašvaldību, teiksim, finanšu līdzekļu sadalījumu. Lūk, viens piemērs. Es gribētu teikt, ka es apmeklēju Preiļu novadu, kur Preiļu pagasts ir apvienojies ar Augstkalnes pagastu un Preiļu pilsētu. Tā rezultātā pašvaldībā no pilsētas ir septiņi deputāti, bet no laukiem ir knapi divi deputāti. Un ir skaidrs, ka arī šis finanšu sadalījums, teiksim, ceļu fonda nauda, tiek sadalīta tā: no 90 000 latu laukiem gadā tiek novirzīti tikai 5000, tas ir, knapi 5,5 procenti no šiem līdzekļiem, bet apkalpot šīs teritorijas tomēr vajag - infrastruktūra ir jāuztur, un arī ceļi jāuztur kārtībā. Agrāk šīs pašvaldības varēja četras, piecas vai sešas reizes nogreiderēt šos ceļus, turpretī tagad tās to var izdarīt tikai divreiz - pavasarī un rudenī. Tā ka šeit ir problēmas. Ja mēs arī veidojam šos novadus, tad mums ir jābūt arī šim politiskajam līdzsvaram starp laukiem un pilsētām, lai šie lauku pagasti, lauku teritorijas, netiktu devalvētas, sagrautas, bet - tieši otrādi! - lai tām rastos šī iespēja attīstīties. Tāpēc Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka šim procesam ir jābūt pakāpeniskam, ar finansiālo regulējumu, un reizē ar to mēs, brīvprātīgi ļaujot pašvaldībām izvēlēties un veikt šo reformu, šajā procesā iegūsim daudz pozitīvāku rezultātu, nekā tas ir bijis līdz šim. Un vēl viena lieta, kuru es gribētu uzsvērt. Pagasti mums tomēr ir vēsturiski administratīvi teritoriālie veidojumi - pašvaldības no Pirmās Latvijas laikiem. Vai mums vajag atteikties no šā pagasta nosaukuma, kaut arī tas varbūt ir nicinošs vai vienam otram nepatīkams? Es domāju, ka ir tieši otrādi - tās ir kultūrvēsturiskās saiknes ar šo teritoriju, un šīs lietas arī jāizvērtē, teiksim, veicot šo reformu. Paldies.".
• 2005_06_22-seq901 language "lv".
• 2005_06_22-seq901 speaker Stanislavs_Skesters-1958.
• 2005_06_22-seq901 mentions Q211.
• 2005_06_22-seq901 mentions Q2498135.