Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2005_05_12-seq394> ?p ?o. }
Showing items 1 to 21 of
21
with 100 items per page.
- 2005_05_12-seq394 type Speech.
- 2005_05_12-seq394 number "394".
- 2005_05_12-seq394 date "2005-05-12".
- 2005_05_12-seq394 isPartOf 2005_05_12.
- 2005_05_12-seq394 spokenAs 5.
- 2005_05_12-seq394 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi deputāti! Kā jau esmu agrāk teicis, tādi vārdi kā Aušvica, Dahava, Belsene un citu nacistisko koncentrācijas nometņu vārdi ir pasaulē plaši pazīstami, un nacistu režīms, kas šīs nometnes ierīkoja un noslepkavoja miljoniem nevainīgu cilvēku, tiek vienbalsīgi pasaulē nosodīts. Diemžēl tādi vārdi kā Vorkuta, Noriļska, Magadana un daudzi citi nav pasaulē plaši pazīstami, un nav plaši zināms arī tas, ka tur drausmīgos apstākļos bojā gāja miljoniem nevainīgu cilvēku, starp kuriem bija arī daudzi latvieši. Tas režīms, kas to veica, netiek vienbalsīgi nosodīts un, kā mēs vēl pavisam nesen redzējām, dažviet medijos tiek pat slavēts. Deklarācijas mērķis ir laika gaitā mainīt šo uztveri. Deklarācijā ir ietvertas trīs galvenās lietas. Pirmkārt. Te ir Latvijas nosodījums Padomju Savienības īstenotajam komunisma totalitārismam, respektīvi, tām represijām, kas ir notikušas. Un tas ir aicinājums Krievijas Federācijai kā Padomju Savienības tiesību mantiniecei atzīt, ka tā ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem. Un saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem tā ir atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu. Otrkārt. Deklarācija uzdod Ministru kabinetam triju mēnešu laikā izveidot speciālu komisiju, kas apkopotu informāciju par represijām, aprēķinātu režīma nodarītos zaudējumus un uzsāktu sarunas ar Krieviju par visu no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu. Treškārt. Deklarācija aicina Eiropas Parlamentu izveidot speciālu starptautisku komisiju Padomju Savienības totalitārā režīma noziegumu izvērtēšanai un aicina veicināt tāda starptautiska zinātniskā institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar vēsturisko un juridisko aspektu apkopošanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu. Un ir interesanti atzīmēt, ka tieši šodien, kolēģi, - tieši šodien! - arī Eiropas Parlamentā tiks apsvērta Deklarācija, kurā ir ietverts Otrā pasaules kara novērtējums. Sakarā ar šo Deklarāciju es gribētu īpaši uzsvērt trīs lietas. Pirmkārt. Ja Latvija vēlas uzturēt prasības pret Krieviju saistībā ar Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarīto, tad, kā jau Kiršteina kungs savā runā norādīja, no starptautisko tiesību viedokļa ir svarīgi, ka valsts laiku pa laikam šīs prasības izsaka. Deklarācija ir pēc iespējas visaptveroša, šeit ir sakopoti visi galvenie juridiskie dokumenti, uz kuriem balstās Latvijas tiesības. Otra lieta, ko es vēlētos uzsvērt, ir tā, ka Deklarācija ir līdzsvarota. Tajā ir līdzsvars starp dažādiem viedokļiem un līdzsvars starp to, ko varbūt daudzi latviešu cilvēki vēlētos vēl ierakstīt šajā dokumentā, un to, kas starptautiskajai sabiedrībai ir saprotams un atbalstāms. Atcerēsimies, ka Deklarācija tiks arī tulkota un tiks nodota starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām! Treškārt. Es vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi, ka to viedokli, kas ietverts šajā Deklarācijā, mēs izsakām kā Saeima, kā tautas ievēlēti pārstāvji. Saprotams, ir arī Valsts prezidentes paziņojums sakarā ar viņas vizīti Maskavā 9. maijā, un, bez šaubām, šis paziņojums ir guvis plašu rezonansi pasaulē. Ir arī vienpusējā Deklarācija, kuru valdība gatavojas pievienot robežlīgumam. Tomēr starptautisko tiesību eksperti uzsver: ir īpaši svarīgi, ka ir izteikts tautas ievēlētu pārstāvju viedoklis. Noslēgumā es gribētu uzdot tādu retorisku jautājumu: “Kad būs sasniegti tie mērķi, kas izteikti šajā Deklarācijā?” (Starpsauciens: “Nekad!”) Atbildot uz šo retorisko jautājumu, es atgādināšu, ka pirms dažām dienām Berlīnē, netālu no vietas, kur kādreiz bija Hitlera bunkurs, tika atklāts vērienīgs piemineklis tiem miljoniem cilvēku, kas gāja bojā holokaustā. Bija jāpaiet 60 gadiem, lai šāds piemineklis taptu Berlīnē. Varbūt būs jāpaiet diezgan daudziem gadiem, bet, manuprāt, Deklarācijas mērķis būs sasniegts tad, kad Maskavā Sarkanajā laukumā tiks pie Kremļa sienas atklāts piemineklis tiem neskaitāmajiem miljoniem cilvēku, starp kuriem ir arī daudz latviešu, kas gājuši bojā Gulagā, - cilvēkiem, kas gājuši bojā Vorkutā, Noriļskā, Magadanā un daudzās citās vietās, kuru vārdi mums ir tik pazīstami. Aicinu Saeimu atbalstīt Deklarāciju pirmajā lasījumā! Paldies.".
- 2005_05_12-seq394 language "lv".
- 2005_05_12-seq394 speaker Guntis_Berzins-1938.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q822919.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q211.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q649.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q193089.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q8889.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q159.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q15180.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q64.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q161448.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q175517.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q41116.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q133529.
- 2005_05_12-seq394 mentions Q7968.