Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_26-seq60> ?p ?o. }

• 2005_05_26-seq60 type Speech.
• 2005_05_26-seq60 number "60".
• 2005_05_26-seq60 date "2005-05-26".
• 2005_05_26-seq60 isPartOf 2005_05_26.
• 2005_05_26-seq60 spokenAs 37.
• 2005_05_26-seq60 spokenText "... deputāti un arī ārvalstu vēstnieki. Man ir tāda sajūta, ka paies daži mēneši un jūs, neskatoties uz to, ka šodien aktīvi iestājaties pret šā dokumenta ratifikāciju, teiksiet: “Vai, cik labi, ka mēs to izdarījām!” Kas ir ļoti būtisks šajā dokumentā? Pirmkārt, tie panti, kas mums nav pieņemami. Mēs esam gatavi ratificēt šos pantus tikai ar iebildēm, ciktāl tie nav pretrunā ar Satversmi un Valodas likumu. Un, otrkārt, ir ļoti labi, ka Konvencijas pārējie panti daudz mums palīdzēs, īstenojot gan izglītības politiku, gan valodas politiku, padarot to stingrāku un konsekventāku. Jo Konvencija ne tuvu neizvirza Latvijai tādas prasības, kādas jau šodien, jau gadiem ilgi mēs īstenojam reālajā dzīvē. Es varu nosaukt tikai dažus piemērus. Piemēram, Konvencijas 13. pants paredz, ka izglītības sistēmas ietvaros puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Un šīs tiesības baudīšana nerada pusēm nekādas finansiālas saistības. Gan Plinera kungs, gan citi no viņa kompānijas ir vairākkārt publiski uzstājušies un arī vērsušies, ja es nemaldos, pat Eiropas institūcijās ar ziņojumiem: kāpēc Latvijā finansiāli atbalsta tikai tās privātskolas, kurās mācības ir latviski, bet kurās tās nav citās valodās? Nu redziet, mums tagad ir Konvencija, un Konvencijā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka šo tiesību baudīšana nerada valstij nekādas finansiālas saistības. Līdzīgi varētu runāt arī par citiem pantiem. Manuprāt, ir ļoti labi, ka Konvencijā... nevis Konvencijas, bet paša likuma ievaddaļā ir paredzēts: “Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder pie nacionālās minoritātes Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti... ” Tātad, Konvencijas izpratnē, var izmantot tiesības, ja vien likums nenosaka īpašus izņēmumus. Tātad tie cittautieši, kuri pēc tautības ir atbilstoši attiecīgajai minoritātei, bet kuri varbūt nav pilsoņi vai kuri ir jaunpilsoņi, varēs izmantot tiktāl, cik tas nebūs pretrunā ar mūsu likumdošanu, Konvencijā paredzētās tiesības. Un tas ir ļoti pareizi. Jo - vai mēs šodien prasīsim kādam bērnam, kurš stājas 1. klasē poļu vai lietuviešu skolā, dokumentus, analizēsim, kas ir bijis viņa vectētiņš vai vecmāmiņa, vai viņam ir kādi sakari ar pirmskara Latviju? Es domāju, ka tas būtu nepareizi, ja mēs to darītu un ja mēs nedotu iespējas tur, kur tas ir atbilstoši normatīviem iespējams, atvērt šādas poļu, lietuviešu vai ukraiņu, vai krievu tautības bērnu klases. Manā izpratnē, mēs pārāk daudz aizraujamies ar teoretizēšanu par mazākumtautību tiesībām un daudz citām lietām. Ja mēs gribam valstij izdarīt labu, tad ir svarīgi īstenot dzīvē praktiskas lietas. Un tā nav, Tabūna kungs, ka nekas nav mainījies uz labu. Mums ir izdevies tomēr īstenot diezgan veiksmīgi izglītības pāreju latviešu valodā, un nu jau ir pagājis gads...".
• 2005_05_26-seq60 language "lv".
• 2005_05_26-seq60 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2005_05_26-seq60 mentions Q211.
• 2005_05_26-seq60 mentions Q193089.