Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_06_02-seq375> ?p ?o. }

• 2005_06_02-seq375 type Speech.
• 2005_06_02-seq375 number "375".
• 2005_06_02-seq375 date "2005-06-02".
• 2005_06_02-seq375 isPartOf 2005_06_02.
• 2005_06_02-seq375 spokenAs 37.
• 2005_06_02-seq375 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ir jāatvainojas, ka man neizdevās sevi atsaukt no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata un arī komisija neizteica vēlēšanos mani noņemt no šā amata, jo es nebiju līdz komisijas sēdei saņēmis valdes rakstveida lēmumu, kāpēc tad es īsti esmu izslēgts. Nevainosim šeit ne Tautas partijas frakcijas “zicpriekšsēdētāju”, ne citus, jo Tautas partijā ne valde, ne priekšsēdētājs neko nelemj! Par nepieciešamību aiziet no Ārlietu komisijas vadītāja amata es uzzināju sarunā ar Andri Šķēli šā gada aprīlī. Galvenais iemesls bija Valsts prezidentes neapmierinātība un spiediens uz Aigaru Kalvīti sakarā ar diviem jautājumiem - Ārlietu komisijas lēmums par nepieciešamību starpvalstu līgumos ar Krieviju atsaukties uz 1920. gada Miera līgumu un aktualizētais Krimināllikuma skaidrojums par atbildību robežu nelikumīgu izmaiņu gadījumā, kā arī Krievijas izstrādātās deklarācijas par starpvalstu attiecībām noraidīšana Ārlietu komisijā. Par pēkšņo manis izslēgšanu no partijas pēc Minoritāšu konvencijas ratificēšanas. Mēs ar Jāni Lagzdiņu sēdējām līdz pat pēdējai minūtei, gandrīz līdz pulksten deviņiem... Lagzdiņš vēl mani uzslavēja par labu darbu (No zāles dep. J. Lagzdiņš: “Neuzslavēju!”), bet pēc tam aizskrēja un aizmuguriski sāka tur kaut ko stāstīt, ka es mēģinot dibināt partiju kopā ar Juri Dalbiņu... Tas izrādījās meli... Tātad šo iemeslu izraisīja tas, ka Ārlietu komisija noraidīja Krievijas vēstnieka Kaļužnija lūgumu atlikt komunistiskā režīma politikas nosodījuma deklarācijas pieņemšanu līdz 18. maijam, kad bija paredzēta robežlīguma parakstīšana ar Igauniju un bija cerības, ka šādu līgumu varētu parakstīt arī ar Latviju. 11. maijā šīs cerības zuda, un visžēlīgi premjerministrs Kalvītis ar partijas īpašnieka atļauju darīja zināmu frakcijai, ka Saeima drīkst ratificēt minēto deklarāciju. Atteikšanās svītrot no šīs deklarācijas pantu par nepieciešamību turpināt Krievijas militārpersonu repatriāciju (un otrs ir pants par to, ka ir jāpiešķir materiālā palīdzība, noslēdzot īpašu nolīgumu ar Krieviju, tām personām, kas vēlas pašas izceļot uz savu etnisko vai vēsturisko dzimteni, un viņu ģimenes locekļiem) bija pēdējais piliens. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka ne partijas valde, ne “zicpriekšsēdētājs” šādus lēmumus nepieņem, nelemj šīs lietas. Tie priekšāsēdētāji kādreiz ir vājāki nekā aizmugurē sēdētāji. Un tāpēc jums ir jāzina Tautas partijas uzbūve, lai jūs to vispār saprastu. Nākamais. Bija tagad jārada kaut kāds melu mehānisms, lai paskaidrotu, kāpēc tad, ja komisija ir ar manu darbu apmierināta, es varētu tikt no šīs komisijas atsaukts. Tāpēc tika safabricēts pirmais valdes lēmums, ka es it kā esot mēģinājis uzaicināt dažus cilvēkus dibināt kaut kādu partiju. Nu, kā es jau teicu, tie bija meli. Tad parādījās otrs cilvēks mums, tāds Dzintars Ābiķis... nu ziniet, es neizteikšos... Aiciniet viņu uz citām partijām! Nākamais. Tad, kad vakardien man bija saruna ar Ati Slakteri un es teicu, ka tiešām es esmu gatavs pats atsaukt sevi jeb pateikt, ka es atkāpjos no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, un prasīju, kur ir lēmums, man tika paskaidrots, ka sēdes laikā, valdes sēdes laikā, neesot piedalījies sekretārs, tāpēc valdes lēmums nav noformēts. Šorīt es vēlreiz lūdzu Atim Slakterim parādīt man šo lēmumu. Viņš teica, ka vakar esot bijusi otra valdes sēde, kurā iepriekšējais lēmums tā kā esot uzlabots drusciņ. Tad parādījās stāsts par to, ka es esot antisemīts... Es gribu pateikt - un šodien tiks izplatīts mans paziņojums -, ka tas, ko es teicu par 1940. gadu, ir no grāmatas, ko ir uzrakstījis Franks Gordons, Izraēlas pilsonis. Grāmata saucas “Latvians and Jews Between Germany and Russia”. Plinera kungs, saku to jums... Mans citāts ir šajā grāmatā ietvertais Izraēlas vēsturnieka Dova Levina raksts Jeruzālemes izdevumā “Newsview” (1980. gada 10. augusts). Citēju: “Ir jānorāda, ka pašā latviešu tautā vēstures gaitā allaž atradās krietni daudz lišķu, iztapoņu un verga dvēseļu, kas centīgi kalpoja te vienai, te otrai svešu kungu varai. Taču šajā konkrētajā gadījumā 1940. gada vasarā bija pamats runāt par zināmu interešu sadursmi starp latviešu vairākumu un daudziem ebrejiem. Un tādējādi tika sēta sēkla turpmākajām nesaticībām. ” Tātad šis izteikums ir no Izraēlas pilsoņa un vēsturnieka izdotā raksta, kas publicēts žurnālā. To paziņojumu es izplatīju šodien arī visām ziņu aģentūrām. Līdz ar to arī šie meli atkrita. Un, tā kā es neredzēju, kāpēc tad īsti es esmu izslēgts, es diemžēl ierosināju atrisināt šos jautājumus un balsot vienkārši slēgtā balsojumā nākamo ceturtdien vai trešdien. Taču, tā kā neviens negrib balsot par manu izslēgšanu, acīmredzot vajadzēja šo lēmumu par manu atsaukšanu no komisijas. Es gribētu arī uzsvērt, ka tikai politologs Freimanis pateica, ka manai atsaukšanai ir viens iemesls - ka sākās tas viss ar Robežlīgumu... Es gribu jums pateikt arī to, ka ir vajadzīga “kabatas” Ārlietu komisija, jo pašreiz tiek gatavoja jauna deklarācija, kuru pieliks pie Robežlīguma, lai to parakstītu. (Katrā ziņā tā neko daudz neatšķirsies no iepriekšējās. Es šeit domāju Krievijas sastādīto deklarāciju par starpvalstu attiecību pamatiem. ) Tāpēc mani ir jānovāc... (Starpsauciens: “Kauns!”) Es gribētu pateikt tikai vienu lietu. Tie, kas balsos (es pilnīgi piekrītu te iepriekš teiktajam: paskatīsimies uz balsošanas rezultātiem!), piekritīs, ka pēc Otrā pasaules kara, pēc Muntera mums atkal būs ministrs, kurš solīs pēc Krievijas vēstnieka tiešā zvana ietekmēt parlamenta darbību, solot apturēt vai paātrināt atsevišķu lēmumu pieņemšanu, un tikpat paklausīga viņam būs arī Ārlietu komisija. Ja Ģenerālprokuratūra grib pārbaudīt manu vārdu pareizību (par šiem tiešajiem ietekmēšanas zvaniem), es lūdzu viņu pārbaudīt mobilo telefonu izdrukas: Krievijas vēstniecība, ārlietu ministrs, Ārlietu komisija. Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt!".
• 2005_06_02-seq375 language "lv".
• 2005_06_02-seq375 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q822919.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q211.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q191.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q159.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q8436.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q1092499.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q2869357.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q801.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q1250133.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q511905.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q210715.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q755791.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q2671946.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q6112526.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q4154140.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q504587.
• 2005_06_02-seq375 mentions Q16356576.