Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_06_02-seq16> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2005_06_02-seq16 type Speech.
- 2005_06_02-seq16 number "16".
- 2005_06_02-seq16 date "2005-06-02".
- 2005_06_02-seq16 isPartOf 2005_06_02.
- 2005_06_02-seq16 spokenAs 5.
- 2005_06_02-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi! Deputātu neaizskaramības galvenais uzdevums ir nodrošināt normālu, netraucētu parlamenta funkcionēšanu. No tā izriet, ka galvenais deputāta neaizskaramības uzdevums ir nodrošināt paša deputāta brīvību, kas vairāk vai mazāk koncentrējas deputāta neaizskaramībā un aizsardzībā pret dažādiem negatīviem piespiedu līdzekļiem. Patlaban deputāta neaizskaramības saturs Latvijā ir salīdzinoši plašs, jo tikai ar Saeimas piekrišanu iespējams deputātu saukt pie kriminālatbildības un administratīvās atbildības. Taču, kā zināms, šodien pasaulē deputāta neaizskaramības institūta saturs tiek nevis palielināts, bet - tieši pretēji! - samazināts. Jau Satversmes izstrādāšanas laikā, diskutējot par Satversmes 30. pantu, tika izvirzīts jautājums par deputāta privilēģiju un deputāta pienākumu robežām. Izstrādātie grozījumi paredz mainīt 30. panta redakciju, vienlaikus saglabājot nepieciešamību pēc Saeimas atļaujas deputāta izdošanai kriminālvajāšanai. Arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - parlamenta piekrišana nav vajadzīga deputāta administratīvajai sodīšanai. Jautājums par deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības kaimiņvalstīs tiek izlemts vispārējā kārtībā. Atteikšanās no Saeimas lēmuma nepieciešamības deputāta administratīvās sodīšanas gadījumā nekādā ziņā nebūtu pretrunā ar deputāta neaizskaramības mērķi. Lemjot par deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai, nekādi nevarētu tikt aizkavēts normāls parlamenta darbs un tā funkcionēšana kopumā. Grozot Satversmes 30. pantu, pēc būtības netiek aizskarts Satversmes 29. pants. Arī izveidojusies prakse deputāta administratīvās sodīšanas realizācijā Latvijā ir demokrātiskā valstī nepieņemama. Ir zināms, ka parlamenta lēmumi līdzīgos gadījumos nav bijuši līdzīgi. Šī nevienlīdzīgā attieksme un sabiedrībai neizprotamie lēmumi nenoliedzami met ēnu uz parlamentu kopumā. Domājams, ka parlamenta kā institūta autoritāte kopumā ir svarīgāka par vēlmi palikt deputātiem ārpus likuma kontroles. Tādējādi deputāta neaizskaramība nevar tikt stādīta augstāk par paša parlamenta prestižu. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka, atsakoties no Saeimas lēmuma nepieciešamības, lai deputātu sauktu pie administratīvās atbildības, netiek iedragāts parlamenta locekļu neaizskaramības institūts kopumā, bet deputāta neaizskaramības ideja tiks saglabāta un realizēta ar Satversmes 29. panta palīdzību.".
- 2005_06_02-seq16 language "lv".
- 2005_06_02-seq16 speaker Linda_Murniece-1970.
- 2005_06_02-seq16 mentions Q822919.
- 2005_06_02-seq16 mentions Q211.
- 2005_06_02-seq16 mentions Q37.
- 2005_06_02-seq16 mentions Q191.