Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_26-seq48> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2005_05_26-seq48 type Speech.
- 2005_05_26-seq48 number "48".
- 2005_05_26-seq48 date "2005-05-26".
- 2005_05_26-seq48 isPartOf 2005_05_26.
- 2005_05_26-seq48 spokenAs 10.
- 2005_05_26-seq48 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēdējo 10 gadu laikā man bija iespēja piedalīties ļoti daudzās diskusijās par Vispārējās konvencijas ratifikāciju ļoti daudzās valstīs. Un es nonācu pie secinājuma, ka visi nacionālisti ir vienādi. Visi apgalvo, ka mūsu valstī situācija ir unikāla, tāpēc tie noteikumi, kas darbojas demokrātiskajā Eiropā, mums neder. Visi apgalvo, ka Konvencijas ratifikāciju it kā prasot kāds no malas - Eiropas Padome, Eiropas Savienība. Viņi vienkārši nesaprot, ka Konvencijas ratifikācija ir vajadzīga pirmām kārtām mums pašiem. Ka Konvencija - tā ir vairāku gadu desmitu darba rezultāts, tas ir principu dokuments. Tā nosaka vispārējos noteikumus, vispārējos principus, kurus var izmantot, lai nodrošinātu, ka kultūras, valodas, reliģijas ziņā daudzveidīgas valstis var mierīgi dzīvot un dažādas etniskās grupas var mierīgi sadzīvot. Un vēl viens kopīgs moments visiem nacionālistiem - tā ir necieņa pret savu tautu. Es neņemos par to spriest, bet man... tās vaimanas, ka, redziet, latviešu tautai tas ir drauds, tas ir bīstami, - tas ir zināms aizvainojums. Es ticu latviešu valodas, latviešu kultūras dzīvotspējai. Un mani argumenti: ja es būtu latvietis, es laikam būtu aizvainots, dzirdot šādas lietas. Diemžēl Saeima un valdība pēdējā laikā ļoti bieži rīkojas pēc principa - solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ. (Varbūt tas ir saistīts ar to, ka mūsu valdošajā koalīcijā ir diezgan daudz cilvēku, kas savulaik ļoti cītīgi mācījās Ļeņina darbus. ) Tā notika pavisam nesen ar Robežlīgumu, tā notiek diemžēl arī ar Mazākumtautību konvencijas ratifikāciju. Protams, kā Agešina kungs atzīmēja, pat tādā apgrieztā veidā ratifikācija ir ļoti būtiska un ļoti svarīga. Kāpēc? Tāpēc, ka beidzot mēs varēsim par minoritāšu tiesību problēmām spriest juridiskā kontekstā. Līdz šim diskusijas bija tīri politiskas, ideoloģiskas un līdz ar to nebija auglīgas. Jo, no vienas puses, radikāli noskaņotie cilvēki kliedz, ka Konvencija ir bīstama latviešu tautai un ka ar mazākumtautību tiesībām mums viss ir pilnīgā kārtībā, viss ir nodrošināts pat labāk, nekā Konvencija to prasa, bet, no otras puses, pastāvīgi runā, ka visas mazākumtiesības tiek pārkāptas. Konvencijas ratifikācija pieliks punktu šāda tipa diskusijām. Konvencijas ratifikācija pavērs iespēju profesionālam juridiskam monitoringam vai pārraudzībai, un Eiropas Padomes pilnvarota institūcija, kvalificēti eksperti beidzot dos savu slēdzienu, kādā ziņā mūsu likumdošana un prakse atbilst vispārējiem mūsdienu Eiropas principiem un kādā - neatbilst. Tie, kas ir pret Konvencijas ratifikāciju pilnā apjomā, acīmredzot baidās no šādiem slēdzieniem, jo acīmredzot saprot, ka viss nebūt nav tik labi, kā to apgalvo mūsu propaganda. Tie, neapšaubāmi, klusē. Diemžēl mēs kārtējo reizi izdomājām tādu Konvencijas ratifikācijas variantu, kas izraisīja ļoti nopietnas problēmas. Es pat tik daudz nerunāšu par to, ka mūs kritizēs. Valdība to pati atzīst. Mēs ļoti labi zinām, ka no 36 valstīm, kas līdz šim ir ratificējušas šo Konvenciju, tikai viena valsts - Malta - izdarīja ļoti maznozīmīgu atrunu un tā neattiecas uz tā saucamajām Konvencijas substantīvajām normām. Tas pats attiecas arī uz deklarāciju. Patiešām, dažās valstīs pieņēma deklarācijas, kuras nosaka, uz kādām grupām šī Konvencija attieksies. Taču tas tā nebūt nav visās valstīs, tā tas ir mazākajā daļā no visām valstīm - tā tas ir kopumā tikai 14 valstīs no 36 valstīm. Absolūti lielākā daļa dalībvalstu nekādas deklarācijas nav pieņēmušas. Var ilgi strīdēties par tām deklarācijām. Es domāju, ka, jo dedzīgāk cilvēki par to strīdas, jo labāk viņi parāda, ka viņi vienkārši nezina, kas ir Konvencija un kā tā darbojas. Igaunija arī pieņēma attiecīgu deklarāciju, bet igauņi tagad paši atzīst, ka šī deklarācija palika uz papīra, to nevar īstenot. Latvijas likumdošana aizliedz jebkuras atšķirības starp pilsoņiem, jebkuru diskrimināciju - neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida. Ja tas jums palīdzēs nobalsot “par” šo Konvenciju - nu, labi, balsojiet par šo Deklarāciju! Tautas saskaņas partija nepiedalīsies šādā izkropļotā veidā. Taču es ļoti ceru, ka jūs par to nobalsosiet, un tad šīs atrunas agri vai vēlu būs jāatsauc.".
- 2005_05_26-seq48 language "lv".
- 2005_05_26-seq48 speaker Boriss_Cilevics-1956.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q822919.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q211.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q191.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q193089.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q458.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q8908.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q233.
- 2005_05_26-seq48 mentions Q2337323.