Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_06_22-seq821> ?p ?o. }

• 2005_06_22-seq821 type Speech.
• 2005_06_22-seq821 number "821".
• 2005_06_22-seq821 date "2005-06-22".
• 2005_06_22-seq821 isPartOf 2005_06_22.
• 2005_06_22-seq821 spokenAs 147.
• 2005_06_22-seq821 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es nāku tribīnē ne tikai kā Latvijas Pirmās partijas frakcijas un kā priekšlikuma iesniedzēju pārstāvis, bet arī kā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas pārstāvis. Es gribētu kolēģim Ābiķim oponēt tikai vienā lietā. Tas, kā katrs cilvēks runā ar Dievu vai ar savu sievu vai ko viņš saka saviem bērniem mājās, - tās nav publiskas lietas, kuras varētu ietekmēt skatītājus vai klausītājus, jo nevienam citam gar to nav daļas un tas nebūtu jāzina un jādzird, un tas arī netiek rādīts. Mēs diemžēl dzīvojam tādā sabiedrībā, kas mums ir sveša, jo mēs vēl ļoti īsu brīdi dzīvojam šādos apstākļos. Mēs esam pieraduši, protams, pie tām multiplikācijas filmām, ko rādīja padomju laikā, un tās nebūt nebija sliktas - gan latviešu filmas, gan krievu filmas. Un, dabīgi, ja pēkšņi parādās “Toms un Džerijs”, tad tas ir kaut kas jauns, un acīmredzot tas ir domāts citādai sabiedrībai, nevis mūsu sabiedrībai. Un, ja pašreizējos tirgus apstākļos runa ir par naudu, par peļņu, par biznesu, tad mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka, ja pēc kaut kā būs pieprasījums, tad arī būs adekvāts piedāvājums - gan tabaka, gan alkohols, gan ielasmeitas, gan narkotikas, gan azartspēles, gan lēti seriāli un dažādi šovi. Līdzko būs sabiedrībā pieprasījums, tā būs arī biznesmeņi, uzņēmēji, kas to piedāvās! Un, lūk, rezultāts: mēs esam nonākuši pie tā, ka vecāki vairs daudz nerūpējas par to, ko skatās viņu bērni. Daži pusaudži nosit savu skolasbiedru un iemet Gaujā, un pēc tam brīnās: “Kā tad tā?! Filmā rāda, ka viņš izpeld, varonīgi izkāpj krastā un nekas ar viņu nenotiek, bet te, izrādās, viņš ir beigts, pagalam, noslīcis un vēl nav atrasts līdz šim brīdim. ” Agrāk laukos kāvās ar sētas mietiem, turpretim tagad katrs puisis tur sev klāt beisbola nūju, jo tā ir daudz smalkāka, daudz civilizētāka. Rietumu filmās rāda, ka pēc cilvēka apstrādāšanas ar beisbola nūju viņš paliek dzīvs. Nu, realitāte ir daudz savādāka: viņam tiek pārlauzts galvaskauss, un viņš ir beigts. Protams, var jau kaut ko aizliegt vai noteikt kādus termiņus, laikus un tamlīdzīgi, bet tā nav tā labākā metode. Redziet, mēs dzīvojam tādos apstākļos, ka mūsu sabiedrība nav spējīga atšķirt un nevēlas atšķirt graudus no sēnalām. Mūsu sabiedrība nevēlas un neprot atšķirt informāciju no propagandas. Un vismazāk sabiedrība vērtē savu laiku, ko viņa patērē, skatoties dažādus šovus, diezgan vulgārus, primitīvus, pikantus un tamlīdzīgus, nedomājot par to, vai bērns sēž blakus un skatās vai sēž citā istabā un skatās otru televizoru. Un, ja runājam par kabeļtelevīziju, tad jāteic, ka tur tomēr ir lielākas iespējas kaut ko kodēt, kaut ko ierobežot. Un, manuprāt, dubults neplīst. Mēs sagaidīsim jauno likumu. Cerēsim, ka mums pietiks apņēmības un godaprāta, un vēlmes tur tiešām visu kārtīgi ierakstīt. Taču šobrīd situācija ir aktuāla, bīstama un pat traģiska. Situācija ir traģiska, jo nekad nevienā tiesā nevarēs attaisnoties slepkava par to, ka, lūk, viņš ir to redzējis videospēlēs, televīzijā vai vēl kaut kur citur un ka nesaprašanas un nezināšanas dēļ viņš izdarījis tā, ka tagad tas otrs - viņa skolas biedrs vai vienaudzis - ir beigts un pagalam. Un, lai tas tā nenotiktu, ir iesniegts, lūk, mūsu priekšlikums - ierosināt šo laika limitu, laika ierobežojumu. Taču vēlreiz atkārtoju: to, ko cilvēks dara baznīcā un kā viņš runā ar savu Dievu, nevajag rādīt citiem publiski! Katrs, kurš gribēs, aizies un piedalīsies tajos pasākumos. Ticības brīvība, kā mēs zinām, ir katra cilvēka individuāla tiesība un brīvība. Paldies par uzmanību!".
• 2005_06_22-seq821 language "lv".
• 2005_06_22-seq821 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2005_06_22-seq821 mentions Q211.
• 2005_06_22-seq821 mentions Q207928.
• 2005_06_22-seq821 mentions Q3401675.