Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_26-seq32> ?p ?o. }

• 2005_05_26-seq32 type Speech.
• 2005_05_26-seq32 number "32".
• 2005_05_26-seq32 date "2005-05-26".
• 2005_05_26-seq32 isPartOf 2005_05_26.
• 2005_05_26-seq32 spokenAs 40.
• 2005_05_26-seq32 spokenText "Nu ko, cienītie kolēģi! Attīstīsim savu domu tagad tālāk! Uzdosim sev jautājumu - kāpēc Latvija ir tāda neveiksminiece ārpolitikā daudzus gadus? Tāpēc, ka šī cienījamā līšana ir ārkārtīgi raksturīga visiem tiem, kas paskatās uz ārzemnieku vienu vai divas reizes. Šī pretīgā klanīšanās... nu, Austrumu pusei jau tā mazāk tagad, tur tādas lietišķas darbības ir, bet Rietumu pusei. Šī jūsmošana par Rietumiem. Paskatīsimies, cik viņi par mums jūsmos! Atgādināšu šo un to no vēstures. Mūsu nesenajā Saeimā 1994. gadā tādi paši kā jūs te sēdēja (aptuveni tādi paši pēc ģīmja, līdzīgi bija) un nobalsoja par to, ka Latvijā drīkst palikt - uz līguma pamata drīkst palikt - desmitiem tūkstošu ne tikai militārpensionāru, bet arī VDK darbinieku un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Ar visām ģimenēm! Tagad jūs brīnāties: kāpēc tāds naids, kāpēc tādi izlēcieni? Tāpēc, ka tas tika pieļauts! Cilvēks šeit jūtas ērti. Viņš noslauka savu ģīmi valsts karogā, un neviens viņam neko īpašu nevar izdarīt. Viņš turpina sēdēt Saeimā. Nu, aizmirsās! Dažus kolēģus arī šeit, Saeimā, nosauca par fašistiem. Nu tagad ticis līdz tiesai. Bet - tikai tagad, tāpēc ka mūsu kolēģi noreaģēja uz kaut kādu šādu te... tā saucamo domu. Jā, un šie militāristi un visi pārējie turpina to, ko viņi ir iesākuši. Un faktiski tā ir okupācijas turpināšanās, nekas cits tas nav. Tāpēc, ka daudzi no viņiem ir devuši tādus zvērestus, kurus viņi nekad nepārkāps. Vēl atgādināšu 1998. gadu. Toreiz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu priekšvēlēšanu naudu ieguldīja tajā kampaņā, kas bija domāta pilsoņu pārliecināšanai, - neatbalstīt “mīksto” Pilsonības likumu (pareizāk sakot - šā likuma mīkstināšanu). Kas notika? Diemžēl augstas amatpersonas atļāvās tanī dienā rupji pārkāpt visus likumus un blakus vēlēšanu kabīnei skraidīja vēlēšanu dienā un aģitēja balsot par “mīksto” variantu. Kādam bija sasolījuši, no kāda kaut ko vajadzēja. Un tie nemaz tik slikti šodien nedzīvo. Acīmredzot tie daži, kas cer uz labiem šīsdienas rezultātiem, skries uz attiecīgām vietām un ziņos: “Izpildījām. Grūti mums nācās, bija visādi dullie -mums tādi ir, gan jau mēs ar laiku no viņiem tiksim vaļā - bet mēs ar lielām mokām tomēr izpildījām. ” Tā, lūk, tautas nobalsošana “panāca” (pēdiņās) to, ko jūs daži tagad gribat pārtraukt, - mežonīgo naturalizāciju. Tālāk. Kā tad bija ar Valodas likuma mīkstināšanu? Arī tam bija niknais variants - uz priekšu, aizstāvēsim dzimto valodu! Arī mani kolēģi, daži šeit sēdošie, sākumā bija par nikno variantu. Pietika ar to, ka Latvijas Valsts prezidente atmeta atpakaļ nikno variantu, - variants kļuva mīksts. Valodas likums Latvijā praktiski nedarbojas šodien. Tie daži entuziasti - un diemžēl tie nav tie augstākie pārstāvji -, kas mēģina savā ikdienā cīnīties par latviešu valodas tiesībām, diemžēl nekādu lielo sabiedrības atbalstu nesaņem (izņēmums ir vienīgi tad, kad parādās vajadzīgais brīdis). Paldies Dievam, ka tad, kad mēs, “tēvzemieši”, sapratām, ka valodai draud jau briesmas (paskatieties stenogrammās!), mēs ielikām Satversmes 4. pantā teikumu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. To mēs izdarījām! Tikai nezin kāpēc citi grib to aizmirst. Saeima tanī brīdī bija miermīlīga (viņiem nekas tur nebija īpaši vajadzīgs un nobalsoja - tiešām nobalsoja! - par Satversmes grozījumu, kura tur līdz tam nebija. Lūdzu to atcerēties! Tā ir viena no lietām, kas mums tiešām ir izdevusies, un to mēs panācām par spīti visam, tāpat kā mēs panācām to, ka Satversmē ir iekšā aizliegums nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. Tā bija mūsu prasība tad, kad “Latvijas ceļš” izvirzīja savas prasības par Satversmes grozījumiem. Jā, to mēs panācām! Un ja tas tā nebūtu? Kāda izskatītos šodien Rīgas Dome, ja visi iedzīvotāji, nepilsoņi būtu piedalījušies Rīgas Domes vēlēšanās? Kā tad jūs locītos, ko? To jūs arī esat aizmirsuši! To jūs arī esat aizmirsuši. Tālāk. Turpinās acīmredzot par Izglītības likumu runāt. Vai tad tas ir tāds, kādu mēs bijām iecerējuši? Nav! Nu labi! Jūs esat devuši iespēju šiem kolēģiem to izmantot tā, kā viņiem tas ir izdevīgi, un viņi to arī darīs. Ko, jūs šaubāties varbūt? Jūs varbūt šaubāties, ka dažas dienas pēc šīs Konvencijas pieņemšanas nenāks no turienes priekšlikumi par citiem likumiem? Kaudzēm nāks! Kaudzēm! (Starpsaucieni: “Nāks! Nāks!”) Jā, nu viņi mums darbu sagādās, protams. Man jau darbs patīk. Bet tad būs atkal lielā tēlošana, kurš ir lielāks latviešu tautas mīlētājs. Tas te bieži ir redzams. Kad jūs visi dabūjāt kārtīgi pa cepuri Eiropas Parlamenta vēlēšanās - gandrīz puse no Eiropas Parlamenta deputātiem ir no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK -, tad jūs visi sapratāt, cik svarīgs ir nacionālisms šodien, ka bez tā būs grūti. Un tāpēc te ir, kolēģi, viena liela partija, varena partija, kurā ir viens, kas pasaka, ka Abrene mums neesot vajadzīga un ka vispār latvieši esot iekarojuši Abreni. Izlasiet šodienas “Neatkarīgo Rīta Avīzi”! Tur viens ģēnijs no Tautas partijas to ir uzrakstījis. Abreni latvieši esot iekarojuši nežēlīgi, šitie varenie karotāji, un tāpēc mums vispār neesot nekādu tiesību uz Abreni. Melns uz balta tur tā ir rakstīts! Tā ka - lūdzu! Taču tanī pašā laikā cits atkal pasaka: ziniet ko, mēs esam tie īstie un vienīgie! Lūk, nacionālisms tagad ir kļuvis par tādu īpatnēju izmantošanas produktu. Kā pret to vērsties? Nu, kā nu kurš pratīs. Un tāpēc šad un tad vajag atcerēties, kas te ir noticis tad, kad ir bijuši būtiski balsojumi. Atcerēties, kā viens vai otrs ir uzvedies, vadīdamies pēc principa - “Vajag! Mūs pasauca uz pārrunām, mums to lika izdarīt. Citādi, redziet, tur, tanī valdībā, var kaut kas noiet šķībi. ” Nav šīs gribas, nav šīs pārliecības. Acīmredzami neviens nav ieguvis izšķirošu pārsvaru nevienās vēlēšanās, un tagad turpināsies “mīcīšanās” un tieksme: nākamajās vēlēšanās kādam atkal varbūt kaut kas sanāks. Neizslēdzam iespēju, ka būs jauni varoņi. Tādi parasti atrodas īsi pirms vēlēšanām. Taču arī esošie gribēs kaut kā saglabāt sevi, savu pašcieņu. Redziet, es tomēr arī gribētu atgādināt tiem saviem kolēģiem, kas šeit sēž kopš 1990. gada... Kā jūs zināt, tādu vairs nav daudz - aptuveni desmit (nu, tur mēs varam skaitīt - plus vai mīnus). Taču tie acīmredzot ir ar kaut kādu savu īpašu pieeju visam tam, kas šeit notiek, un labi atceras, es ceru. Un, ja neatceras, tad lai izlasa! Patlaban izdod stenogrammu apkopojumu, un tur skaidri var izlasīt, ko kurš tad ir teicis. Arī par 1992. gada darbu Latvijas Republikas Augstākajā padomē (toreiz vēl bija Augstākā padome). Un tāpēc jau ir šie vēsturiskie izteicieni, ka ir tādi pustrakie, kas ir tie, kas dzen uz priekšu ideju. Un pēc tam parādās pragmatiķi, kuri ar smīnu izmanto šo ideju savās interesēs. Jāteic, man ļoti patīk Eduards Veidenbaums. Šoreiz es mēģināšu atcerēties vienu pantiņu no viņa dzejoļiem. Tas pirmais bija: “Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo... ” Taču es runāšu par to pēdējo pantiņu: “Un ārprātīgie ir ceturtā suga. Diemžēl, ka viņu tik visai nedaudz, Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga, Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc. ” Diemžēl ļoti būtisks dzejolis. Tur ir runa arī par prātīgiem cilvēkiem, kas “ar stīvu apkakli un baltām manšetēm pasaules drūzmā kā valdnieki brauc... ” - un tā tālāk. Nu padomājiet, kolēģi! Jums balsu pietiks. Bet varbūt katrā koalīcijas frakcijā atradīsies daži cilvēki, kas vismaz parādīs kaut kādu savu attieksmi un neatbalstīs šādu pieeju dokumenta izskatīšanai. Tas, ka viņš desmit gadus kaut kur gulēja, - tā nav mūsu vaina. Bija mums tāda valdība, kas arī ne ar ko nerēķinājās, bet vienkārši parakstīja Konvenciju. Izdarīja - un cauri! Un smaida. (Starpsaucieni. ) Un smaida! Piedošanu, Konvenciju parakstīja valdība, ko vadīja Valdis Birkavs (es to atgādināšu tiem, kas to nezina). Nu palasiet tomēr drusciņ grāmatas arī! Nevajag demonstrēt savu nezināšanu šeit - tas nav tas labākais rādītājs. Tā ka doma, ka mēs ar šīs Konvencijas apstiprināšanu pieliksim kaut kam punktu, ir smieklīga. Mēs vienkārši... Būs apmēram tas pats, kas bija ar Valsts valodas likumu. Mēs varēsim kādiem tur kungiem vai dāmām pateikt: “Mēs taču izdarījām!” Bet dzīvē viss turpināsies. Dzīvē viss turpināsies! Kāds slaucīs karogā ģīmi, kāds ņirgāsies par latviešiem un nesaņems par to nekādu sodu. Jā, sodu varbūt saņems kāds latvietis, kas stingrāk paudīs savu nacionālo pārliecību. Tādam Latvijā ir lielākas iespējas saņemt sodu nekā tādam, kas nogāna latviešus. Diemžēl šī vēsturiskā patiesība attiecas uz šodienu. Tā ka es aicinu: “Tad, kad runāsim par priekšlikumu iesniegšanu, nu nedariet sev kaunu un neatbalstiet priekšlikumu sagatavošanas un iesniegšanas laiku dažas minūtes. Tā nestrādā pie nopietniem dokumentiem!” Paldies!".
• 2005_05_26-seq32 language "lv".
• 2005_05_26-seq32 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q822919.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q211.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q79820.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q2660080.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q193089.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q8889.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q25931626.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q80919.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q12360039.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q1250133.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q3899540.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q5340826.
• 2005_05_26-seq32 mentions Q960031.