Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_12-seq418> ?p ?o. }

• 2005_05_12-seq418 type Speech.
• 2005_05_12-seq418 number "418".
• 2005_05_12-seq418 date "2005-05-12".
• 2005_05_12-seq418 isPartOf 2005_05_12.
• 2005_05_12-seq418 spokenAs 40.
• 2005_05_12-seq418 spokenText "Cienītie kolēģi! Latviešu tautai ir ļoti jauka paruna: “Otram kož, pats kliedz. ” Tas ir ļoti trāpīgi teikts par provokatoriem, kuri izmanto jebkuru iespēju, lai sanaidotu cilvēkus un kuri par katru cenu cenšas izraisīt konfliktu. Es domāju, ka Latvijā viņus varētu nosaukt par krievu specaģentiem. Tagad mēs atgriežamies pie tā, ko esam sākuši 1996. gadā. Jā, man jāpasaka: “Labāk vēlu, nekā nekad!”, ja mēs runājam par šodien pieņemamo dokumentu, jo faktiski šai sarunai vajadzēja notikt tieši pirms 9. maija. Tas būtu varbūt vairāk ietekmējis viena otra prātu un atgādinājis šo un to par vēstures notikumiem. Tagad par to revolūcijas taisīšanu, kur bieži tika minēti latvieši. Nu es atkal atgādināšu par to “ziepju” sākotnējo vārītāju. Bija tāds Kārlis Markss. Šķiet, ka viņš nebija latviešu tautības, vai ne, Jakov Pliner? Viņam bija cita tautība. Tagad par dažiem revolūcijas “dūžiem” parunāsim: Leiba Trockis (Bronšteins), Ļitvinovs, Finkelšteins, Rikovs, Kameņevs, Apfelbaums. Vēlāk parādījās Lazars Moisejevičs Kaganovičs. Latvijā te darbojās Mozus Citrons, un vēl te bija tāds Semjons Šustins un daži citi. Liekas, ka neviens no viņiem nebija latviešu tautības. Varam pārbaudīt viņu tautību un nosaukt to. (No zāles dep. J. Pliners: “Nevajag!”) Tagad tiem, kuri runā par to, kāda ir Krievija šodien - it kā viena no 15 bijušajām republikām, kura vienkārši ir atšķīdusi nost. Tie, kuri tā runā, ir vai nu nezinīši, vai vienkārši blēži, jo Krievija sevi ir pasludinājusi - vienīgā no tām 15 republikām! - par pilntiesīgu PSRS tiesību mantinieci, ieskaitot PSRS himnas melodiju, ko atskaņo šad un tad. Šķiet, tas nozīmē, ka Krievija ir arī pienākumu mantotāja, un, ja nu kaut kas ir sataisīts “ne tā” PSRS laikā, tad Krievijai vajadzētu tikt ar to galā. Nosaukt Krieviju par liberālu valsti... Nu jāsaka tā: latviešiem ir tāds teiciens: “Prātiņ, nāc mājās!” Jo rīcība Čečenijā, iejaukšanās Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iekšējās lietās, daudzu ievērojamu sabiedrisko darbinieku noslepkavošana ne tikai Krievijas nomalē, bet arī Krievijas lielajās pilsētās, ieskaitot Maskavu un Sanktpēterburgu... Nu jauks liberālisms! Miermīlīga, liberāla valsts. Tālāk parunāsim arī par attieksmi no Krievijas puses. Nupat bija tikšanās Maskavā pēc 9. maija svētku zābaku dimdināšanas. Šajā tikšanās pasākumā piedalījās Eiropas Savienības pārstāvji, un kārtējo reizi nācās konstatēt, ka Krievijas prezidents ir ārkārtīgi vāji zinošs cilvēks. Viņam kā vecam čekistam vajadzēja gan drusku vairāk kaut ko zināt par vēsturi, bet viņš kārtējo reizi demonstrēja, ka viņš ir pamatīgs nezinītis, un, tā kā Krievijas prezidents bija nezinītis, viņš bija izmisīgi satraukts. Kas viņam cits atlika? Atlika lietot rupjus vārdus. Atlika lietot vārdus “blēņas”, “muļķības”, “zābaki” un tā tālāk. Jā, kirzas zābakos autais sarkanarmietis tiešām ir sastrādājis dažādas blēņas un muļķības. Un arī nelietības. Prezidenta kungs laikam aizmirsa piebilst, ka viņa teiciens attiecas uz sarkanarmiešiem. Jā, nu slikti, ka neatradās neviens, kas varēja skaidri un gaiši šim te onkulītim pateikt: “Draugs mīļais, mēs jau nerunājam tikai par Molotova-Ribentropa paktu. Jā, nosodīja to, nelabs pakts... Divi nelabi cilvēki - Hitlers un Staļins - sastrādāja lielas blēņas. Mūs interesē turpinājums. Mūs interesē tas, kas ir noticis Latvijā pēc 1945. gada maija notikumiem. Vai tā bija okupācija vai nebija?” Te daži pieprasa, lūk, arī kaut kādus atvieglojumus sarkanarmiešiem, salīdzinot viņus ar nacionālās pretestības kustības dalībniekiem. Jā, interesants salīdzinājums! Es atgādināšu, ka nacionālās pretestības kustības dalībniekiem nav par ko kautrēties. Viņi skaidri cīnījās par neatkarības atjaunošanu Latvijā, un tad nu jūs nekādi nevarat viņus citādi nosaukt. Viņi tādi arī bija! Par ko cīnījās sarkanarmieši? Par vienas okupācijas nomainīšanu ar otru okupāciju. Un viņiem par to vēl ir jāsamaksā, redziet, kaut kādas tur papildu devas. Vai tad viņi nestaigāja ar tīkliņiem uz specveikaliem savā laikā? Vai maz viņi tur bija redzami? Un tie tīkliņi bija tā pamatīgi piebāzti salīdzinājumā ar to, ko ierindas cilvēks varēja nopirkt atklātos veikalos. Tagad, redziet, viņiem vajag vēl piedevas! Tad, kad latviešu leģionāri atradās koncentrācijas nometnēs, sarkanarmietis, sizdams dūri galdā, pieprasīja sev ārkārtas tiesības uz dzīvokli, uz mašīnu un uz vēl daudz ko citu. Vai tad nu šim nepietiek, ko? Tagad runāsim tālāk, kā vajadzētu darboties. Pirmām kārtām ir jāuzsver viens: par vēsturi mēs cīnīsimies vienmēr. Veltas cerības lolojat jūs, Krievijas ielikteņi, ka mēs to nedarīsim! Šodien jūs varat no Krievijas saņemto naudu tērēt, cik jūs gribat. Tā ir jūsu darīšana. Mums nevajag, lai mūs te kāds materiāli stimulētu par to, ka mēs cīnāmies par vēstures patiesīgumu. Un tas ir galvenais, kas mūs šeit atšķir vienu no otra. Ka tie, kas vilto vēsturi, dara to par samaksu. Viņi melo par samaksu. Mūs vada ideja. Tā ir liela atšķirība. Un, ja gribēsim izcelt kaut ko, ko kāda tautība kaut kur ir darījusi, tad mēs ļoti tālu aiziesim. Es te dažus uzvārdus minēju, bet man ir vesels saraksts, ziniet, šitāds te... Taču diemžēl gadās, ka, vienu tautību aizskarot, uzreiz tiek uzsvērts kaut kāds “anti”... citai tautībai var gāzt virsū visu, kas vien ienāk prātā. Tā ir tā atšķirība. Par latviešiem Padomju Savienībā. Kāpēc mums decembrī ir upuru piemiņas diena paredzēta? Tāpēc, ka tā skar vairāk nekā 70 tūkstošus Krievijā iznīcināto latviešu. Tūlīt kāds teiks, ka arī citus iznīcināja. Jā, pieminiet visus, kurus iznīcināja, un arī tos, kuri to darīja! Un tad runāsim par to, kuri varēja atgriezties Latvijā 1940. gadā! Tātad cīņa turpināsies, un tā būs mūžīga, jo latvieši aizstāvēs savu vēsturisko patiesību, bet tie, kam vēsturiskā patiesība Latvijā nav dārga, centīsies to nomelnot. Ar to ir jārēķinās. Un, lūdzu, tā arī uztveriet katru šeit teikto runu, katru, kurš nāks un atkal ķēzīsies, ka Latvijā neesot bijusi okupācija, ka ir bijuši sarkani strēlnieki, ka ir bijuši tādi un šitādi. To ņemiet vērā! Ar to mums ir jārēķinās! Un es saprotu, ka mūs grib izvest no pacietības, lai mēs šeit lietotu kaut ko tādu kā Krievijas prezidents. Ziniet, man slikti piemēri nav piemēri. Mans piemērs ir aizbāzt tādam muti, kas runā tukšu un blēņas. It īpaši, ja viņš to dara apzināti. Starp citu, par to pašu vēsturi iekš to PSRS. Ir tāds Sarkanais laukums, ir mauzolejs, kur vispirms tika guldīts viens varens vīrs, nenosakāmas tautības pārstāvis, pēc tam viņam pieguldīja klāt vēl vienu varenu vīru, tas bija divu tautību maisēklis. Bet pēc tam to pēdējo vīru izmeta ārā no tā mauzoleja. Tagad Krievijā ir grupējumi, jā, antikomunistiski - tā viņi saka -, kuri ir gatavi to otro iznest uz saviem pleciem ārā no mauzoleja, kaut kur aizvest, un Sarkano laukumu un mauzoleju iztīrīt ar hlorkaļķi. Kā redzat, vēsture arī tur kaut kādas savas iezīmes veido. Lūk! Tā ka neuzskatīsim mūsu Deklarāciju, kas šodien jāpieņem (es domāju, ka mēs to tiešām pieņemsim), par kaut kādu beigu posmu. Nē! Kā jūs redzat, Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentā, daudzās bijušajās un esošajās, un topošajās demokrātijas valstīs arvien skaidrāk pauž normāli domājoši cilvēki nosodījumu totalitāram režīmam. Nacismu nosodīt bija ārkārtīgi vienkārši, tāpēc ka nacisma pārstāvji kareivju formas tērpos tika sakauti. Un tad... Un tad bija ļoti interesanti vērot, kā Nirnbergas procesā PSRS pārstāvis locījās, mēģinādams nobēdzināt kaut kur dažus dokumentus un novilcināt Gēringa uzstāšanos, kurā bija paredzēts pateikt skaidri un gaiši, kas notika 1939. gadā un kas pēc tam notika Polijā. Jā, Rudenko līda no ādas ārā, lai kaut kādā veidā šo lietu nobēdzinātu un aizstumtu prom, jo tad Staļins būtu nosēdies Gēringam blakus uz apsūdzēto sola. Diemžēl nesanāca! Nu, “Staļina tētis” jau tāpat bija smagi cietis Otrajā pasaules karā, ne jau velti viņš neaizgāja uz parādi 9. maijā, uzticēdams to darīt citam - Žukova kungam. Tie arī ir vēsturiski fakti. Un man ļoti patīk, ka mēs šeit sāksim runāt par vēsturi. Mēs ņemsim dokumentus, kuru mums ir pietiekami daudz un kuru jums, blēņu runātāji, vienkārši nav! Latviešu pusē ir vēsturiskā patiesība. Latvijas valsts pusē ir vēsturiskā cīņa par taisnību. Un, paldies Dievam, Saeimā var just to, ka vairākums mūsu deputātu ir noskaņoti cīnīties par vēsturisko patiesību. Un tāpēc mēs šo cīņu turpināsim. Un lūdzu nelietot vārdus “pozīcija”, “opozīcija”! Ja cilvēkam ir patiesa cieņa pret savu valsti un savu tautu, tad vienalga, vai viņš sēž pozīcijā vai opozīcijā, ir jautājumi, kuros mēs balsosim vienādi. Un šī Deklarācija ir viens no tādiem jautājumiem. Un tāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji aktīvi piedalījās sākumā ar saviem ierosinājumiem, kurus iesniedza darba grupai. Žēl, ka nedaudz iznāca pēc tam kaut kādas pārrunas par diviem projektiem. Es ceru, ka šīs pārrunas šodien ir beigušās un mēs pieņemsim vienu dokumentu un strādāsim ar to tālāk. Pateicos par uzmanību!".
• 2005_05_12-seq418 language "lv".
• 2005_05_12-seq418 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q822919.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q211.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q649.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q193089.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q458.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q8889.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q159.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q212.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q36.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q15180.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q43070.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q230.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q8908.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q656.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q3899540.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q217.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q2090.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q1964151.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q41116.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q9061.
• 2005_05_12-seq418 mentions Q25982730.