Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_26-seq26> ?p ?o. }

• 2005_05_26-seq26 type Speech.
• 2005_05_26-seq26 number "26".
• 2005_05_26-seq26 date "2005-05-26".
• 2005_05_26-seq26 isPartOf 2005_05_26.
• 2005_05_26-seq26 spokenAs 37.
• 2005_05_26-seq26 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija ar 6 balsīm “par”, 2 - “pret” un 2 deputātiem nebalsojot nosūta šo Konvenciju izskatīšanai pirmajā lasījumā. Darba grupa, vairākus mēnešus strādājot, ir izanalizējusi un izvērtējusi dažādu valstu pieredzi, es ceru, ka tagad, debatējot un iesniedzot priekšlikumus, zināmā mērā tiks ņemta vērā to Eiropas mazo valstu pieredze, kurās ir ļoti stingri noteikumi attiecībā uz imigrantiem un kuras aizsargā savu nacionālo kultūru un identitāti. Divi galvenie jautājumi, kuri debašu laikā komisijā tika apspriesti, bija par šīs Konvencijas attiecināšanu uz tām etniskajām grupām, kurām nav savas valsts, un arī uz tām, kuras ilgstoši ir dzīvojušas Latvijas teritorijā - vairākās paaudzēs. Ekeusa kungs, piemēram, uzskata, ka viena paaudze ir 33 gadi. Mēs zinām, ka Latvijas valsts ir dibināta 1918. gadā, bet gan Pilsonības likumā, gan līgumā ar Krieviju par pilsoņiem tika atzīti tie, kuri Latvijā dzīvojuši līdz 1914. gada 1. augustam (ir tāds termins), tāpēc šeit precīzi netiek šis datums definēts, bet jebkurā gadījumā šeit valdības iesniegtajā likumprojektā ir rakstīts “vairākās paaudzēs”. Vācijā šīs “vairākās paaudzes” skaita apmēram 1000 gadu ilgā periodā un attiecina šo Konvenciju tikai uz sorbiem, frīziem vai dāņiem. Viņi neattiecina šo Konvenciju uz vēlāko laiku imigrantiem. Ne tikai pēc Otrā pasaules kara, bet arī uz 20. gadsimtu. Savā laikā daudz baltgvardu imigrēja uz Vāciju, miljoniem turku, pāris miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kas tagad tur dzīvo. Un citiem. Nākamais jautājums bija par to, vai Konvencijas tiek ratificētas bez atrunām un vai tām tiek pievienotas deklarācijas, vai arī tas notiek dažos gadījumos, kā dažas valstis to ir izdarījušas. Deklarācijas netiek pievienotas, bet valdība attiecīgi ar savu vēstuli izskaidro, kādā veidā šī Konvencija tiek pielietota. Man ļoti simpātiska šķita Luksemburgas pieredze. Tur dzīvo 40% nepilsoņu, kas ir likumīgi iebraukuši. Tā ir ratificējusi Konvenciju bez atrunām un paziņojusi, ka attiecībā uz šo Konvenciju Luksemburgā nav nekādu minoritāšu. Lihtenšteina, kurā dzīvo 34% ārzemnieku un nepilsoņu, arī ir paziņojusi, ka, šīs Konvencijas izpratnē, Lihtenšteinā nav nevienas personas, kura būtu pieskaitāma pie minoritātēm. To pašu ir paziņojusi Malta. Ļoti interesanta ir Kipras pieredze. Kipra ir paziņojusi, ka Kiprā ir tikai divas kopienas - grieķu un turku, un tā dod trīs mēnešus, - tas ir ļoti interesanti, manā izpratnē - manorītiem, latīņiem un armēņiem, lai viņi izšķirtos, pie kuras kopienas viņi grib piederēt, - pie turku kopienas vai pie grieķu kopienas. Nevar šeit runāt, kā daži apgalvo, par kaut kādu lielu Eiropas Savienības valstu spiedienu, jo divas lielākās Eiropas Savienības valstis, piemēram, Francija, ir paziņojušas, ka Francijā minoritāšu vispār nav, tāpēc tā arī neparaksta šo Konvenciju un to neratificē. Otrs piemērs ir Vācija, kura pielieto šo tūkstošgadu dzīvošanas principu pret tām tautībām jeb etniskajām grupām, kurām praktiski nav savas valsts, izņemot Dāniju, jo Dānija ir īpašs gadījums. Dānijā tiek regulāri apkopota statistiska par imigrantiem, un Dānija izceļas ar īpaši šauru Konvencijas pielietojumu, attiecinot to tikai uz vāciešu nacionālo minoritāti Dienvidjitlandē (tas ir apmēram 0,4% no valsts iedzīvotājiem). Dānija ir arī valsts, kas ļoti sīki skaidro savā vēstulē Eiropas Padomei, kādā veidā tā šo Konvenciju pielieto, un uzsver, ka Konvencijas 10. , 11. un 14. pants nosaka, ka darīšanas ar apvidiem, kurus tradicionāli ievērojamā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošās personas, nozīmē to, ka Konvencijas nosacījumi satur teritoriālos ierobežojumus. Es domāju, ka Dānijas valdības iesniegtais projekts tādā gadījumā ir ļoti labs, jo tas šinī gadījumā nenorāda to, kādas ir šīs tautības, ne arī teritorijas, jo šajā skaidrojošajā vēstulē var precīzi paskaidrot arī to, ka etniskajai minoritātei ir jādzīvo vienkopus savā teritorijā. Nu jūs jau zināt, ka ir dažādi pētījumi arī Latvijā, un man personīgi ļoti patika arī raksts, kuru bija uzrakstījis Mežs, par to, ka Latvijā šis teritoriālais princips ir vairākos gadījumos, un tas ir Lībiešu krasts, daži ciemi Abrenes apriņķī, daži vecticībnieku ciemi un, ja nemaldos, vairāki poļu ciemi, kuros kādreiz bija samērā etnisks, teiksim, viendabīgs, poļu iedzīvotāju skaits. Taču es domāju, ka, tā kā situācija mainās (un iespējams, ka arī daudzos šajos teritoriālajos apgabalos vairs nav pietiekamā skaitā šīs etniskās minoritātes), pareizi ir nesaistīt rokas ar konkrētiem skaitļiem, tautībām, gadiem vai, teiksim, konkrētu teritoriju. Pats galvenais: es gribētu, lai deputāti - gan koalīcijas partneri, gan opozīcijas pārstāvji - izvērtē, vai šī Konvencija neapdraud mūsu nacionālo identitāti. Tātad acīmredzot Valodas likums un Izglītības likums... Esmu spiests apbēdināt tos, kuriem varbūt likās, ka, pieņemot šo Konvenciju, varēs mainīt esošo Izglītības likumu un ka proporcija “40:60” ir nepareiza. Konvencijā ir precīzi pateikts attiecībā uz izglītību: ja nepieciešams, veikt pasākumus, lai veicinātu kultūras, vēstures un valodas apguvi. Tur nav nekas teikts par to, ka fizika vai matemātika būtu jāmāca nevis valsts, bet citās valodās, kā to dara vēl Latvijas skolās; tur nekas nav teikts par to, ka nevarētu, piemēram, dibināt privātās skolas. Tieši otrādi - Konvencija paredz privāto skolu dibināšanu, un Konvencijā ir precīzi pateikts, ka šīs Konvencijas pieņemšana nerada valstij nekādas finansiālas saistības. Tā ir valdības un Saeimas brīva griba - izlemt, kādā veidā pieņemt mūsu budžetu un cik daudz finanšu līdzekļu atvēlēt vēstures vai ģeogrāfijas mācīšanai. Pēdējais, ko es gribētu pateikt, runājot par valodu. Skatoties uz dažādu valstu pieredzi, es domāju, ka mums vistuvākā ir Šveices atruna, kur ir precīzi pateikts, ka Konvencija ir spēkā tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar federālo likumdošanu un kantonos esošajiem valodas lietošanas noteikumiem. Tātad, ja Konvencija nebūs pretrunā ar Valsts valodas likumu un Latvijas Satversmi un ja tā precīzi norādīs, ka jāpalīdz mazākumtautībām apgūt savu valodu un vēsturi, tad, es domāju, tā nekādā mērā neapdraudēs mūsu nacionālo identitāti un nekādā mērā neradīs nekādas problēmas. Es domāju, ka, protams, tas, kā interpretēs šo lietu, ir atkarīgs no parlamenta un valdības labās gribas. Taču katrā ziņā temats dažādām diskusijām un debatēm ir pietiekams. Un, kā es jau teicu, komisija aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Es atvainojos, - jā, kā steidzamu! Tātad - kā steidzamu. Paldies par uzmanību!".
• 2005_05_26-seq26 language "lv".
• 2005_05_26-seq26 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q822919.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q211.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q193089.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q458.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q35.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q159.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q229.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q142.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q32.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q183.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q15180.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q39.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q8908.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q233.
• 2005_05_26-seq26 mentions Q347.