Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_12-seq426> ?p ?o. }

• 2005_05_12-seq426 type Speech.
• 2005_05_12-seq426 number "426".
• 2005_05_12-seq426 date "2005-05-12".
• 2005_05_12-seq426 isPartOf 2005_05_12.
• 2005_05_12-seq426 spokenAs 150.
• 2005_05_12-seq426 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par vēsturi ir daudz runāts. Es vēlētos izteikt šādu salīdzinājumu: nevar celt jaunu māju, ja vecās mājas pamati nav izlauzti, būvgruži aizvesti un sagatavots būvlaukums. Tā ka tas, ko mēs šoreiz darām, ir tieši šā jaunā būvlaukuma sagatavošana tai nākotnei, par kuru runāja gan ASV prezidents Džordžs Bušs, gan citi valstsvīri daudzās jo daudzās sēdēs. Diemžēl viņi aicināja, daudzi aicināja, arī neskatīties tik daudz pagātnē. Bet kā tad var būt nākotne, ja mēs neesam notīrījuši šo būvlaukumu un izveduši būvgružus? Man gribas atgādināt par mūsu Saeimas un vairāku citu sasaukumu saeimu mazspēju. Ir sirds mazspēja, bet ir arī saeimas mazspēja. Un 1995. gadā 6. Saeima pieņēma lēmumu par nacistiskajā un komunistiskajā režīmā cietušajiem - likumu, kuru šajā pašā gadā 26. aprīlī parakstīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šeit vienā no likuma pantiem bija minēts, ka ir jāsāk sarunas par zaudējumu atlīdzināšanu nacistiskajā un komunistiskajā režīmā cietušajiem. Un ne tikai pilsoņiem, bet visiem iedzīvotājiem un arī valstij. Diemžēl šo Saeimas pieņemto lēmumu mūsu cienījamās un daudzreiz nomainījušamies valdības nepildīja. Sākoties 8. Saeimā mūsu darbam, Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcija mēģināja rosināt šā jautājuma virzību, rakstot vēstules, aicinot un prasot to gan Ārlietu ministrijai, gan arī attiecīgajiem ministriem, kas nu kuro reizi bija un mainījās jau mūsu Saeimas laikā. Arī Valsts prezidentei rakstot, mēs aicinājām izdarīt vismaz nelielu, cik nu viņai tas būtu iespējams, spiedienu uz mūsu valdībām - konkrēti uz Repšes kungu, bet vēlāk - arī uz pārējiem. Diemžēl saņēmām atrakstīšanos no Ārlietu ministrijas, un šīs sarunas ar vainīgajām valstīm, kas jau toreiz, 1995. gadā, bija uzskaitītas - un tās ir Vācija, Krievija un Jaltas un Potsdamas līguma valstis, ASV un Lielbritānija -, nenotika. Manuprāt, vēsturisks notikums bija 7. maijā šajā gadā, kad Mazajā ģildē ASV prezidents atzina, ka par Austrumeiropas nelaimēm ir atbildīgas arī Amerikas Savienotās Valstis. Uzskatu, ka šis paziņojums ir vēsturisks, ar milzu nozīmi un varbūt pat ar pašreiz vēl grūti novērtējamu nozīmi Latvijas jaunās politikas, jaunās ekonomikas un jaunās psiholoģijas turpmākajā attīstībā. Mūsu Deklarācija tapa... es strādāju pie šā projektu kopā ar mūsu frakciju no Latvijas Zaļo un zemnieku savienības jau no šīs Saeimas ievēlēšanas brīža. Un tad, kad 2003. gada 25. septembrī Eiropas Padomes Parlamentu Asambleja pieņēma rezolūciju - ierosinājumu par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu, kurā aicināja valstis, kuras cietušas no totalitārā komunisma, izveidot politiski neatkarīgu komisiju totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanai, neilgi pēc tam izveidojās arī mūsu grupa, kuras vadību uzņēmās Guntis Bērziņš. Un viņa stāstījumā jūs jau dzirdējāt, kāds darbs tika paveikts. Kāpēc mēs iesniedzām, varbūt mazliet pat steidzoties, Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas izstrādāto Deklarācijas projektu? Gluži vienkārši tāpēc, ka vēlējāmies pasteidzināt darba grupas darbu un tas mums sekmīgi izdevās. Darba grupa tajā pašā dienā iesniedza arī savu projektu, no kura vēlāk, apvienojot šos divus projektus, tapa pašreizējais Deklarācijas teksts. Kādas tad bija atšķirības starp šiem deklarāciju tekstiem? Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas izstrādātā Deklarācija bija izvērstāka un balstījās uz vēsturiskiem faktiem - uz faktu pieminēšanu to atbilstošā secībā. Tur bija pieminēts arī pret latviešu tautu un pret latviešiem kā nacionalitāti vērstais genocīds Krievijā 1937. gadā, lai gan komunisma noziegumi sākās jau daudz agrāk - 1919. gadā. Kā jūs to zināt, tie sākās jau kopš revolūcijas pagājušā gadsimta sākumā Vācijā, bet vēlāk arī pārējās valstīs, kur tika eksportēta šī ideoloģija. Gribu jums atgādināt, ka deklarācijas pašreiz ir tiešām apvienotas. Diemžēl ļoti svarīgais jautājums par Krievijas pārvietoto militārpersonu un civiliedzīvotāju repatriāciju ir skarts samērā virspusēji, jo ir līgums, par kuru tikko runāja Tabūna kungs, un tas ir parakstīts 1994. gadā. Droši vien šis līgums ir kaut kādā veidā jāpārskata, jo tur 4. paketē ir paredzēta Krievijas militāro pensionāru, kuri pārvietojās uz Latviju simtiem tūkstošu, un viņu ģimeņu uzturēšana Latvijā un īpašas cieņas izrādīšana. Arī šo dokumentu diemžēl tajā laikā parakstīja gan prezidents Guntis Ulmanis, gan ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Tā saucamais Virša-Jeļcina pakts. Diemžēl šo priekšlikumu par šā līguma... par šīs 4. paketes pasludināšanu par nelikumīgu mums neizdevās saglabāt, bet tādā “mīkstā” formulējumā ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas ir arī paliekošais teksts, par to, ka ir jāturpina Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriācija atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un jāveicina pārceļotāju atbalstīšana - galvenokārt materiālā, lai finansiāli atbalstītu pārcelšanos uz viņu etniskajām dzimtenēm. Nekas briesmīgs tas nav! Mēs atceramies, ka 1939. gadā uz savu etnisko dzimteni pārcēlās baltvācieši - vairāk nekā 60 tūkstoši ar visām ģimenēm. Turklāt vēl viens interesants fakts - viņu pārcelšanās bija atļauta vēl vairākus mēnešus pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. Kā pārcēlās ebreji uz Izraēlu, kad viņus aicināja Izraēlas premjerministrs 1972. un 1973. gadā. Vairāki desmiti tūkstošu un arī daudzi no maniem draugiem aizbrauca toreiz uz Izraēlu - zinātnieki, mākslinieki, viņu skaitā, šķiet, arī Bukingoltu ģimene, bet pašreiz Sols Bukingolts pilda mūsu Valsts prezidentes padomnieka lomu, piedalās visās sarunās. Tātad tie ir šie armijas virsnieki, par kuriem un viņu ģimenēm 1956. gadā rakstīja vēstuli kolaboracionisti, latviešu funkcionāri, kā tagad mēģinām viņus raksturot, Vilis Lācis un Jānis Kalnbērziņš. Un rakstīja viņi vēstuli Bulgaņinam un Hruščovam, aicinādami pārtraukt šo virsnieku un viņu ģimeņu iesūtīšanu Latvijā, jo, tā kā Latvijā vairs nepietiekot dzīvokļu un nepietiekot lauku māju, jo 1949. gadā deportēto cilvēku lauku mājas ar dažādām viltībām jau bija piepildītas ar šurp atvilin��to dažādu tautību iedzīvotājiem no PSRS, toreizējiem PSRS pilsoņiem. Un tāpat arī 1941. gadā deportēto ģimeņu dzīvokļi jau bija piepildīti ar šiem pašiem virsniekiem, kuri nomainījās tikai to četru gadu periodā, kamēr šeit bija nacistiskā okupācija. Mēs runājam arī par to, ka vajadzētu tiešām, kā te uzsvēra daži runātāji, nosodīt arī nacistiskās okupācijas laiku, bet diemžēl tas ir atsevišķs sarunas temats, atsevišķs skatījums uz šo okupācijas laiku. Par to ir minēts arī jums nupat prezentētajā brošūriņā par okupāciju. Tā ir izdota ar mūsu - Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - un arī jūsu atbalstu. Tur daudz kas ir minēts no tā, ko šeit referātā pieminēja arī citi referenti. Tā ka, es domāju, lūk, ir dažas nianses, kuras derētu vēl paturpināt pēc šīs Deklarācijas pieņemšanas. Bet tā ir jāpieņem šodien, jo sakritība ir tāda, ka arī Eiropas Parlamentā gatavo šādu deklarāciju, un ir iespējams, ka šodien nobalsos par tās projekta pieņemšanu. Tātad arī Eiropas Parlaments gatavo šo komunistiskās sistēmas jeb totalitārā komunisma nosodīšanu. Tieši pašreiz notiek sagatavošanās tai. Domāju, ka man ir jāpastāsta arī tas, ka Rietumiem ir grūti saprotama mūsu vēsture, un šī vēsture ir tā ēka, kas ir jānojauc, tie pamati, kas ir jāizļoga un jāizstumj izgāztuvē. Un ir jāuzceļ jauna ēka. Kāpēc? Skaidrojot Itālijas parlamentā mūsu šo sarežģīto, dramatisko vēsturi - gan genocīdu, gan noziegumus pret cilvēci, kuri Latvijā izdarīti ir atkārtoti gan vienas, gan otras okupācijas laikā -, man bija tikšanās Itālijā ar Itālijas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Selvas kungu. Sarunā piedalījās arī Tabūna kungs, un viņš var to apliecināt, ka mēs skaidrojām Latvijas īpašo situāciju pašreiz, iestājoties Eiropas Savienībā, jo šī situācija velk sev līdzi visu to, par ko runāja gan Šadurska kungs, gan Dobeļa kungs, gan arī citi. Un mēs skaidrojām Selvas kungam visu to, kas te ir noticis. Selvas kungs vienreiz noklausījās, bija izbrīnīts, acis ieplētās, viņš nodūra galvu. Tad Tabūna kungs ņēma vārdu un atkārtoja to pašu stāstu. Tad Selvas kungs bija galīgi apjucis un teica: “Man šķiet, ka beidzot es sāku kaut ko saprast. ” Ja mēs to skaidrosim un neatlaidīgi to skaidrosim, un mēs to jau esam darījuši, - un Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcija tieši ar savu ierosinājumu apspriest šādu Deklarāciju to ir rosinājusi jeb, kā saka, aktualizējusi - , tad Rietumi, kā sacīja Jurkāna kungs, mūs sapratīs. Es aicinu atbalstīt šo Deklarācijas projektu, jo pašreiz tas ir labāks. Un tā nav svītras pavilkšana zem tā, kas ir bijis, tā nav visa šā laikmeta un tā nodarījuma, komunistiskā terora nodarījuma, analīze. Tas ir tikai sākums! Tā nav svītras pavilkšana! Šajā ziņā es mazliet nepiekrītu savam kolēģim Kiršteina kungam. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo Deklarācijas projektu. Apmeklējiet arī Komunistiskā terora upuru pieminekli, kas ir Torņakalna stacijas skvērā. Tas diemžēl dažādu iemeslu dēļ tur tika pārcelts no Rīgas centra ar toreizējā Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Aivara Kreitusa un Vides komitejas priekšsēdētāja Valda Kalnozola palīdzību. Bet liktenis ir tāds, ka Rīgas centrs pašreiz būs tieši Torņakalnā, un tāpēc šis piemineklis, tautas nestie upuri turpmāk tiks godināti, jo Torņakalnā atradīsies Rīgas centrs, arī Rātsnams. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo Deklarāciju.".
• 2005_05_12-seq426 language "lv".
• 2005_05_12-seq426 speaker Leopolds_Ozolins-1937.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q822919.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q211.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q2660080.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q193089.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q458.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q8889.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q159.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q8436.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q15628977.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q1807079.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q22997943.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q25931626.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q23666.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q183.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q38.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q15180.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q801.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q8908.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q128499.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q526060.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q60106.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q960031.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q16350487.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q4210255.
• 2005_05_12-seq426 mentions Q2568596.