Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_19-seq2> ?p ?o. }

• 2005_05_19-seq2 type Speech.
• 2005_05_19-seq2 number "2".
• 2005_05_19-seq2 date "2005-05-19".
• 2005_05_19-seq2 isPartOf 2005_05_19.
• 2005_05_19-seq2 spokenAs 150.
• 2005_05_19-seq2 spokenText "Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Republikas iedzīvotāji! Ir pienācis laiks patiesi mazliet vēlā un mainīgā pavasarī stiprināt Latvijas līdzdalību brīvo, demokrātisko valstu saimē - Eiropas Savienībā, kuras uzmanību, rūpes un reālo atbalstu saņemam jau krietnu laiku. Šodien izskatīsim Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai”. Lietuvas Republikas Seims to ir ratificējis jau novembrī, referendums Spānijā teica pārliecinošu “jā”, daudzas vecās rietumvalstis, arī Eiropas Savienības dalībvalstis gatavojas šā Līguma ratifikācijai. Atcerēsimies 90. gadu nogali! Atcerēsimies XXI gadsimta sākumu! Tad saņēmām ievērojamu atbalstu no dažādiem Eiropas Savienības fondiem. Tie ir miljoniem eiro mūsu lauku saimniecībām, tās ir tūkstošiem jaunas darba vietas. Ir sakārtotas atbilstoši Eiropas prasībām pārtikas ražotnes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, aptiekas, farmaceitiskie uzņēmumi, ūdensapgāde un attīrīšanas iekārtas. Ir būvēti tilti, šoseju posmi, sakārtota daudzviet atkritumu savākšanas un otrreizējās pārstrādes gaita. Ir notikušas arī ļoti daudzas dažādas citas pozitīvas, mums tīkamas izmaiņas, pateicoties Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstam. (No zāles dep. J. Dobelis: “Nelasi no papīra!”) Dažādas daudzveidīga atbalsta programmas Latvijai turpinās ar pieaugošu un pozitīvu bilanci. Tie ir jaunākie atbalsti mazajām lauku saimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, jaunu uzņēmumu celtniecībai, iekārtu iegādei, kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai, cīņai ar noziedzību, un daudzās, daudzās jomās šis atbalsts turpinās un pieaug. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstis ar izpratni izturas arī pret nepilsoņu problēmas risināšanu, kas kā smags slogs spiež tautas dvēseli. Eiropas Parlaments 13. maijā vienlaicīgi ar mums nosodīja totalitārā komunisma režīma noziegumus Austrumeiropā - tātad arī Latvijā. Ir cerības uz drīzu okupācijas seku izvērtēšanu un to pārvarēšanas sākumu. Eiropas Savienība nodrošina ar finanšu izlietošanas kontroli. Nevar atkārtoties G-24 kredīta liktenis. Šodien, atbalstot šo likumprojektu, mēs nostiprināsim un apliecināsim savu patieso vēlmi būt Eiropas Savienībā. Mazliet atgādināšu par šā likumprojekta tapšanu. 2001. gada decembrī Lākenā Eiropadomē Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāji pieņēma Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni, apņemoties panākt demokrātiskāku, caurskatāmāku un efektīvāku Savienību. Eiropas Savienības reformas priekšlikumu sagatavošanai Eiropadome pieņēma lēmumu par Eiropas Konventa izveidošanu. Man jāatgādina jums tas milzu darbs, kas ir padarīts no 2001. gada līdz šim laikam, lai mēs izprastu šodienas nozīmību un mūsu balsojuma svarīgumu. Par Konventa uzdevumu tika noteikts plašās un atklātās debatēs diskutēt par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, lai nākamajai starpvalstu konferencei sagatavotu priekšlikumus par nepieciešamajām Eiropas Savienības reformām un grozījumiem pamatlīgumos. Eiropas Konvents tā prezidenta Valerī Žiskāra d’Estēna vadībā par sava darba uzdevumu izvirzīja jauna Eiropas Savienības līguma jeb Konstitucionālā līguma izstrādāšanu, kas ietvertu gan Eiropas Konventa izstrādātos priekšlikumus Eiropas Savienības reformai, gan vienkāršotu vairākos gadu desmitos radīto un par pārāk komplicētu atzīto Eiropas Savienības tiesību sistēmu. Konventa darbā piedalījās 105 Eiropas Savienības esošo un topošo dalībvalstu valdību pārstāvji, nacionālo parlamentu pārstāvji, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji. Eiropas Konvents darbu sāka 2002. gada 28. februārī. (No zāles dep. J. Dobelis: “Nelasi no papīra!”) Tūlīt pieminēšu arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas nopelnus, neuztraucieties! Mūsu republikas darbs pie Līguma par Konstitūciju Eiropai Konventā ilga 13 mēnešus, un tas norisinājās regulāru sēžu un darba grupu formā. Saskaņā ar 2002. gada 14. februāra un 24. decembra Ministru kabineta rīkojumiem tika norīkoti valdības pārstāvji un viņu vietnieki dalībai Eiropas Konventā. Pirmais valdības pārstāvis bija īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Roberts Zīle, bet viņa vietnieks - Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts. Dobeļa kungs, es ceru, ka jūs apmierinās šis teksts! Pēc jauna Ministru kabineta izveidošanas Repšes vadībā par Latvijas Republikas valdības pārstāvi Konventā tika apstiprināta ārlietu ministre Sandra Kalniete, bet par viņas vietnieku - satiksmes ministrs Roberts Zīle. Ar 2002. gada 28. decembra Saeimas paziņojumu Eiropas Konventa darbā iesaistījās arī četri Saeimas pārstāvji. Divi pastāvīgie pārstāvji - Rihards Pīks un Liene Liepiņa, kā arī divi pastāvīgo pārstāvju aizvietotāji - atkal Guntars Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LLNK) un Arturs Krišjānis Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”). 2003. gada 20. jūnijā Salonikos, Grieķijā, Konventa prezidents iesniedza Eiropadomei Konventa sagatavoto Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta pirmo un otro daļu. Eiropadome pagarināja Eiropas Konventa mandātu, lai tas pilnībā pabeigtu Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma projekta trešās daļas sagatavošanu. Un 2003. gada 18. jūlijā Konvents iesniedza visu Konstitucionālā līguma projektu Eiropas Padomes prezidentam Silvio Berluskoni. Konventa sagatavotais Konstitūcijas teksts ir pamats Starpvaldību konferences darbam, kas sākās 2003. gada oktobrī un tika pabeigts 2004. gada jūnijā ar divdesmit piecu Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos visos Konstitūcijas jautājumos, jo īpaši uzsverot panākto vienošanos institucionālo reformu jautājumos. Latvijas ieguldījums šā projekta izstrādē bija ievērojams. Lai izvērtētu Līguma par Konstitūciju Eiropai projektu un sagatavotu Latvijas nacionālo pozīciju starpvalstu konferencei, Ārlietu ministrija izveidoja starpinstitūciju darba grupu. Ņemot vērā kompetento institūciju sniegtos atzinumus, Eiropas Savienības institūciju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļus, darba grupa sagatavoja Latvijas nacionālās pozīcijas - ieteikumus starpvaldību konferencei. Latvijas nacionālās pozīcijas tika pamatotas uz diviem principiem, kuru ievērošana ir Eiropas Savienības reformu pats svarīgākais mērķis: pirmkārt, efektīva Eiropas Savienības darbība; otrkārt, dalībvalstu vienlīdzība. Kā īpaši būtiskus jautājumus Latvijas valdība izvirzīja: pirmkārt, Eiropas Komisijas sastāva noteikšanu (komisijā ir no katras dalībvalsts viens komisārs, katram komisāram ir balsstiesības un sava atbildības joma, un, kā mēs zinām, arī to mēs panācām); (Starpsauciens no zāles: “Nelasi!”) otrkārt, aizsardzības politiku (visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jābūt tiesībām uz vienādiem nosacījumiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par Eiropas Savienības kopējo aizsardzības politiku un tās īstenošanā strukturētās sadarbības ietvaros); treškārt, pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (Eiropas Parlamentā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvniecība - tātad pati mazākā valsts pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir piecas vietas un, kā jūs zināt, mums šo vietu ir vairāk). Līguma projektā ietvertie principi un normas atbilst tā izstrādāšanas galvenajiem uzdevumiem un Latvijas Republikas nacionālajai nostājai. Līgums neparedz būtiskus grozījumus Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar Līguma stāšanos spēkā tiks paplašinātas Latvijas iespējas piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā. Konstitucionālais līgums aizstās līdz šim spēkā esošos Eiropas Savienības pamatlīgumus un noteiks turpmākos Eiropas Savienības darbības pamatprincipus. Konstitucionālo līgumu veido preambula, četras daļas (Vispārējie noteikumi, Pamattiesību harta, Eiropas Savienības politiku raksturojums un Nobeiguma noteikumi), kā arī 36 protokoli, divi pielikumi un 50 deklarācijas, kas ir Konstitucionālā līguma neatņemama sastāvdaļa. Pirmā daļa ir konstitucionālā daļa - 60 pantos tiek definēta Eiropas Savienība, tiek noteiktas tās vērtības, mērķi un kompetences. Šajā daļā tiek noteiktas arī institūcijas, darbības instrumenti, finansiālais ietvars, kā arī nosacījumi dalībai Eiropas Savienībā. Otrajā daļā ir ietverti Pamattiesību hartas nosacījumi. Pamattiesību harta kļūst par Konstitucionālā līguma sastāvdaļu un tādējādi iegūst juridisku statusu. Eiropas Savienības pilsoņiem ir dotas pasaulē visplašāk definētās tiesības un brīvības. Trešā daļa nosaka Eiropas Savienības politiku nosacījumus. Ceturtajā daļā ir apkopoti visi nobeiguma nosacījumi. Līguma 36 protokolos pievienotas tās tiesību normas, kas ir juridiski saistošas arī pēc Līguma stāšanās spēkā. Tāpat Konstitucionālajam līgumam ir pievienoti arī protokoli, kas veido neatņemamu Konstitucionālā līguma sastāvdaļu. Eiropas Savienības institūciju sagatavotie teksti visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, izņemot angļu un franču, kurās Līguma teksts tika izstrādāts laika posmā no 2004. gada jūlija līdz septembrim, tika nodoti dalībvalstu apspriešanai, to skaitā arī Latvijai, lai tos sagatavotu Līguma parakstīšanai Romā 2004. gada 19. oktobrī. (No zāles dep. J. Dobelis: “Nelasi no papīra!”) Šeit vajadzētu uzmanīgi iedziļināties, jo presē, masu medijos daudz ir diskutēts par to, ka Eiropas Konstitucionālā līguma teksta tulkojumā ir gan gramatiskas kļūdas, gan atsevišķas neprecizitātes. Latvijas institūcijas veica aktīvu darbu - tika sagatavoti priekšlikumi par teksta izmaiņām. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta Tulkošanas dienests, parakstīšanai sagatavojot Līguma latviešu teksta variantu, nebija ņēmis vērā lielāko daļu šo priekšlikumu. Diemžēl. Kādi ir argumenti? Pirmkārt. Eiropas Savienībā nav prakses Eiropas Savienības pamatlīgumos jau ieviestu terminu tulkošanā. Otrkārt. Ierobežots laiks teksta stila uzlabojumiem. Neraugoties uz minēto, ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts izteica pateicību Latvijas pusei par aktīvo un ieinteresēto sadarbību. Kopš 16. februāra, kad Ārlietu ministrija nosūtīja Solanam vēstuli ar pievienotajiem priekšlikumiem, kas iepriekš nebija tikuši ņemti vērā, Ārlietu ministrija uztur aktīvu dialogu ar Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes Juridiskais dienests ir sniedzis atzinumu par Latvijas puses ierosinājumiem. Par tādiem, kas varētu radīt juridiska rakstura sekas, atzīti desmit. Par šīm izmaiņām ir izteikts piedāvājums izplatīt tās saskaņošanai visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas puses, kā to paredz Eiropas Savienības prakse, - lai sagatavotu attiecīgo kļūdu labojumu, kas turpmāk tiks pievienots tekstam. Dialogs turpinās. Padomes institūciju atzinums joprojām tiek pamatots uz iepriekš pieminētajiem argumentiem. Tajā pašā laikā Līgumu apspriešana dalībvalstu nacionālajos parlamentos rit pilnā sparā. Lūdzu uzmanīgi ieklausīties tajā, ko jums mēģinu pašreiz pastāstīt, lai jūs varētu vēlāk skaidrot arī saviem vēlētājiem! Līgumu jau ir ratificējušas piecas valstis. Arī citās valstīs tiek konstatēti trūkumi, tomēr tas nav kavējis Līguma izskatīšanu pēc būtības. Atkārtoju (tā kā Dobeļa kungs nobļaustījās, man jāatkārto): tomēr tas nav kavējis Līguma izskatīšanu pēc būtības! Šie procesi noris vienlaikus - un arī pēc ratifikācijas, kā to paredz starptautiskās tiesības. Uzskatu, ka šis teksts ir ļoti svarīgs. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: “Ozoliņ, kāp lejā!”) 2005. gada 10. maijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par pasākumiem Līguma par Konstitūciju Eiropai teksta redakcionālai precizēšanai. Ārlietu ministrija turpina darbu pie teksta kvalitātes nodrošināšanas. Līdz ar to Līguma teksts latviešu valodā tiek iesniegts negrozītā veidā. Un tagad dažas juridiskās nianses. Ir ļoti svarīgi, lai tās būtu zināmas ne tikai deputātiem, bet arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši eiroskeptiķiem, lai izprastu to nozīmību, kāda būs un ir jau Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Eiropas Konstitūcijā nostiprināts, ka Eiropas Savienības tiesību aktiem, ko tā pieņem savas kompetences ietvaros, ir augstāks spēks nekā dalībvalstu tiesību aktiem. Tomēr Konstitūcija precizē kompetences robežas Eiropas Savienībā, proti, skaidri nosaka ne tikai jomas, kurās lēmumi un tiesību akti tiek pieņemti vienīgi Eiropas Savienības līmenī, bet arī tās, kurās kompetence tiek dalīta. Jomas, kuras nav uzskaitītas Līgumā, ietilpst dalībvalstu kompetencē. (No zāles dep. J. Dobelis: “Nemokies taču!”) Tā dēvētā ekskluzīvā kompetence Eiropas Savienībai ir attiecībā uz muitas savienību, konkurences noteikumiem iekšējā tirgū, monetāro politiku (attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eiro, uz Latviju pagaidām tātad tas neattiecas), kopējo tirdzniecības politiku, kā arī jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Man, kā jau “zaļajam”, jāteic, ka ir ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka uzsver tātad bioloģisko daudzveidību, bioloģisko resursu saglabāšanu kā Eiropas Savienības prioritāti. Dalītā kompetence nozīmē, ka dalībvalstis rīkojas tiktāl, ciktāl netiek pārkāptas Eiropas Savienības pilnvaras. Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, lēmumu pieņemšana jomās, kas skar iekšējo tirgu, vidi, lauksaimniecību un enerģētiku. Kompetences tiek īstenotas ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principu. Ir ļoti interesants šis termins - “subsidiaritātes princips”. Nejauciet! Tas ir jauns termins, kas mums visiem bija jau jāapgūst un ko mums jau vajadzēja zināt, bet es tomēr gribu atgādināt, ka subsidiaritāte nozīmē to, ka ikreiz, kad jāveic kāds pasākums, identificē līmeni, kurā šā pasākuma veikšana un lēmumu pieņemšana ļautu darboties visefektīvāk. To fiksēja protokolā, kas pievienots 1997. gada Amsterdamas līgumam. Konstitūcijas projekts subsidiaritāti nostiprināja vēl vairāk, 9. pantā to svinīgi pasludinot par pamatprincipu. Konstitūcijas projekts paver iespēju pilsoņu iniciatīvai. Ja viens miljons eiropiešu no vairākām dalībvalstīm uzskata, ka ir nepieciešams kāds Eiropas Savienības tiesību akts, viņi var uzņemties iniciatīvu un prasīt, lai Eiropas Komisija iesniedz attiecīgu priekšlikumu. Tātad pilsoņu iniciatīvai ir visas iespējas pilnā mērā izpausties. Subsidiaritātes principa respektēšanu kontrolēs dalībvalstu nacionālie parlamenti, kuriem Konstitūcija paredz daudz aktīvāku iesaistīšanos Eiropas politikas veidošanā. Saskaņā ar (vēlreiz atkārtoju!) subsidiaritātes principu jomās, kur Eiropas Savienība un dalībvalstis dala kompetenci, Eiropas Savienība rīkojas tikai tad, ja nacionālajā līmenī darbība nav pietiekami efektīva. Valstu parlamenti, to skaitā arī Saeima, būs tiesīgi noraidīt vai nosūtīt atpakaļ uz Briseli likumprojektu, ja viena trešdaļa parlamenta uzskatīs, ka netiek ievērots subsidiaritātes princips. Eiropas Savienības institūcijām likumprojekts būs jāpārstrādā. Tātad aicinu jūs, ņemot vērā iepriekš izklāstīto un iedziļinoties gan vēsturē, gan Konstitūcijā jeb šajā Konstitucionālajā līgumā, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību! (Es to paldies nesaku Dobeļa kungam!) Paldies par uzmanību, kolēģi! Tiešām paldies par sapratni! Ļoti smaga diena šodien. Taču šī ir pirmā diena, kad es redzēju uzziedam ievas, tās jau smaržo Rīgas centrā. Es domāju, ka mūsu balsojums būs atbilstošs skaistajai, siltajai dienai. Un ka mums lielāka drošība būs, Dobeļa kungs. (Starpsauciens: “Ej mājās!”) Par ko jūs cīnījāties savulaik? Par iestāšanos Eiropas Savienībā. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!".
• 2005_05_19-seq2 language "lv".
• 2005_05_19-seq2 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q822919.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q211.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q2660080.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q37.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q193089.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q458.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q8889.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q8896.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q2167704.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q15628977.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q8880.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q1357342.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q41.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q9005.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q8908.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q29.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q3899540.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q727.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q33959.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q220.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q236968.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q374152.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q8886.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q969701.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q3736499.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q523755.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q4803907.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q1346602.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q11860.
• 2005_05_19-seq2 mentions Q17151.